Liekas, tas bija tik sen. Patiesībā tikai pirms diviem gadiem – 2004. gada 1. maijā – Latviju līdz ar pārējām deviņām Austrumeiropas valstīm uzņēma Eiropas Savienības dalībvalstu pulciņā.
Liekas, tas bija tik sen. Patiesībā tikai pirms diviem gadiem – 2004. gada 1. maijā – Latviju līdz ar pārējām deviņām Austrumeiropas valstīm uzņēma Eiropas Savienības dalībvalstu pulciņā. Kamēr tur nebijām, nav ko liegties, šķita, ka tas līdzīgs kādam elitāram klubam, kurā iekļuvušo valstu iedzīvotāji mīt pārticībā un tāpēc laimē. Šā kluba biedru statusā nu jau esam trešo gadu, un, ticamākais, no daža laba acīm nokritušas rozā brilles, kāds varbūt beidzot sapratis, ka bezmaksas siers meklējams vien peļu slazdos, bet vairums apjēguši, ka Laimes lāci neviens uz mūsmāju sūnu ciemu nevedīs. Pašiem vien tā slota jāņem rokās un jāmēž pērnie sārņi no pakšiem laukā. Jāatzīst, ka nemaz tik viegli nesokas un dažs pat īsti nezina, kā to darīt.
Līdzīgi kā savulaik mēs, pie ES kluba durvīm rindā nostājušies, klauvē nākamie iekšā tikt gribētāji – Bulgārija un Rumānija. Gribēt jau var, bet vai tiks… Eiropas Komisija patlaban abām valstīm atteikusi. Iemesls – vienai jāapkaro korupcija, organizētā noziedzība, naudas atmazgāšana un lauksaimniecības fondu apsaimniekošana, bet otrai jātiek galā ar subsīdiju sadali, jāuzlabo pārtikas sanitārie standarti un jādatorizē nodokļu uzskaites sistēma. Interesanti, ka, komisijasprāt, Rumānijai neizpildīto mājasdarbu palicis krietni mazāk nekā bulgāriem. Lai gan vēl pirms gadiem divdesmit uzskatīja, ka pēdējie dzīvo gana labi. Komisijai varētu piekrist, ja vien starp tām desmit valstīm, kas tika uzņemtas pirms diviem gadiem, visas pilnībā atbilstu “augstajiem” ES kritērijiem. Drīzāk uzņemšanas atlikšanai (tāpat kā iepriekš bija ar kandidātvalstīm) ir politisks raksturs. Jau tā daudziem rietumeiropiešiem joprojām “grūti sagremot”, ka Latvijas pilsonim ir tikpat daudz tiesību kā viņiem, ka vajadzēs samierināties ar kopējā pīrāga dalīšanu un tā tālāk. Pārāk strauji tas noticis, un, ja nāktu klāt vēl divas valstis, kuru politiskā un ekonomiskā augšupeja nav tik strauja, nabaga rietumeiropieti ķertu vēl kas līdzīgs saules dūrienam. Laikam arī tāpēc pašlaik kautrīgi pieklusušas runas, ka rindu ES durvjpriekšā jau ieņēmusi musulmaniskā Turcija.
