«Jelgavā uzstāda alus dzeršanas rekordu».
“Jelgavā uzstāda alus dzeršanas rekordu” (16. jūnijs)
Hela: Vai minētais pasākums ir labākais, ko aizņemamies no ārzemēm? Septiņās sekundēs saliet vēderā litru alus! Vai tas nenāk par sliktu veselībai? Būtu izdomājuši ko jaunu un atraktīvu. Rīsim cīsiņus. Piestampāsimies ar picu – kurš ātrāk un vairāk. Pampsim kā amerikāņi.
“Samazina ražošanas apjomus un sortimentu” (17. jūnijs)
salāti: Viss sākās ar stulbo reklāmu, ka “Maxima” nemazgā salātus. Paši sev izraka kapu…
“Cer saglabāt pasažieru pārvadājumus” (17. jūnijs)
Greex: Vai tā autoosta vispār ir vajadzīga? Varētu izveidot kādu stāvlaukumu netālu no centra, un rajona autobusi lai tur uzņem un izlaiž pasažierus. Lai tad autoosta ar savām nodevām iet ieskrieties!
Re: Tiešām, Jelgavas autoosta ir vienkārši briesmīga!
“Zēna nāve šosejas malā” (18. jūnijs)
via: Nu ko, tiešām traģiski, bet tajā nav vainojami tikai bērni un vecāki. Visa pašreizējā iekārta. Kamēr valstī būs nesakārtotība, šādi gadījumi nekur nepaliks!
Dana: Via, piedod, – kāda nesakārtotība? Kāda ir visa iekārta? Vienmēr gribas atrast ārējo ienaidnieku, ka aizmirst paskatīties uz sevi! Bērnam būtu jāaug nevis internātskolā, bet gan ģimenē, un no tās jāsaņem nepieciešamā mīlestība. Patiešām žēl puisīša!
Eva: Jāņem vērā ekonomiskā situācija valstī, jo ļoti daudzi dzīvo lielā nabadzībā. Tas, ka pastāv bāriņtiesas, kuras formāli izvērtē situāciju ģimenē, vēl neko nedod. Bieži vien bērniem nav iespējams veltīt pietiekamu uzmanību, jo jāstrādā trijos darbos, lai varētu ko atļauties. Daudzi vecāki brauc uz ārzemēm pelnīt, un atvases paliek vienas. Protams, daudz kas atkarīgs no ģimenes, un tas ir ļoti traģiski, ka tik mazi bērni iet bojā…
Forums “Padomju stāsts”
Pūcīte: Noskatījos, reāla šausmene… Nevarēju aizmigt, tik daudz dokumentālu kadru vienuviet ar visiem komentāriem. Paldies filmas režisoram!
Rossita: Uzskatu, ka šī filma jāredz katram. Smaga, bet tomēr patiesība, un par to jārunā!
Fely: Tiešām šausmu filma. Neviens “Zāģis” vai “Hostelis” klāt nestāv! Taču vēsture ir un paliek vēsture…
Krievs: Vācijas stāsts ir šausmīgs, un Eiropas stāsts arī nav diez ko patīkams. Un Amerikas stāsts jau no paša sākuma bija saistīts ar genocīdu, tā ka beidziet burkšķēt un esiet objektīvi. Galu galā kāda starpība, kas uz grābekļiem uzrakstīts, tik un tā būs sāpīgi, ja neskatīsies, kur soļo. Pilna pasaule ar vilkiem, jāmācās sadzīvot blakus un palikt patriotiskam. Tāds ir laiks.
Bebrene: Pēc šīs filmas noskatīšanās sajutu bailes par savu pagātni. Par to, ka esmu dzīva un nekāds “hruščovs” nav savā kvotā ierakstījis ne mani, ne manus vecākus. Kaut gan vēsturniecei, kura pasniedza stundas skolā, būtu bijis daudz iemeslu “stučīšanai”.
Es: Varu teikt vien to, ka šī ir vērtīgāka par “Rīgas sargiem”. Kaut kādu spēlfilmu valsts atbalsta ar miljoniem, ko pielīdzina vēsturei. Lūk, “Padomju stāsts”, tā ir visreālākā vēsture! Paldies Šņorem. Viela pārdomām, mācībām. Dziļā cieņā režisora priekšā noliekšu galvu sērās par upuriem.
