Gribu pateikt lielu sirsnīgu paldies «vēja zirdziņiem» – lielajiem un vismazākajiem –, un tiem lieliskajiem cilvēkiem, kas viņus visus prot sajūgt neaizmirstamā izrādē.
Gribu pateikt lielu sirsnīgu paldies “vēja zirdziņiem” – lielajiem un vismazākajiem –, un tiem lieliskajiem cilvēkiem, kas viņus visus prot sajūgt neaizmirstamā izrādē. Diemžēl neesmu redzējusi visas “zirdziņa” izrādes, bet “Pinokio” un “Sūnu ciems” bija saviļņojošs pārdzīvojums, kas ilgi paliek atmiņā.
Paldies māmiņām un papiņiem, vecmammām un opīšiem, kas nenoguruši ved savus mazos cilvēkus uz mēģinājumiem. No sūrā ikdienas darba visi kopā radījāt brīnumu, svētkus.
Kad izrādes beigās sanāca pilna skatuve, tā bija laimes asara, kuru nemaz negribējās noraust.
Bērni, ja kādreiz kaut kas Jums neizdodas tik labi, kā gribētos (ne tikai dejošanā), ja viss apnicis, ar visu un arī sevi esat nemierā, nebēdājiet! “Tas tikai tāpēc, bērniņ, ka audz!”
Bet todien jūs bijāt skaisti, un skaisti padarījāt savu darbiņu. Gaidīšu nākamo izrādi. Laimīgu vasaru!
