Notikumu gūzma ar lielāku vai mazāku globālu piesitienu Latvijai šogad būs brāzusies pāri ne pa jokam. Vispirms jau maijā pasaules čempionāts hokejā un ar to saistītās līdzjutēju ambrāžas spēļu norises vietās un galvaspilsētā.
Notikumu gūzma ar lielāku vai mazāku globālu piesitienu Latvijai šogad būs brāzusies pāri ne pa jokam. Vispirms jau maijā pasaules čempionāts hokejā un ar to saistītās līdzjutēju ambrāžas spēļu norises vietās un galvaspilsētā. Necik ilgi, un Latvija atkal būs pasaules uzmanības centrā. Nē, šoreiz runa nav par jau pērn plašu ažiotāžu sacēlušo geju un lezbiešu gājienu, kam jānotiek arī šogad. Tāpat diezin vai vērts pieminēt oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Ja arī abos minētajos notikumos būs kas pasaules uzmanības cienīgs, tad mūsu pašu neiecietības pakāpe pret citādo vai arī pašmāju raudzes politiķu māka ielīst dubļu peļķēs līdz ausīm. Nopietnā uzmanības lokā nonāksim novembra beigās, kad Rīgā tiksies visu NATO dalībvalstu vadītāji.
Saistībā ar iepriekšminēto ziņu valdība šajās dienās mēģinājusi sagādāt patīkamus svētkus ne tikai sev, bet arī tautai. Proti, Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu, saskaņā ar kuru noteikts, ka 28. un 29. novembris no budžeta finansētajām valsts iestādēm būs brīvdienas. Pašvaldībām, komersantiem un organizācijām ministri iesaka rīkoties līdzīgi un dot brīvdienas saviem darbiniekiem. Kāpēc tāda labvēlība? Izrādās, Aizsardzības ministrija pārliecināta, ka “brīvdienas Latvijas iedzīvotājiem dotu iespēju sekot līdzi NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmei, kā arī sabiedriskajiem pasākumiem – diskusijām, konferencēm, izstādēm, paraugdemonstrējumiem, kuri paredzēti tieši Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai un kuru mērķis ir atspoguļot un skaidrot NATO mērķus un uzdevumus”.
Protams, jauki, ka tiek domāts par iedzīvotāju garīgo izaugsmi – cītīgi vērot notikumus aiz neskaitāmiem drošības kordoniem nostiprinātajās sēžu zālēs. Vien rodas zināma nesapratne, kāpēc mums kā apmātiem jāseko līdzi visam, kas, gribi vai negribi, notiek pasaulē. Lieliski, ka šāda mēroga pasākumam izvēlēta mūsu valsts. Tas veicinās Latvijas atpazīstamību bez valdības apmaksātajiem zīmola popularizēšanas pasākumiem. Turklāt, ja pierādīsim, ka esam spējīgi daudzmaz jēdzīgi visu saorganizēt, mums vairāk uzticēsies arī ārvalstu investori. Cik zināms, NATO sammita organizētāji jau aizdomājušies tiktāl, ka pasākuma laikā gatavi taisīt Latvijas izklaides tusiņu galvaspilsētā. Tā teikt, valstsvīri kūpošām galvām štuko, kā uzlabot kārtību pasaulē, tikmēr vienkāršā tauta laukumos un skvēros dejo, dzied, ēd desas un virsū uzdzer pa alus kausam. Mūžīgie svētki visiem. Laikam jāatgādina, ka pamazām sākam ieiet normālā pasaules apritē.
