Tieši šādu rūgteni skābu tostu šopavasar nākas uzsaukt vēlreiz. Iepriekš tas bija veltīts «Lattelecom» lauku līniju modernizēšanas dēļ, šoreiz – «Latvenergo».
Tieši šādu rūgteni skābu tostu šopavasar nākas uzsaukt vēlreiz. Iepriekš tas bija veltīts “Lattelecom” lauku līniju modernizēšanas dēļ, šoreiz – “Latvenergo”.
Dzīvoju Platonē, pa taisno 170 metru, pa elektrolīniju mērot, 230 metru attālumā no transformatora punkta. Kad 1989. gadā pēc padomju laika “gostiem” nodevu ekspluatācijā māju, oficiāli tai pieslēdza 380 voltu ar 25 ampēru spriegumu. Neatceros, kurā gadā, bet, atsaucoties uz kaut kādiem Ministru kabineta noteikumiem, visuvarenais “Latvenergo” šos 25 ampērus pret manu gribu nomainīja pret pirmsskaitītāja ieejas drošinātāju ar 20 ampēriem.
Varētu jau dzīvot un pietiktu arī ar 20 ampēriem, bet uz “tēva mājām” un pastāvīgu dzīvošanu pārcēlās abi bērni ar ģimenēm. Turklāt dēls rekonstruēja saimniecības ēku, pārkārtojot to par dzīvojamo ar zemes siltuma apkuri.
Elektroenerģijas patēriņš, saprotams, palielinājās un īpaši jaunās, modernās apkures dēļ, kas patiesībā ir elektroapkure. 2006. gadā “Latvenergo” iesniedzu slodzes palielinājuma pieprasījumu līdz 40 ampēriem. Uz to saņēmu tehniskos noteikumus elektrolīnijas pārbūvei par kabeļlīniju. Tāme – 5,5 tūkstoši latu, no kuriem atkarībā no pieslēgumu skaita šai līnijai “Latvenergo” līdz 60 procentiem man pēc tam atmaksāšot. Papildus 1,5 tūkstoši latu bija mans tehniskās projektēšanas izdevumu finansējums.
Tagad sanāk, ka jāaizņemas septiņi tūkstoši un jārekonstruē “Latvenergo” īpašums! Aplausi! Kaut kad veikli lobēta likumdošana, kaut kad nemanāmi dažādos Ministru kabineta noteikumos “iemānītas” monopolistam izdevīgas normas, un mēs, klienti, esam spiesti maksāt!
Šogad aprīlī vēlreiz startēju ar pieprasījumu uz slodzes palielinājumu, bet šoreiz tikai par pieciem ampēriem, jo stabi uz manu māju jauni, vadi arī izskatās pietiekama diametra, tikai jānomaina ieejas drošinātājslēdzis. Domāju, tas varētu maksāt kādus 50 latus, bet atkal saņēmu iespējamo kopējo tāmi reizē ar tehniskajiem noteikumiem par summu 5481,54 lati. Saprotams, papildus jāsamaksā tehniskās projektēšanas izdevumi.
Še tev, brālīt, stāvi rāms! Parunājos ar savu lielo saimi, un nonācām pie slēdziena – tam ir mobilie sakari. Kad viena saimniece pamatmājā ceps pīrāgu, tai jābrīdina otra, lai palīgmājā neslēdz cepeškrāsni, un otrādi.
Esam spīlēs – te nav kā pie sakaru operatoriem! Kad un vai vispār iespējams elektroenerģijas piegādes “demonopolizējums”? Maksā dārgi, ja gribi komfortu! No “Lattelecom” bija viegli atteikties, no “Latvenergo”, monopolista, – nekā.
Ar cieņu domubiedriem, bēdubrāļiem, un lai dzīvo “Latvenergo”!
