Jūsmo visi Latvijas nelabvēļi Nu jau vairāk nekā mēnesi turpinās Krievijas histēriskā kampaņa pret Latviju.
Jūsmo visi Latvijas nelabvēļi
Nu jau vairāk nekā mēnesi turpinās Krievijas histēriskā kampaņa pret Latviju. Kā jau paredzēja Krievijas augstas amatpersonas, sākuši grandēt arī sprādzieni naktī no svētdienas uz pirmdienu pie Krievijas vēstniecības. Un, protams, šie gadījumi top izbazūnēti īpaši skaļi, lai parādītu cik «briesmīga» zeme ir tāda Latvija, kurā «grand sprādzieni, tiek apgānīti pieminekļi, ceļ galvu fašisms, tiek apdraudēti Krievijas pilsoņi». Kampaņa pret Latviju jau tiktāl iedvesmojusi visu raudžu Latvijas nelabvēļus, ka pat septiņus gadus klusējušais ģenerālleitnants, pēdējais padomju laika LPSR iekšlietu ministrs Bruno Šteinbriks atgādinājis par sevi, rakstot vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepānim, lai tas sargā Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas «vajāto» čekistu un deportētāju cilvēktiesības.
Krievijā tikmēr turpinās pretlatviski melnsimtnieku piketi, un diemžēl arī turienes salīdzinoši demokrātiskie politiķi iesaistās pretlatvijas batālijās. Tomēr nule Maskavā pabijušie «Jaunās Avīzes» korespondenti šo rindu autoram pastāstīja, ka ar demokrātiem vismaz ir iespējams diskutēt un acīs pateikt, ka viņi vadās no visai vienpusīgas informācijas respektīvi, propagandas.
Derētu vienreiz spridzinātājus notvert
Pats draņķīgākais pagājušās nedēļas gadījums bija sprādziens pie sinagogas Rīgā, Peitavas ielā. Tieši Alda Lieljukša vadītā Valsts policija neklausījās iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera rīkojumā uzstādīt pie sinagogas videonovērošanas ierīces. Un šī nav vienīgā pavēle, ko nav pildījis A. Lieljuksis.
Krēsls sašūpojies arī zem Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka Laiņa Kamaldiņa galvenokārt tāpēc, ka viņam Nacionālās drošības padomes sēdē nav bijis pat versijas, kas varēja būt spridzinātājs.
Nupat sprādziena izmeklēšanā iesaistījušies izmeklētāji no FIB lai nu viņiem veicas tāpat kā filmā «Slepenās lietas» Malderam un Skallijai! Vienīgi pie mums ir runa nevis par izdomātiem personāžiem, bet par reāliem spridzinātājiem, kas savu elles mašīnas pulksteņa mehānismu nostādījuši uz pusstundu, kuras laikā iespējams tikt tālu tālu prom no notikuma vietas. Derētu gan vienreiz spridzinātājus notvert, lai redzētu, kas tie par putniem. Ja tie ir Krievijas specdienestu veči, tad cerību maz tie prot savu darbu. Ja tie kādi mūsu pašu pērkonkrustīgi plānprātiņi, tad viņu notveršanas gadījumā varētu vienreiz spridzināšanai pielikt punktu… Lai gan, cik plānprātīgam būtu jābūt cilvēkam, kas sevi uzskata par Latvijas patriotu, un nesaprot, kādu kaitējumu viņš nodara savai valstij?
Valdības vīru mīla un viltus
Latvijas augstākās varas gaiteņi pēdējās nedēļas atgādina to vietu, ko jelgavnieku leksikā mēdz apzīmēt ar vārdiem «Ģintermuiža» vai «ar ceturto līdz galam».
Labilā Guntara Krasta valdība pašlaik tā šūpojas, ka nav iespējams paredzēt, kas atkal jauns notiks tuvākās stundas laikā. Politiķu noskaņojums mainās kā klīrīgām jaunkundzēm.
Vispirms aizkulisēs izplatījās baumas, ka «Latvijas ceļš» un demokrātiskā partija «Saimnieks» grasoties gāzt Guntaru Krastu un viņa vietā likt Ziedoni Čeveru vai Anatoliju Gorbunovu, vai Vili Krištopanu. «Aizdomās turētās» partijas metās atspēkot minējumus un cita pār citu paust savu gatavību «strādāt līdz galam» līdz 7. Saeimas vēlēšanām. Tas arī būtu labi, jo valdību maiņa nav nekas labs tautsaimniecībai, sevišķi, ja laika līdz vēlēšanām atlicis pavisam maz.
Kad pirmais kaislību vilnis bija rimis, piektdienas pēcpusdienā premjers G.Krasts piepeši paziņoja, ka pieprasa no posteņa atkāpties ekonomikas ministram Atim Sausnītim. Ministrs, lūk, kavējis privatizāciju un cēlis histēriju ar paziņojumu par milzīgajiem zaudējumiem Latvijas ekonomikai, kurus var nodarīt kašķēšanās ar Krieviju. Nedz viens, nedz otrs G.Krasta pārmetums A.Sausnītim neizklausījās pārliecinošs neba nu A.Sausnītis šobrīd kāds privatizācijas kavētājs, jo Saeima jau lēmusi lielo uzņēmumu privatizācijas lietas nodot valdības kompetencē.
Savukārt ekonomikas ministra viedoklis par zaudējumiem ir drūma realitāte Latvijas uzņēmēji jau cieš sāpīgus zaudējumus Latvijas preces aiztur muitas noliktavās, Latvijas banku filiālēs risinās piekasīgas pārbaudes, tiek samazinātas nozvejas kvotas Krievijas ūdeņos u.t.t. Varbūt vienīgi zaudējumu mērogu raksturojumā (150 miljoni latu) A.Sausnītis ir maķenīt pārspīlējis, varbūt arī ne. Katrā ziņā savu viedokli viņš varēja izteikt.
No otras puses galu galā, ja jau ekonomikas ministrs premjeram tik ļoti nepatīk lai nu tā būtu, lai atlaiž ar. Taču nezin vai tas veicina valdības jau tā apšaubāmo stabilitāti, jo DPS, no kuras nācis A.Sausnītis, nav pārāk priecīga par šādu G.Krasta soli. Tāpēc neviens nebrīnītos, ja DPS jau būtu paziņojusi, ka vairs negrib strādāt G.Krasta valdībā un iet prom.
Aiz politiķu mugurām kašķējas naudasmaisi
Nav šaubu, ka jezga Latvijas valdībā cēlusies dēļ nelāgajām attiecībām ar Krieviju. Patiesībā gan Krievijas, gan Latvijas politiskās norises (partiju kašķi, premjeru un prezidentu vīdēšana TV ekrānos, piketi u.t.t.) ir tikai aisberga redzamā daļa, un vairums šajos «teijāteros» iesaistīto personāžu paši nenojauš, kādu īsti lomu spēlē ekonomisko aprindu spēlītēs. Tā kā naudas lietas tiek apspriestas aiz slēgtām durvīm, var tikai nojaust, kas īsti sakaitinājis Krievijas «biezos» Latvijas «biezo» rīcībā, un kas viņus mudina destabilizēt situāciju Latvijā. Krievija joprojām ir tā pati dīvainā neeiropeiski domājošā valsts, par kuras norisēm spriežot, ar parastu loģiku nepietiek.
Pirmā versija: pašlaik jau bijušais Krievijas premjers Viktors Černomirdins ir ar milzu uzņēmumu «Gazprom» saistīta persona, kas, saprotams, ir ieinteresēta šā uzņēmuma plauksmē un augsmē. Viņš bijis ārkārtīgi pārsteigts, ka «kaut kādi latvieši» no sīkas valstiņas Latvijas atļaujas pīkstēt kaut ko pretī, rīkot kaut kādus konkursus un neatdot «Gazpromam» kontroli pār «Latvijas gāzi» par sviestmaizi. Lai noliktu «pribaltus» «pie vietas» sarīkota tāda neliela kampaņiņa, kas pēc inerces turpinās arī tagad, kad Černomirdins vairs nav Krievijas valdības priekšgalā.
Otrā versija: spītīgais Ventspils mērs Aivars Lembergs un Ventspils tranzīta uzņēmumi atļaujas izmantot savu ģeogrāfisko stāvokli un turēt augstus pārkraušanas tarifus. «Pribalts» Lembergs jānoliek «pie vietas».
Varētu minēt vēl trešo un ceturto versiju u.t.t. Krievijas ekonomiskās aprindas var kaitināt Latvijas banku ekspansija viņu pašu zemē. Būtībā jebkurš Latvijas sasniegums (laikā, kad Krievijā algas maksā par aizpagājušo gadu!) un jebkura nepiekāpšanās diktātam. Kas to lai zina līdz politikas līmenim var izlauzties pat aizkadra pelēko kardinālu personiska salamāšanās. Galu galā impulsu Krievijas kampaņai varēja dot arī G.Krasta pilnīgā izgāšanās Ukrainā, kur viņš sastrādāja daudz muļķību, nenoslēdzot līgumus un lepni paziņojot, ka var jau eksportēt uz Ukrainu preces arī caur Igauniju un citām valstīm. Šāds gājiens parādīja vājumu, bet kur ir vāja vieta, tur stiprais mēģinās ievandīties…
Lai kāda būtu Krievija, tā nekur projām neaizpeldēs, un Latvijas ekonomikai ir ārkārtīgi svarīgi līdzšinējie Krievijas 17,6 % no kopējās Latvijas ārējās tirdzniecības bilances. Neba no tirgošanās ar Šauļu rajonu plauks Latvijas ekonomika. Krievijā ir neizmērojami plašs tirgus, turp kāri veras arī Rietumu bizness, kuram Latvijas preces nav vajadzīgas.
Vienīgais vairogs – Eiropa
Ja ar Krieviju šobrīd nevar runāt pa draugam, tai jāparāda, ka Latvija nav šāda tāda sēņu valsts. Vienīgais ceļš uz tikšanu pie saviem «zobiem» Latvijai ir neatlaidīgi centieni iekļauties visās iespējamajās Eiropas struktūrās, ko, saprotams, tikpat neatlaidīgi centīsies kavēt Krievija.
Lai tiktu Eiropas struktūrās un cerīgi vērtos uz nākamību Eiropas savienībā, Latvijai jāpieskaņo sava likumdošana Eiropas standartiem, un šobrīd aktuālākās problēmas saistās ar pilsonības un valodas lietām.
Ja latvju politiķi sevišķi jau «tēvzemieši» «pārkāps sev pāri» un neraudzīsies vis uz nākamajām vēlēšanām, bet gan uz valsts vajadzībām kopumā tālredzīgi un dziļi, varbūt jau tuvākajā laikā Krievija būs spiesta rimties. No pilsonības un valodas likumiem Eiropa neprasa «nulles variantu» un divvalodību, prasības ir gluži normālas atvieglot pilsonības iegūšanu tiem, kas to patiesi vēlas, neierobežot ekonomiskās darbošanās tiesības valodas nepratējiem, ja viņi strādā sfērās, kur nav kontaktu ar sabiedrību. Lai taču Saša dibina SIA un sauc sevi par direktoru, ja viņa meita Maša, kas pārdod belašus, valodu ir apguvusi atbilstošajā līmenī. Lai Saša «kruķī ģelas»! Tad viņam nebūs laika stāvēt piketos.
