13. jūlijs, svinīgs brīdis, kapi pabeigti, to veidošana risinājās daudzus gadus. 1991. gadā saltā novembra dienā te, klajā laukā, brikšņos, blakus nopostītai baznīcai ierodas trīs vīri – Nikolajs Romanovskis, Edgars Skreija un Juris Vectirāns.
13. jūlijs, svinīgs brīdis, kapi pabeigti, to veidošana risinājās daudzus gadus. 1991. gadā saltā novembra dienā te, klajā laukā, brikšņos, blakus nopostītai baznīcai ierodas trīs vīri – Nikolajs Romanovskis, Edgars Skreija un Juris Vectirāns. Romanovskis saka liktenīgos vārdus – te būs kritušajiem leģionāriem Brāļu kapi. Gāja gadi, mainījās valdības, bet to celtniecība un pilnveidošana turpinājās. Lielu ieguldījumu sniedza Daugavas Vanagu organizācija ārzemēs. Tagad tie ir gatavi un tiek iesvētīti. Svētītā zemē jau apglabāti 1020 karotāju, kuru augstākais mērķis bija aizstāvēt savu dzimteni. Plāksnēs, kas izvietotas ap kapu laukumu, iegravēti 18 000 uzvārdu, un kapi gaida kritušos, lai tos piepulcinātu dvēseļu karotāju pulkiem. Mācītājs Kaspars Kovaļovs iesāka šo brīdi ar svētvārdiem – mūsu pienākums ir veidot Latviju ne tikai ar savu spēku, bet arī paļaujoties uz Dieva spēku.
E.Skreija atklāj plāksni, pēc tam tiek ienesti karogi un vainagi no daudzām jo daudzām apvienībām, lai tos novietotu pie Mātes tēla. Ieradusies plaša Daugavas Vanagu delegācija ar vadītāju Juri Augustu priekšgalā. Nāk bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Saeimas vadītājs Gundars Daudze, Ģirts Valdis Kristovskis, Sandra Kalniete, Roberts Zīle, J.Vectirāns, jūras admirālis Gaidis Andrejs Zeibots un vēl augsti stāvošas personas.
Ļoti daudzi pēc tam dodas uz Rumbām. Tur uzkavējas, satiekas svešie un paziņas. Un ir tik grūti šķirties, kad raisās atmiņu pavediens par tiem tālajiem laikiem, kad mēs vēl bijām tik jauni un pretojāmies kara nāvējošajai elpai.
26. jūlijā pulksten 12 Rumbās ikgadējā saietā tiksies Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un Nacionālo karavīru biedrības biedri.
