Lai gan pašvaldības saistošie noteikumi aizliedz saimnieciskos notekūdeņus ievadīt tuvējos grāvjos, mūsu pilsētā, kur pagaidām nav pilnībā izbūvēta kanalizācijas sistēma, daudzi privātmāju īpašnieki neievēro minētos noteikumus.
Lai gan pašvaldības saistošie noteikumi aizliedz saimnieciskos notekūdeņus ievadīt tuvējos grāvjos, mūsu pilsētā, kur pagaidām nav pilnībā izbūvēta kanalizācijas sistēma, daudzi privātmāju īpašnieki neievēro minētos noteikumus, lai izbūvētās notekūdeņu bedres būtu retāk jāizsūknē.
Jelgavas Pašvaldības policijā ik gadu tiek saņemti vairāki desmiti sūdzību par to, ka privātmāju īpašnieki savu saimniecību notekūdeņus iepludina tuvējos grāvjos. Sevišķi tas aktualizējas pavasaros līdz ar sniega nokušanu. Administratīvā patruļdienesta priekšnieka vietnieces pienākumu izpildītāja Irēna Berkolde “Ziņām” pastāstīja, ka visvairāk pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpēju ir Smilšu, Filozofu un Veidenbauma ielā.
Lai pie ēkām izbūvēto notekūdeņu nosēdaku saturs nebūtu sistemātiski jāizved, nereti saimniecības notekūdeņus novada grāvjos ielu malās. Kā atzīst LLU Lauku inženieru fakultātes Vides un ūdenssaimniecības katedras vadītājs Viesturs Jansons, pēc pēdējiem statistikas datiem, Jelgavā pat līdz 20 procentiem dzīvojamo namu notekūdeņu netiek attīrīti. “Tas nozīmē, ka kanalizācijas nosēdakās, ja tādas vispār ir, tiek aizturēti tikai rupjākie atkritumi, bet lielākā daļa piesārņojuma nokļūst vidē,” uzskata V.Jansons. Mazgāšanas līdzekļus, fekālijas un citas organiskas un neorganiskas vielas saturošie netīrie ūdeņi grāvjos netiek pienācīgi atšķaidīti un izplata nepatīkamu smaku, turklāt būtiski kaitē videi, radot bakterioloģisku, ķīmisku un cita veida piesārņojumu.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ražošanas direktors Alvils Grīnfelds norāda, ka Jelgavā šķidro atkritumu izvešanu nodrošina SIA “Kulk”. Pilsētas robežās pakalpojuma izmaksas par pilnu automašīnas cisternu (tilpums – trīs kubikmetri) ir vidēji 11 latu. Kā pieļauj A.Grīnfelds, no vienas privātmājas kanalizācijas notekūdeņi jāizved vismaz reizi gadā. Viņš arī skaidro, ka padomju laikos nav bijis noteiktu standartu un normatīvu notekūdeņu bedru izbūvēšanai, tāpēc šā brīža problēmas atklāj, ka tilpnes izveidotas neprofesionāli. “Pavasarī sniega kušanas laikā pieteikumu izvest kanalizāciju ir vairāk nekā citos gadalaikos. Tas nozīmē, ka palu ūdeņi ne tikai ieplūst šajās akās, bet var brīvi izplatīties arī apkārtējā vidē,” sacīja ražošanas direktors.
Jelgavas pašvaldības saistošie noteikumi aizliedz ievadīt saimnieciskos notekūdeņus pilsētas atklātajos novadgrāvjos, lietus ūdens kanalizācijā vai citās šim nolūkam neparedzētās vietās. Pārkāpuma izdarīšanas vietā attiecīgās teritorijas īpašniekam vai apsaimniekotājam var uzlikt naudas sodu līdz 10 latiem, bet, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, var noteikt naudas sodu līdz 50 latiem.
***
Saistošie noteikumi “Jelgavas pilsētas teritorijas labiekārtošana, uzturēšana un aizsardzība”
– Pilsētas ielas, pagalmi, apstādījumi un citas koplietošanas teritorijas regulāri jāuztur kārtībā un jānodrošina to tīrība.
– Par ielu, pagalmu, apstādījumu un citu koplietošanas teritoriju tīrīšanu un uzkopšanu atbildīgas fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā (valdījumā, lietojumā, ar apsaimniekošanas līgumu nodots uzturēšanā) atrodas koplietošanas īpašuma objekti.
– Par publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) uzturēšanu kārtībā un tīrību atbildīgas juridiskās un fiziskās personas.
– Fiziskām un juridiskām personām īpašumā (valdījumā, lietojumā, ar apsaimniekošanas līgumu nodots uzturēšanā) esošās teritorijas jāuztur kārtībā – nedrīkst veidot lūžņu, būvgružu, sadzīves atkritumu uzkrājumus, turēt automašīnu vrakus un to detaļas, vietās, kur tie redzami no ielas un kaimiņa zemesgabala, izņemot gadījumus, kad tiek veikta uzņēmējdarbība, komercdarbība.
– Aizliegts ievadīt saimnieciskos notekūdeņus pilsētas atklātajos novadgrāvjos, lietusūdens kanalizācijā vai citās šim nolūkam neparedzētās vietās.
– Pārkāpuma izdarīšanas vietā bez administratīvā pārkāpumu protokola sastādīšanas, izsniedzot kvīti pārkāpējam, var uzlikt naudas sodu līdz 10 latiem, sastādot administratīvo protokolu, var noteikt naudas sodu līdz 50 latiem.
– Pārkāpējam ir pienākums atlīdzināt apstādījumu atjaunošanas vērtību.
