Jelgavas Latviešu biedrības valde darbojās trīs gadus, līdz 9. decembrī pilnsapulce tās pilnvaras pārtrauca.
Jelgavas Latviešu biedrības (JLB) valde darbojās trīs gadus, līdz 9. decembrī pilnsapulce tās pilnvaras pārtrauca.
Pārskatu par paveikto sniedza pašreizējais biedrības priekšsēdētājs Paulis Rēvelis. Savās jomās padarīto izklāstīja valdes locekļi. Biedrība pārstāvēta Jelgavas Kultūras padomē, turpināta tradīcija rīkot pasaules jelgavnieku saietus. Šogad 4. saiets noticis kopā ar JLB 120 gadu vērienīgo jubileju vasarā. Pārpilnu zāli pulcē valsts svētku – 18. novembra – sarīkojumi. Pēc ilgiem pūliņiem atrasts Jelgavas Latviešu biedrības karoga vēsturiskais oriģināls. Tas turpinās glabāties Latvijas Vēstures muzeja fondos, bet biedrībā ir izvērsti priekšdarbi karoga atjaunotā varianta izgatavošanai. Plaši biedrībā organizēti literārie sarīkojumi, iesaistot tajos arī Jelgavas mūziķus un izpildītāju kopas. Sevišķi veiksmīgi bijuši Stērstu, Aistaru, Zīvertu dzimtām veltītie sarīkojumi. Gaidāma tikšanās ar Birkertu dzimtu.
Ārkārtīgi liels darbs paveikts Jelgavas Latviešu biedrības vēstures izzināšanā, sakopoti materiāli par visiem bijušajiem biedrības priekšsēdētājiem. Notiek atceres brīži to priekšsēdētāju atdusas vietās, kuri guldīti Jelgavā un apkaimē. Turpinās hronikas apkopošana par biedrības darbību atjaunotajā Latvijā. Latviskuma kopšana ir viens no biedrības darba pamatjautājumiem. «Jelgavas Latviešu biedrība pilsētā ir saliņa, kur varu garīgi bagātināties» – šādu atziņu pauda iepriekšējās valdes priekšsēdētāja vietniece Vija Zelmene.
Pilnsapulces dalībnieki atzina valdes paveikto, pateicās par «Sendienām» un Dāmu klubiņu, par interesantām ekskursijām un labdarības pasākumiem, par godinājumiem jubilejās un teātru apmeklējumiem, par veiksmīgu saimniecisko darbību. Taču izskanēja arī ierosinājumi vairāk sadarboties ar latviešu biedrībām citās pilsētās, iesaistīt valdē jaunus, ierosmēm bagātus cilvēkus, aktīvāk protestēt pret negācijām pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Runātāji nosodīja ievazāto vīna svētku rīkošanu, akcentēja to neatbilstību latviskajām tradīcijām, kritizēja nepārdomāto un patvaļīgo rīcību, izvēloties tēlus Driskas tilta greznojumam. Izskanēja arī priekšlikums veicināt pieminekļa radīšanu sagrautajai Jelgavai, tā uzstādīšanai izmantot Lielupes tilta priekšlaukumu.
Vairāki iepriekšējās valdes locekļi savu turpmāko līdzdalību valdē atsauca, daži nesavāca nepieciešamo balsu skaitu, radās papildinājums no jauniem biedriem. Jaunajā valdē ievēlēja Edīti Bišeri, Jāni Blīvi, Ritu Brinkus, Birutu Kalbergu, Zaiju Kēleri, Elzu Misteri, Jāni Raģi, Pauli Rēveli, Kornēliju Šļāpinu, Lilianu Štaueri, Modri Ziemeli. Valde par priekšsēdētāju izraudzījās Pauli Rēveli, par vietniekiem – Kornēliju Šļāpinu un Modri Ziemeli, par sekretāri – Elzu Misteri.
