Kopš neatkarības atgūšanas «LC» vienmēr bijis spiests rēķināties, ka būs jānodarbojas ar to, lai saglabātu valstī politisko vienotību un stabilitāti.
Kopš neatkarības atgūšanas «LC» vienmēr bijis spiests rēķināties, ka būs jānodarbojas ar to, lai saglabātu valstī politisko vienotību un stabilitāti. Tā tas bija tad, kad vajadzēja veidot neatkarīgas valsts institūcijas, panākt Krievijas armijas izvešanu, pieņemt pilsonības likumu.
Arī pašlaik dažs labs politiskais spēks iedomājas, ka ar «LC» palīdzību varēs atrisināt DPS un «TB» politiķu radītās problēmas. To, ka politika prasa spēju pārvaldīt kompromisu mākslu, beidzot ir sapratis arī Latvijas valdības galva G.Krasts, kas, pēc radikālo «tēvzemiešu» domām, ir atkāpies no «TB» politikas stūrakmens dogmas, ka Pilsonības likums nav grozāms. «LC» nav pašmērķis gāzt Krasta valdību, bet «LC» pieprasīs no «TB» frakcijas skaidrību, vai «TB» paši atbalsta savu premjerministru, kas iestājas par Pilsonības likuma grozījumiem.
«LC» ārlietu ministrs Valdis Birkavs ir panācis, ka Latvijai ir Rietumu atbalsts pret Krievijas ekonomiskajām sankcijām.
Nākamnedēļ Saeima sāks pavasara sesiju, kur pirmajā sēdē Guntars Krasts, lūdzot Saeimas uzticības balsojumu, varēs pierādīt, ka viņu atbalsta Saeimas absolūtais vairākums un it īpaši «TB»/LNNK frakcija. Ja šāds atbalsts būs, «LC» turpinās darboties valdībā, pieprasot stingru valdības deklarāciju. Konference galīgā lēmuma pieņemšanu uzticēja «LC» Saeimas frakcijai.
«LC» savā kārtējā kongresā 30. maijā apstiprinās jauno programmu, kuras sagatavošanā strādā vairāki simti partijas biedru. Tiks apstiprināts arī deputātu kandidātu saraksts, kurā šobrīd ir 112 partijas novadu grupu un biedru individuāli izvirzītu kandidātu. Šobrīd šajā sarakstā ir deviņi mūsu novadnieki Jānis Ābele, Jānis Bunkšs, Andris Tomašūns, Pēteris Dzintars, Leonīds Koindži-Ogli, Jānis Kulmanis, Arnis Lapiņš, Raitis Madžulis, Raitis Vītoliņš.
