Apmēram trešo daļu dzīves cilvēks pavada miegā, tādēļ aizvien biežāk tiek pievērsta uzmanība ne tikai guļamistabas iekārtojumam un gultas ērtumam, bet arī gultasveļai.
Apmēram trešo daļu dzīves cilvēks pavada miegā, tādēļ aizvien biežāk tiek pievērsta uzmanība ne tikai guļamistabas iekārtojumam un gultas ērtumam, bet arī gultasveļai. Tās kvalitāte, auduma struktūra un krāsa, kā uzskata speciālisti, ir svarīga, gan vakarā iemiegot, gan no rīta pamostoties, jo būtiski ietekmē cilvēka emocijas.
Dienvidzemēs, piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā, pieņemts segties ar virspalagu un skaistu segu bez pārvalka. Lai gan tam ir būtiska priekšrocība, proti, šādu gultasveļu vieglāk uzklāt un nomainīt, ziemeļvalstīs, tostarp Latvijā, segu ierasts likt pārvalkā. Tieši tādēļ, izvēloties gultasveļu, jāņem vērā ne tikai spilvena, bet arī segas izmērs.
Vasarā vēss, ziemā – silts
Veikala “Gaume” vadītāja Vera Kulagina stāsta, ka gultasveļu visbiežāk izgatavo no kokvilnas, lina, zīda vai sintētiskiem materiāliem, kā arī to salikumiem. Mūsu pusē iecienītākie ir kokvilnas audumi, īpaši bjazs un satīns, savukārt ziemā pircēji labprāt izvēlas flaneļa vai frotē gultasveļu. Viņa teic, ka cilvēki novērtē palagu, spilvendrānu un pārvalku kvalitāti, tādēļ, tos iegādājoties, interesējas gan par auduma biezumu, gan krāsas noturību. Turklāt ne mazāk svarīgs kritērijs – vai gultasveļa pēc mazgāšanas nesaraujas un ir viegli gludināma.
Naktī cilvēka āda izgaro līdz 90 gramiem šķidruma, un tā lielāko daļu uzsūc gultasveļa, tādēļ īpaši būtiskas ir palaga, pārvalka un spilvendrānas auduma īpašības. Izvēloties gultasveļu, pirmām kārtām jāpaļaujas uz izjūtām – jāizvērtē, cik patīkams ķermenim būs noteikts materiāls –, taču jāzina arī auduma īpašības un izmantošana. Tas palīdzēs izvēlēties tādu veļu, kurā miegā jutīsieties komfortabli – nesvīdīsiet un nesalsiet.
Flanelis ir mīksts, biezs vai vidēji plāns kokvilnas audums ar lielāku vai mazāku uzkārsumu jeb pūciņu. Tas ir silts materiāls, kas piemērots vēsākam laikam, jo bieza flaneļa gultasveļa līdzinās plānai segai. V.Kulagina teic, ka flaneļa palags un šādā audumā ielikta sega rada izjūtu, ka gulta iepriekš sasildīta.
Frotē – biezs, mīksts audums ar cilpiņām, kas veidotas no auduma velkiem. Tas ir masējošs materiāls, kas nezaudē formu, taču tam mēdz izvilkties diegi. Frotē visbiežāk izmanto palagiem, īpaši tādiem, kuru malās iestrādāta gumija, jo šis audums ir elastīgs un viegli pielāgojas gultas formai.
Atlass – biezs kokvilnas audums, kura viena puse ir spīdīga, otra – ar nelielu uzkārsumu un mazliet pūkaina. Šāda gultasveļa ir arī dekoratīva.
Zīds ir piekļāvīgs, ļoti smalks un dārgs audums. Tas var būt kā spīdīgs, tā matēts, taču jāņem vērā, ka no šāda materiāla darināta gultasveļa ir ekskluzīva, taču neizturīga – tā jāmazgā saudzīgi, jo mēdz sarauties.
Satīna gultasveļa, kā uzsver speciāliste, ir priviliģēta. Satīns ir gluds un spīdīgs kokvilnas audums, kas sākumā var šķist mazliet stīvs, taču pēc vairākām mazgāšanas reizēm kļūst mīkstāks. Šāda gultasveļa īpaši piemērota vasarā, jo tā elpo, līdz ar to ķermenis nesvīst, un ir vēsa.
Poliesters ir sintētisks audums, kas līdzinās zīdam. Mazgājot tas nesaraujas, taču šādai gultasveļai, to aizķerot ar kaut ko asu, viegli iespējams izvilkt diegus. Poliesteris ir kvalitatīvs materiāls, taču jāņem vērā, kas tas elektrizējas, tāpēc miegā var radīt nepatīkamas izjūtas.
Lina auduma gultasveļa vairāk piemērota karstā laikā, jo ir dzesējoša. Tā ātri uzsūc mitrumu un tikpat ātri iztvaiko. Atkarībā no apstrādes lins var būt gan rupjš un ciets, gan mīksts un padevīgs, taču jāņem vērā, ka šāda gultasveļa mazgājot saraujas.
Sen pagājuši laiki, kad gultasveļa tika šūta pēc noteiktiem izmēriem un bija iegādājami vienvietīgie, pusotrvietīgie un divvietīgie veļas komplekti. Tagad tirgotāji piedāvā plašāku gultasveļas lieluma klāstu. V.Kulagina uzsver – pašlaik virspalagus visbiežāk var iegādāties, šūtus pēc ES standarta, kas ir 145 x 220 centimetru, taču iespējams nopirkt gan lielākus, gan mazākus segas pārvalkus. Piemēram, vācu standarts (vienvietīgs) segas pārvalkam ir 135 x 200 centimetru, skandināvu (pusotrvietīgs) – 155 x 200 centimetru, savukārt 200 x 200 vai 200 x 220 centimetru ir divvietīgs segas pārvalks. Arī palagu izmēri ir atšķirīgi – no 150 x 250 līdz pat 270 x 270 centimetriem pārklājamiem, un no 90 x 200 līdz 180 x 200 centimetriem tādiem, kuru malās iestrādāta gumija. Latvijā spilvendrānas standarta izmērs ir 50 x 70 un 50 x 60 centimetru. Speciāliste, pirms iegādāties gultasveļu, iesaka izmērīt segu un spilvenu un piebilst, ka pēdējā laikā cilvēki palagus, spilvendrānas un pārvalkus iecienījuši pasūtīt, lai tos uzšuj viņiem nepieciešamajā lielumā.
Būtiska nianse ir arī gultasveļas aizdare. Visbiežāk segas pārvalku un spilvendrānu aizdara ar pogām, spiedpogām vai galu vienkārši atstāj vaļā. Tas ir gaumes jautājums – norāda V.Kulagina, akcentējot, ka visērtākā un pircēju iecienītākā gultasveļa ir tāda, kurā segu ieliek pa atveri pārvalka sānos vai galā un aizdara ar rāvējslēdzēju.
V.Kulagina teic, ka gultasveļas cenas atšķiras atkarībā no izstrādājuma kvalitātes, materiāla, ražotāja, aizdares un citām niansēm. Vidēji – 10 – 30 latu. Piemēram, gultasveļa, kas šūta no viena auduma gabala, vienmēr par pāris latiem būs dārkāka par to, kurā ir viena vai vairākas salaiduma vīles.
Raiba vai vienkrāsaina?
Gultasveļu iespējams iegādāties kā komplektā (palags, pārvalks un divas spilvendrānas), tā atsevišķi, turklāt jāņem vērā, ka jābūt pa vismaz trijām vienībām – viens veļas komplekts uz gultas, viens tīrs skapī, viens – mazgāšanā. Taču, iegādājoties gultasveļu, jāparedz vismaz viens komplekts viesiem.
Interesanti, ka arī gultasveļai ir modes tendences. Pašlaik aktuālas ir rūtis, ģeometriski un dažādu ziedu raksti, kā arī vienkrāsaina gultasveļa – gan gaišos pasteļtoņos, gan piesātinātās spilgtās krāsās. Turklāt spilvendrānai, pārvalkam un palagam nav jābūt vienādiem – tos tāpat kā apģērbu iespējams kombinēt. Tādēļ speciāliste iesaka izvēlēties gultasveļu ar dažādu rakstu savienojumiem, proti, iegādāties tādu komplektu, kurā pārvalks un spilvendrāna no vienas puses ir, piemēram, rūtaina, no otras – svītraina vai viena pārklāja puse ir vienkrāsaina, otra – apdrukāta. Tādējādi gultasveļu iespējams variēt un, iegādājoties divus komplektus, iespējams panākt četras piecas dažādas kombinācijas. V.Kulagina novērojusi, ka pircēji labprāt izvēlas vienkrāsainu gultasveļu, ko centrā rotā viens zīmējums jeb zīmogs.
Gribi tici, gribi – ne, bet psiholoģe Ilona Stepanoviča – Monkeviča atklāj, ka pārklāju krāsa un raksts cilvēku var ietekmēt psiholoģiski. Piemēram, gultasveļa spilgti dzeltenos un sarkanos toņos izraisa agresivitāti, raibs un dažādām ģeometriskām figūrām izrotāts audums zemapziņā rada uzbudinājumu, kas var kavēt seksuālās attiecības, bet eleganti melnais – izraisīt nervozitāti un pat depresiju. Viņa iesaka gultasveļu izvēlēties mierīgi zaļganos un zilos toņos, jo tie nomierina un rosina snaudienu.
Lai gan miegu patīkamu dara ne tikai rūpīgi pārdomāta gultasveļas izvēle, bet arī citi ne mazāk svarīgi apstākļi, piemēram, izvēdināta telpa vai kāds īpašs rituāls pirms gulētiešanas, pavasara plaukumā silto gultasveļu novieto tālākos plauktos un ļaujies fantāzijai – izvēlies neprātīgi puķainu, strīpainu vai citādi izteiksmīgu pārvalku, palagu un spilvendrānu. Tas noteikti uzlabos garastāvokli. Starp citu, lieliska ziņa sliņķiem – veļai pēc gulēšanas būtu jāizvēdinās un jāizžūst, jo ķermeņa naktī izdalītais mitrums ir lieliska vide putekļu ērcītēm, tāpēc pareizāk būtu, no rīta pieceļoties, gultu nevis rūpīgi sakārtot, bet atstāt nesaklātu.
