Gadiem ilgi šaubīgas izcelsmes naudas līdzekļu piesaistītāji no tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju savākuši ievērojamas summas
Kad dzirdēju stāstu, kā kāda jelgavnieku ģimene investējusi sev piederošos līdzekļus, godīgi sakot, negribējās ticēt, ka kaut kas tāds šodien iespējams. Tajā pašā laikā ir pamats uzskatīt, ka līdzīgi rīkojušies daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Ieķīlājuši savus nekustamos īpašumus, ņēmuši bankās patēriņa kredītus un nesuši naudu uz tā saucamo investīciju fondu. Vismaz paši investori domāja, ka tā tiks ieguldīta ienesīgos darījumos. Tagad laba tiesa no viņiem sapratusi, ka laikam būs uzķērušies uz gadiem darbojušos veiklu «šeftmaņu» tikpat veikli izlikta āķa – visparastākās finanšu piramīdas. Patlaban vecā kompānija savu darbību apturējusi un nodibināta jauna.Ar jelgavnieku Aivaru Tīrumnieku «Ziņu» redakcijā satikos nejauši. Viņš bija atnācis, lai ieliktu sludinājumu, ka tiek dibināta biedrība «Noguldījumu drošība», kurā viņš ir valdes priekšsēdētājs. Vārds pa vārdam, un atklājās interesanta, pat fantastiska aina. Jāpiebilst, ka sarunu biedram ir augstākā juridiskā izglītība un daudzu gadu pieredze Valsts policijas struktūrās. Kā var neticēt!Tālāk no A.Tīrumnieka stāstītā par to, kā viņš tika iesaistīts pasākumā, kas vismaz pašlaik naudas ieguldījumu ziņā beidzies neveiksmīgi. Sadarbību ar «European American Prosperity Trust Corporation» (EAPTC) viņš sāka 2006. gada beigās, pēc tam, kad viens no šīs kompānijas direktoriem Ervīns Anstrāts «sīki izskaidrojis firmas biznesa pamatprincipus». Tobrīd tie likušies pietiekami droši, un nekādas šaubas neradīja arī solītā peļņa – 30 procentu gadā. Konsultāciju laikā apgalvots, ka kompānija klientu noguldīto pamatsummu neaiztiek, tā vienīgi kalpojot kā garants divdesmitkārtīga tā saucamā kredītpleca iegūšanai vienā no lielākajām pasaules bankām – «Deutsche Bank». Tālāk šī divdesmit reižu lielākā summa tiekot izvietota pēc tā saucamā finanšu riska diversifikācijas principa pa vairāk nekā 120 investīciju kompānijas «Fleming» akciju portfeļiem. Kā uzsver sarunbiedrs, pēc šāda gana plaša un laikietilpīga skaidrojuma klientam radusies pārliecība, ka pat pilnīgas neveiksmes gadījumā minētā augstā peļņa firmas klientam tiks bez īpašām problēmām. Turklāt izrādījies, ka ar minēto E.Anstrātu jauno investoru savedis kāds vecs paziņa, arī EAPTC klients ar septiņu gadu stāžu. Nauda uz paplātes!Cenšoties uzlabot ģimenes materiālo stāvokli, A.Tīrumnieks nolēmis investēt ievērojamus līdzekļus, par kuriem noslēgti līgumi divās investīciju programmās – 38 tūkstošiem ASV dolāru 2006. gada decembrī un nākamā gada septembrī par ievērojami lielāku summu – 50 tūkstošiem ASV dolāru. Papildus samaksāti 400 ASV dolāru bankas konta atvēršanai. Nauda abos gadījumos maksāta «uz rokas» apmaiņā pret stingrās uzskaites kvīti. Šādu rīcību direktors pamatojis ar Latvijas banku slikto attieksmi pret viņiem kā konkurentiem. Pie reizes paskaidrots, ka visas biznesa aktivitātes notiek Kiprā, kurai kompānija maksājot nodokļus, jo tā esot viszemāko nodokļu zona. Apskaidrības mirklisUzticība kompānijai sarunbiedram pamazām esot zudusi, jo mēnešiem kavējusies solītā konta atvēršana. Pēc dažām dividenžu izmaksām tā atteikusies pildīt arī līgumsaistības. Runas par to, ka Latvijā finanšu darījumu uzraudzības iestādēs nereģistrētais uzņēmums varētu nodarboties ar krāpnieciskām darbībām, klīda jau vairākus gadus. Līdz 2007. gada oktobrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nāca klajā ar ieteikumu atturēties veikt ieguldījumus nelicencētās kompānijās, piemēram, «Mulberry Group», «Mulberry Team» un «Wellwhell Public Limited». Izrādās, A.Tīrumnieka minētais «European Prosperity Club Corporation» (arī «European American Prosperity Trust Corporation»), mainot nosaukumu uz «Mulberry Group» vai «Mulberry Team», turpina Latvijā piedāvāt nelicencētus, tātad arī prettiesiskus ieguldījumu pakalpojumus. Starp citu, nelicencēta komercdarbība, pieņemot vai piesaistot ieguldījumus, ir krimināli sodāma darbība, un ikvienam tirgus dalībniekam, kurš vēlas veikt komercdarbību Latvijā, piesaistot noguldītāju un ieguldītāju līdzekļus, jābūt licencei šādam komercdarbības veidam. Nelicencēti pakalpojumu sniedzēji netiek uzraudzīti, un ieguldītāju intereses nevar tikt aizsargātas. «Gaidi ar maisu»?Viens no «Mulberry Team» direktoriem, kāds Valdis Rašmanis, 2008. gada aprīlī, atbildot uz A.Tīrumnieka martā rakstīto pieprasījumu par noguldīto naudas līdzekļu pirmstermiņa atmaksu, vien atbildēja, ka kompānija pretēji līgumos noteiktajam atsakās izmaksāt jebkādus «investora» iemaksātos līdzekļus. Turklāt par termiņiem nevarot būt ne runas, jo kompānija pati izvēlēšoties izmaksas laiku, ņemot vērā savas iespējas. Un tad «ūdens šalts» – šādas atmaksas iespējas radīšoties ne ātrāk kā tuvāko gadu laikā. Turklāt nācies vien paļauties uz direktora kunga vārdiem par godu, pienākumu un saistībām. Interesanti, ka līgums paredz – ja klients to lauž pirms termiņa, viņš zaudē 20 procentu iemaksātās summas. Kas paraksta dokumentus?Internetā «investoru» domubiedru maiņas forumos šā gada pirmajos mēnešos varēja lasīt minēto kompāniju satraukto klientu diskusijas, kurās aktīvi apspriesti iemesli, kāpēc beigusies viņu «saldā dzīve». No firmu vadītāju un tā saucamo klientu piesaistīšanas konsultantu puses skanējuši vien vārdi par Amerikas un pasaules ekonomisko krīzi, kas iedragājusi viņu «lielo spēli» dažādos akciju tirgos. Pie vainas bijuši arī vietējie nelabvēļi mediji, kas nelicencēto kompāniju līdzšinējo darbošanos atspoguļojusi ne pārāk glaimojošā gaismā. Paliek neskaidrs, kāpēc, «investoram» pieprasot naudu atpakaļ, pašmāju direktori neesot tiesīgi parakstīt pat iesniegumu. Ar šādām tiesībām esot apveltīti tikai administratori, kuri savukārt atrodas tālu projām Kiprā. Savukārt kaut ko prasīt no Kipras neesot iespējams, jo kompānija savas pilnvaras jau 2007. gadā nodevusi kādai citai kompānijai, kas vēl līdz šim neesot bijusi publiski pieejama. Tomēr ar to šis stāsts nebeidzas. Gluži kā fēnikss no pelniem līdzšinējo investīciju fondiem radies to saistību pārņēmējs. Šoreiz gan ne vairs Eiropā, bet tālajā Amerikas kontinentā – Panamā. Bet par to rītdienas «Ziņu» numurā.
