Kopš neatkarības atjaunošanas valdības Latvijā veidojušas labējās partijas, un ļoti iespējams, ka vēsture atkārtosies arī pēc 9. Saeimas vēlēšanām.
Kopš neatkarības atjaunošanas valdības Latvijā veidojušas labējās partijas, un ļoti iespējams, ka vēsture atkārtosies arī pēc 9. Saeimas vēlēšanām. Tāpēc pirms 7. oktobra balsojuma uz sarunu par neizdarīto un nākotnes iecerēm aicinājām piecas partijas, kas 8. Saeimā ilgāku vai īsāku laiku atradušās pie varas un kurām ir izredzes to saglabāt vai atgūt.
Uz politologa, “Providus”* pētnieka Valta Kalniņa jautājumiem atbildēja Sandra Kalniete (“Jaunais laiks”), Mārtiņš Roze (Zaļo un Zemnieku savienība), Gundars Bērziņš (Tautas partija) un Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/”Latvijas ceļš”). Uz tikšanos, kā solīts, diemžēl nebija ieradies TB/LNNK pārstāvis Roberts Zīle, viņš atbildes sniedza rakstiski.
Apkopojot politiķu teikto, jāsecina, ka piecas labējās partijas stūrē valsti vienā virzienā, tikai metodes katrai ir citādas. Mums, vēlētājiem, ir uzdevums izraudzīties sev tīkamāko stūrmani.
Ezim Zilupē skaidrs, Saeimai – nē
Ko būtisku jūsu partija vēlējās paveikt 8. Saeimas laikā, bet tas diemžēl labējo partiju savstarpējo atšķirību dēļ nav izdevies?
Sandra Kalniete: Nav izdevies vienoties par administratīvās un teritoriālās reformas pabeigšanu, nesakārtojām nodokļu sistēmu, kā bija iecerēts. Diemžēl nav arī vienprātības, kā apturēt inflāciju.
Gundars Bērziņš: Manuprāt, šī Saeima divus gadus pazaudēja neauglīgos strīdos. Nestabilitāte un neprognozējamība ir lielākie zaudējumi. Politiķis, kurš lamā citu politiķi, nevis piedāvā problēmas risinājumu, būtu jānoraida no laukuma ar sarkano kartīti.
Mārtiņš Roze: Neesam izdarījuši visu, lai nodokļu jomā panāktu pretī mazajiem uzņēmumiem. Līdz nejēdzībai sarežģītas daudzas administratīvās procedūras, kas nereti veicina mūsējo aizbraukšanu uz Īriju un uzņēmumu atvēršanu tur.
Ivars Godmanis: Līdzās nepadarītajam vēlētos minēt veiksmes, piemēram, šo koalīciju, kas pragmatiski strādā mazākuma apstākļos. TP, ZZS, LPP/LC veiksmīgi spētu darboties arī turpmāk. Diemžēl pārējās labējās partijas šo koalīciju varētu tikai vājināt.
S. K.: Atšķirības starp labējām partijām programmās nepastāv. Mēs visi esam par labākajiem risinājumiem. Taču, kad teorija nonāk līdz praksei, rodas atšķirības, tāpēc ka Latvijā joprojām dažādi tiek izprasts tiesiskuma jēdziens. Koalīcija, kas vislabāk varētu strādāt, ir “Jaunais laiks”, Tautas partija un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.
Roberts Zīle: Mūsu izstrādātie Saeimā divreiz noraidītie Pilsonības un Repatriācijas likumi, kas paredzēja izbeigt masveida naturalizāciju, un likumprojektu pakete taisnīgākas nodokļu sistēmas ieviešanai, kas plānoja strauji celt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu; progresīvu nekustamā īpašuma nodokļa likmi atkarībā no īpašuma vērtības un izmantošanas veida.
Labējās partijas uz 8. Saeimu gāja ar domu četros gados pabeigt teritoriālo reformu, kas tā arī netika īstenota. Kāpēc varam cerēt, ka 9. Saeimā beidzot varēsiet šo reformu pabeigt?
I. G.: Nenoteiktība ir viena no problēmām. Bija 102 pašvaldību modelis, bet, ievēlot 8. Saeimu, sākās svārstības. Otrs iemesls – nedrīkst melot cilvēkiem un teikt, ka no 500 izveidosies 100 pašvaldību un viss paliks, kā ir. Jāspēj atklāti pateikt, ka attālumu, sakaru, ceļu kvalitātes dēļ būs pārejas grūtības. Taču cilvēkiem jāparāda perspektīva.
M. R.: Es neatbalstu sistēmu, ka visi lēmumi jāpieņem Saeimai vai valdībai. Jo lielākas pašvaldības, jo tām jādod lielākas iespējas risināt savas finanšu problēmas un daudzus citus jautājumus.
G. B.: Reformu 8. Saeimā izgāza Repšes valdība. Īsi pirms vēlēšanām tā sāka diskusiju, cik pašvaldībām jābūt. Pēc tam Emša valdība izstrādāja nejēdzīgu sistēmu, kā apvienojas varas struktūras jaunajos novados, kas uzreiz nobremzēja brīvprātīgas apvienošanās principu. Mēs nevaram atļauties kā Dānijā brīvprātīgi diskutēt 20 gadu. Latvijā pašlaik ir 537 pirmā līmeņa pašvaldības. Tas ir absurds. Ezītim Zilupē ir skaidrs, ka tālāk tā vairs dzīvot nevar. Jāpieņem lēmums, jānosaka mēnesis laika diskusijām, gadu pirms pašvaldību vēlēšanām reforma jāpabeidz.
S. K.: Mūsu partija nesāka diskusiju tikai tāpēc, ka gribējās padiskutēt. Sabiedrībā bija daudz neskaidrību un neapmierinātības. Piekrītu, ka pašvaldībām jādod lielākas tiesības lemt dažādus jautājumus.
Policiju neiepīt politikā
Kādi šķēršļi 8. Saeimā liedza uzlabot policijas darbu, aktivizēt cīņu pret narkotiku izplatību, samazināt noziedzību? Kādi galvenie uzdevumi šajā jomā būtu jāveic 9. Saeimā?
G. B.: Šīs Saeimas pirmā valdība demontēja iekšlietu sistēmu. Nu nedrīkst tajā būt ar 11 dažādām drošības iestādēm atšķirīgi samaksas modeļi. KNAB izmeklētājs saņem četras reizes lielāku atalgojumu nekā kriminālnoziegumu izmeklētājs.
I. G.: Mani neapmierina policijas politizēšanās. Turklāt šajā Saeimā tas izpaužas arvien izteiktāk. Jāpalielina finanses, tehniskā bāze, jāizbeidz iekšlietu sistēmas politizācija. Tad būs vairāk laika, lai cīnītos ar noziedzību.
G. B.: Viena no jauno valstu problēmām ir drošības struktūru vēlme tieši ietekmēt politisko procesus. Latvija pašlaik šim posmam tuvojas, ir svarīgi pēc iespējas efektīvāk un mazsāpīgāk to pārvarēt.
R. Z.: Galvenais šķērslis bija iepriekšējo trīs iekšlietu ministru nepietiekamā profesionalitāte. Visdrīzākajā laikā jāveicina policijas iestāžu vadības dialogs ar policistu arodbiedrībām, jo tas uzlabotu iekšlietu darbinieku nodrošinājumu. Lai mazinātu korupcijas riskus, jāievieš regulāra amatpersonu rotācija policijas iestādēs un robežsardzē.
S. K.: Piekrītu, iekšlietu struktūras jādepolitizē, kā arī jāsakārto jautājumi ar disciplināro pakļautību, lai nebūtu iespējas nopludināt informāciju un iejaukties privātajā dzīvē. Jāpārlūko, kādām drošības iestādēm ir tiesības pieprasīt telefona sarunu noklausīšanos. Nozīmīgi, lai cilvēki justu policistu klātbūtni. Svarīgi arī, lai viņiem paaugstinātu algas. Diemžēl mūsu valdība to nepaspēja izdarīt.
Kā regulēt partijas?
Visi atzīst, ka ar politisko partiju finansēšanu kaut kas nav kārtībā. Ko šajā jomā iesakāt darīt?
G. B.: Vajag vēl lielāku atvērtību un neieviest absurdus ierobežojumus. Jāveicina caurspīdīgas, nevis melnas kampaņas.
I. G.: Vajadzētu kaut ko darīt arī sabiedrisko organizāciju finansējuma kontrolē, jo tagad ir organizācijas, kas ir kā satelīti partijām. Ļoti svarīga ir simetrija – vienāda plašsaziņas līdzekļu attieksme pret visiem politiskajiem spēkiem. Ja kritizē, tad visus par lietu. Ja vienu sāk pietaupīt, tie vairs nav godīgi spēles noteikumi.
S. K.: Izmantojot trešo personu reklāmu, sabiedrībā ļoti samazinām uzticību nevalstiskajām organizācijām, jo tās ir vienīgā strukturētā forma, kādā sabiedrība var uzturēt dialogu ar politiķiem. Mums vajadzētu būt ieinteresētiem, lai šāds dialogs attīstītos, pretējā gadījumā plaisa starp varu un sabiedrību arvien paplašinās. Prese piedāvā to, ko patērētāji vēlas lasīt, un to ne ar kādām vēlmēm pēc simetrijas nenoregulēsim. Latvijā vēl puslīdz ir brīva prese, un to jācenšas saglabāt.
M. R.: Manuprāt, ja ir melnās kampaņas daļa, jābūt līdzvērtīgai iespējai nomelnotajai pusei pasniegt savu viedokli. Esmu par valsts finansējumu partijām. Runājot par vārda brīvību, tā ir jāatļauj, bet tai jābūt arī ar atbildību par pavēstīto.
G. B.: Ir svarīgākas vajadzības, kur naudu tērēt, nevis partiju finansējumam no valsts.
R. Z.: Jāveido daudz nopietnāks dialogs ar nevalstiskajām organizācijām. Likumā jāprecizē, ka finansējums ar partijām saistītām trešajām personām jāieskaita partiju priekšvēlēšanu tēriņos.
Jāatbild par padarīto un nepadarīto
Vēlētos uzklausīt katras partijas viedokli par to, kā izdevies atrisināt lietas, kas bija ietvertas jūsu 8. Saeimas vēlēšanu programmās. TP programmā bija teikts: “Attālos lauku apvidos apmaksāt ģimenes ārsta mājas vizītes, transporta atbalsts darbu meklējošiem iedzīvotājiem, iespēja zemniekiem priekšlaicīgi pensionēties.” Kas ir izpildīts?
G. B.: Mums bija deviņi punkti veselības jomā, ko apņēmāmies izpildīt. Jūs paņēmāt vienu, kas pašlaik tiešām vēl nav realizēts. Mūsu pārziņā ministrija bija pusotru gadu, tāpēc arī visu programmā rakstīto nav bijis iespējams paveikt. Pamatlietas izdarītas. Tagad izvērtējām visu, kas bija solīts. Apmēram tikai pieci līdz desmit procentu plānotā nav pilnībā vai ir daļēji izpildīts.
“Jaunais laiks” solīja, ka atrisināsiet skolas neapmeklējošo bērnu problēmu, darbu sāks jauni un profesionāli pedagogi, valsts piedalīsies studiju kredītu dzēšanā, izskanēja vēlme ieviest obligātu vidējo izglītību. Kas padarīts?
S. K.: Lielākā daļa ir izdarīta. Sakārtots jautājums par pedagogu algu paaugstināšanu, atvieglotas studiju kreditēšanas procedūras. Izglītība tiek tuvināta reālajai dzīvei, jo paaugstinās eksakto studiju kvalitāte. Palielinājies finansējums arī zinātnē. Obligātā vidējā izglītība diemžēl nav ieviesta, tas paliek nākamajai Saeimai.
TB/LNNK solīja attīstīt ražošanu visos novados, sniedzot valsts atbalstu uzņēmējiem laukos un nelielu uzņēmumu veidotājiem. Kas īstenots?
R. Z.: Kad strādājām valdībā, šīs nozares nebija mūsu pārziņā. Mūsu kā opozīcijas partijas ierosinājumi Saeimā tika noraidīti. Piemēram, vairākkārt iesniegtie likuma grozījumi, kas paredzēja individuālajiem uzņēmējiem un zemnieku saimniecībām ienākuma nodokli samazināt līdz 15 procentiem.
Zaļo un Zemnieku savienība solīja ekoloģiski tīru ražotņu izveidi, kā arī nepieļaut publisko dabas resursu un ainavisko vietu iztirgošanu lielkapitāla pārstāvjiem. Ir ar ko palielīties?
M. R.: Protams! Ekoloģiskās ražošanas kustība stipri attīstījusies. Mums ir ne tikai ražotāji, esam radījuši arī noieta tirgu. Eiropas Komisijā saņēmām atbalstu visām četrām mūsu iesniegtajām šīs jomas programmām.
Runājot par nelikumīgo celtniecību, uzskatu, ka stingri jāseko likuma izpildei, tostarp jādod iespējas arī pašvaldībām vērsties pret nelikumīgajiem būvētājiem.
I. G.: Man ir replika par būvniecību. Pašlaik, kad sakārtota kredītu sistēma, nav jāierobežo māju celtniecība. Vietām, kur to nedrīkst darīt, jābūt strikti izvērtētām. Mēs nepanāksim attīstību, ja visur Latvijā gribēsim uzturēt tādu rezervācijas sistēmu. Nedrīkstam pārspīlēt ar ekonomiskās darbības ierobežošanu.
G. B.: Varu piekrist, jo pašlaik ekonomiskā darbība ierobežota trešdaļā valsts teritorijas.
M. R.: Var īstenot teritorijas transformāciju, bet tam jānotiek likumīgi. Mums ir ļoti liela jūras robeža, kur aizliegta jebkāda darbība. Stingri jādefinē vietas, kur neatļaut jebkādu darbību, un ir vietas, kur ar zināmiem ierobežojumiem atļauja tālākai attīstībai tomēr būtu jādod.
S. K.: Runājot par attīstību, gribētu, lai pēc iespējas visur pieliekam klāt vārdu “ilgtspējīga” attīstība. Tad viss nostājas savās vietās. Nedrīkst būt pretrunas starp attīstību un vides aizsardzību.
Pirmā partija solīja valsts un pašvaldības policijas sadarbības modeli, kas maksimāli atbilstu sabiedrības interesēm. Neesmu dzirdējis par īpašām iniciatīvām šajā jomā.
I. G.: Bijuši divi galēji viedokļi. Viens no tiem – likvidēt pašvaldības policiju. To pilsētu mēri, kurās tāda ir, ir pret to. No Valsts policijas izskan, ka šāda pašvaldības policija ir līdzekļu izšķērdēšana. Uzskatu, ja pilsēta var atļauties uzturēt savu policiju, lai to dara.
G. B.: Problēma, kā šo policijas darbību vadīt. Tagad, ja pašvaldības policija konstatē kādu pārkāpumu, to atdod novērst Valsts policijai. Uzskatu, ka pašvaldības policija nav jālikvidē, bet jāskatās, kā citādi organizēt darbu, iekļaujot to Valsts policijas darba ritmā.
***
* Sabiedriskās politikas centra “Providus” mērķis ir dot ieguldījumu Latvijas politikas attīstībā labas pārvaldības, krimināltiesību, Eiropas politikas un izglītības politikas jomās. Vairāk informācijas: www.providus.lv.
