Vēlēšanas Baltkrievijā skaidri parādīja, ka līdzās Latvijai joprojām pastāv autoritāra valsts, kurā cilvēktiesības un vārda brīvība ir sveši jēdzieni.
Vēlēšanas Baltkrievijā skaidri parādīja, ka līdzās Latvijai joprojām pastāv autoritāra valsts, kurā cilvēktiesības un vārda brīvība ir sveši jēdzieni. Kāda īsti ir Latvijas attieksme pret šo valsti? Mūsu ārpolitika attiecībā uz Baltkrieviju diemžēl nav vienota. Tā ir tik dažāda, cik dažādi ir amatpersonu un viņu pārstāvēto politisko spēku viedokļi. Vieni uzskata, ka cilvēktiesību pārkāpumi un diktatūras nostiprināšanās nav pieļaujama, citiem svarīgāka šķiet zemošanās gāzes un naftas dēļ vai Kremļa polittehnologu izstrādātā versija “mums jau pašiem savā valstī viss nav kārtībā”.
ES pozīcija – nosodīt Baltkrievijas diktatūras režīmu un ierobežot sadarbību ar varas pārstāvjiem, tajā pašā laikā veicināt pilsoniskās sabiedrības veidošanos – formulēta, pateicoties arī Latvijas Eiropas Parlamenta (EP) deputātu centieniem. Redzami arī rezultāti. Izveidots to režīma amatpersonu saraksts, kuriem būs liegta iebraukšana ES valstīs. Tiek strādāts, lai identificētu un panāktu ārvalstu banku kontu iesaldēšanu, kuros diktators Aleksandrs Lukašenko un viņa pakalpiņi glabā līdzekļus, kas izzagti no Baltkrievijas valsts kases.
Baltkrievija ir un būs mūsu kaimiņvalsts, tāpēc Latvijai īpaši būtiski (iespējams, svarīgāk nekā citām ES dalībniecēm), ka valsts, kas atrodas līdzās, ir stabila, prognozējama, demokrātiska un tur tiek ievērotas cilvēktiesības un citas demokrātiskā sabiedrībā vispārpieņemtas normas. Pirmkārt, nepieciešams atvieglot vīzu režīmu (iespējams, tas jāatceļ vai vismaz vīzas jāizsniedz bez maksas ar atvieglotiem nosacījumiem) Baltkrievijas pilsoņiem, lai viņiem radītu iespēju ceļot un savām acīm redzēt, kādas izskatās demokrātiskas Eiropas valstis, ko viņi nekad neredzēs Baltkrievijas valsts režīma kontrolētajā televīzijā. Vēl svarīgāk būtu Latvijai atrast līdzekļus, piesaistot arī īpašu ES finansējumu, lai augstskolās un universitātēs varētu studēt baltkrievu jaunieši, kurus režīmam pakļāvīgie rektori izmetuši no mācību iestādēm un lieguši iespēju iegūt augstāko izglītību tikai tāpēc, ka viņi tieši vai netieši atbalstījuši demokrātijas veicināšanas aktivitātes. Skaidrs, ka tam ir nepieciešama vienota Latvijas pozīcija Baltkrievijas jautājumā, lai vismaz labējie spēki netiražētu muļķības par mūsu atkarību no A.Lukašenko.
Latvija sevi ES pozicionējusi kā īpašu atbalstu sadarbībai ar Baltkrieviju. Pagaidām šo lomu galvenokārt pildām ar savu EP deputātu starpniecību. Novērojams, ka Latvijā trūkst stingras augstāko amatpersonu nostājas, kas ievērojami palīdzētu darbā. Ar vienu Saeimas rezolūciju, kurā nosodīts autoritārais režīms, par maz, lai gan arī tas ir svarīgs solis. Ar darbiem jārāda, ka mums rūp Baltkrievija un tajā notiekošais, lai kādā brīdī kolēģi un oponenti nesāktu pārmest, ka nodarbojamies tikai ar retoriku. Studentu un vienkāršo Baltkrievijas iedzīvotāju atbalstīšana būtu pirmais solis, lai demonstrētu labo gribu, tālāk jāseko citām līdzīgām aktivitātēm.
Viens no galvenajiem argumentiem, kādēļ Latvija ir piesardzīga, tiek minētas ekonomiskās intereses. Proti, mums jābūt uzmanīgiem, nosodot autoritāro režīmu, jo mūsu valstis vieno ekonomiskās saites, kuru pārraušana var iedragāt Latvijas ekonomiku. Tomēr neviens nav nosaucis precīzus skaitļus, kas raksturotu mūsu intereses Baltkrievijā un otrādi. Cik zināms, Baltkrievijas biznesa (pareizāk valsts) kapitāls Latvijā ir mērāms dažos nieka procentos. Ja arī A.Lukašenko izmisumā izlemj vērsties pret Latviju, mūsu ekonomika to nepamanīs. Tas nebūs jūtams, jo neko būtiski neietekmēs. Domāju, ka ekonomiskais un politiskais lobijs (abu saknes ir Krievijā), kas atbalsta diktatora A.Lukašenko režīmu Latvijā, nav īpaši spēcīgs, bet pamanāms gan. Ja mēs koncentrēsimies tikai uz lētu gāzi un slavēsim bezmaksas dzīvokļu sistēmu, bet atstāsim novārtā demokrātiskās vērtības, kādu dienu attapsimies kaimiņos nežēlīgi totalitārai valstij, ar lielu risku, ka tās pašas idejas daži politiskie spēki ar lielu sajūsmu importēs Latvijā.
Saīsināti no politika.lv
