Čigānus jeb, kā viņi sevi sauc, romus Jelgavā nepamanīt grūti.
Čigānus jeb, kā viņi sevi sauc, romus Jelgavā nepamanīt grūti. Parasti viņu mentalitāte un dažbrīd paskaļā uzvedība ir tā, kas piesaista mūsu uzmanību. To var pieņemt, izlikties nemanām vai gluži otrādi – paraudzīties kā uz ko tādu, kas varētu bagātināt mūsu ikdienu. Latvijā izstrādāta valsts programma čigānu integrācijai sabiedrībā. Tostarp arī paši Jelgavas čigāni negrasās sēdēt, rokas klēpī salikuši. Viņi prasa makšķeri, ne zivi.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Jelgavā pašlaik dzīvojot 1010 čigānu (romu). Jelgavas Čigānu kultūras biedrības vadītājs Haralds Didžus sarunā ar “Ziņām” gan atzīst, ka viņa tautiešu skaits, kas pašreiz dzīvo pilsētā, patiesībā ir daudz lielāks. Viņš lēš, ka to varētu būt vismaz kāds pusotrs tūkstotis vai pat vairāk. H.Didžus bilst, ka pēdējā laikā pilsētā esot sastapti tautieši, kuri pārnākuši šeit uz dzīvi. Zināmu sajukumu čigānu patiesā skaita noskaidrošanai ienes vēl divi apstākļi. Pirmkārt, daudziem pasē norādīta pavisam cita tautība. Otrkārt, neviens valstī joprojām nespēj pateikt, cik Latvijas iedzīvotāju laimes un darba meklējumos devušies uz ārvalstīm. Īpaši pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.
Problēma – darbs
Attiecībā uz šo jautājumu, nav noslēpums – darba devēji, ne tikai Jelgavā, bet arī valstī čigānu tautības darba meklētājiem bieži vien atsaka. Arī līdz “Ziņu” redakcijai vairākkārt nonākusi informācija, ka cilvēki nav pieņemti darbā tieši dēļ piederības čigānu tautībai. Īpaši bieži tas, starp citu, bija dzirdēts, kad pretendenti vēlējās strādāt tirdzniecībā. Līdz šim tas gan nebija pierādīts. Maijā Jelgavas pilsētas tiesā tika izskatīts pirmais gadījums, kurā čigānu tautības darba meklētāja mēģināja pierādīt, ka pārdevējas amats atteikts tieši viņas tautības dēļ. “Ziņas” pie šīs lietas jau atgriezušās vairākkārt, tāpēc atliek vien piebilst, ka Jelgavas pilsētas tiesas spriedumā teikts, ka darba likuma normas aizliedz darba devējam pieļaut nevienlīdzīgu attieksmi pēc nacionālās izcelsmes kritērija. Tajā pašā laikā tiesa secināja, ka norādot Sanitai Kozlovskai atteikuma iemeslu – neatbilstību izvirzītajām prasībām it kā latviešu valodas akcenta dēļ, tas ir saistīts ar pretendenta nacionālo izcelsmi. Šajā gadījumā piederību čigānu tautībai. Pašlaik darba devējs pilsētas tiesas spriedumu pārsūdzējis Zemgales apgabaltiesā. Ticamākais, būs gaidāmas jaunas tiesu debates un spriedums, tomēr notikušais parādījis, ka problēma ar čigānu iespējām tikt pie darba nav nemaz tik vienkārša. Vēl jo vairāk, ja ir pietiekami daudz liecību par citzemju darba devēju attieksmi tieši pret mūsu valsts čigānu tautības iedzīvotājiem.
Lai darbs tiktu paveikts godprātīgi
Par to, ka citviet galvenais, kāda ir darba meklētāja attieksme pret darbu, liecina arī čigāna jelgavnieka Egona pieredze. Viņa dēli uz Lielbritāniju meklēt darbu devušies jau pirms dažiem gadiem. Līdzīgi kā citiem čigāniem, arī Egona dēliem mūsu valstī normālu darbu nav izdevies atrast. Galu galā mitoloģizējies mīts par šīs tautības cilvēkiem kā spekulantiem un narkotiku tirgotājiem stipri vien novecojis. Jā, arī Egons atzīst, ka netrūkst tautiešu, kuri iztiku pelna šādi. Tajā pašā laikā viņš un daudzi citi viņa tautieši uzsver, ka arvien vairāk čigānu vēlas atrast cilvēka cienīgu darbu un būt pilntiesīgi sabiedrības locekļi. Patlaban abiem Egona dēliem Lielbritānijā ir ģimenes un normāli apmaksāts darbs. Tāpēc tēvu ar māti arī saukuši aicinājuši tur. Tā nu jau gandrīz gadu Egona gatavotās maltītes bauda kāda Mančesteras saldumu uzņēmuma pustūkstotis strādnieku, priekšniecību ieskaitot. “Ziņām” viņš atzīst, ka par pavāru neesot mācījies un uzņēmumā sācis strādāt par saldumu saiņotāju. Reiz priekšniecība ievērojusi, kā Egons savus darbabiedrus cienājis ar kādu paša gatavotu gaļas ēdienu. Viņus tas ieinteresējis un nācies to nodemonstrēt. Sekojis piedāvājums pārņemt uzņēmuma darbinieku ēdināšanu. Tādējādi jau teju gadu daļa mančesteriešu gardu muti notiesā Jelgavas čigāna Egona gatavotās aukstās zupas, boršču un pelēkos zirņus ar speķi. Turklāt nevienam neienāk prātā pētīt, cik tumša ir viņa ādas krāsa un kurā valstī kārts viņa šūpulis. Galvenais, lai darbs tiktu paveikts godprātīgi.
Mēģinās paši radīt darbavietas
Atsaucoties uz Čigānu kultūras biedrības vairākkārtējiem lūgumiem un aicinājumiem, Jelgavas pašvaldība pirms kāda laika pieņēma lēmumu iznomāt uz divpadsmit gadiem zemi Meiju ceļā 4a. Jau pašlaik, kā varēja pārliecināties arī “Ziņas”, nedaudz vairāk par tūkstoti kvadrātmetru lielais zemesgabals atbrīvots no brikšņiem. Sākts iežogot teritoriju un ierīkot malkas placi. Ar Jelgavas Sabiedrības integrācijas centra palīdzību čigānu kultūras biedrība saņēmusi arī atbalstu no Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, lai teritorijā vēlāk taptu arī pirts. No sekretariāta puses piešķirti līdzekļi pirts projekta sagatavošanai, kuru veic jelgavnieku firma “BI
