Ministru kabinets pieņēmis grozījumus noteikumos par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas prasmi, paplašinot to profesiju loku, kuru pārstāvjiem jāprot latviešu valoda. Vairākas profesijas klasifikatorā iekļautas pirmoreiz vai arī iepriekš tām nebija noteikts nepieciešamais valsts valodas prasmes līmenis.
Pēc grozījumu stāšanās spēkā (ja vajadzīgs pirmais valodas prasmes līmenis – no 2009. gada 1. februāra, ja otrais – no 2009. gada 1. augusta, ja trešais – no 2010. gada 1. janvāra) 1. līmeņa A pakāpe būs nepieciešama, piemēram, istabenēm un veļas pārziņiem, 1. līmeņa B pakāpe – transporta mehāniķiem, elektrotīklu elektriķiem, floristiem, fotogrāfiem, 2. līmeņa A pakāpe – vecākajiem grāmatvežiem un pastniekiem, savukārt 2. līmeņa B pakāpe – galvenajiem grāmatvežiem.Aizsargā darba ņēmējusValsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis «Ziņām» skaidroja, ka grozījumi valdības noteikumos tapuši, lai aizsargātu darba ņēmēju intereses, sevišķi privātajā sfērā, kur līdz šim darbiniekam nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni, izņemot atsevišķas specialitātes, noteica darba devējs. «Atsevišķos mūsu valsts reģionos, īpaši lielajās pilsētās, pie kurām pieskaitāma arī Jelgava, netrūkst darba kolektīvu, kur krievu valoda ir pašpietiekama un reāli bez šīs valodas pārzināšanas strādāt nav iespējams,» atzīst A.Kursītis, piebilstot, ka tas mudina daudzus latviešu skolu beidzējus doties darbā uz Īriju, Lielbritāniju un citām zemēm, kur krievu valodas zināšanas nav nepieciešamas. Vienotu valsts valodas prasību izvirzīšana kā valsts un pašvaldību, tā privātajā jomā strādājošajiem ļauj sakārtot darba tirgu. Sevišķi aktuāli tas ir profesijās, kas saistītas ar klientu apkalpošanu un saskarsmi ar iedzīvotājiem. Nepieciešami precizējumi arī attiecībā uz vadītāju un kvalificētu speciālistu profesijām un amatiem. Ir iespējas mācītiesNodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils uzskata, ka grozījumi noteikumos par nepieciešamo valsts valodas prasmi darba tirgu nopietni neietekmēs. Jaunāka gadagājuma cilvēkiem valoda parasti nav šķērslis atrast darbu, bet pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kas pienācīgā līmenī valsts valodu neprot, problēmas varētu rasties. Ja kāds bezdarbnieks pretendē uz darbu profesijā, kur valodas zināšanu līmenis ir nepietiekams, viņa individuālajā darba meklēšanas plānā var tikt iekļauti pasākumi tā prasmju uzlabošanai, piemēram, NVA organizēti bezmaksas latviešu valodas kursi.
