Lauksaimniecības attīstību. 8. Saeimas laikā visvairāk ietekmējusi Latvijas pievienošanās ES un Zemkopības ministrijas spēja apgūt ES un nacionālā budžeta līdzekļus.
Lauksaimniecības attīstību
8. Saeimas laikā visvairāk ietekmējusi Latvijas pievienošanās ES un Zemkopības ministrijas (ZM) spēja apgūt ES un nacionālā budžeta līdzekļus.
Šīs Saeimas laikā strādājušas trīs valdības, tomēr zemkopību pārmaiņas skārušas maz, jo visus četrus gadus ministriju vadījis no Zaļo un Zemnieku savienības nākušais ministrs Mārtiņš Roze un valdību deklarācijās solītā lauku attīstības politika palikusi nemainīga. Kā veicies ar tās īstenošanu, jautājam zemkopības ministram un lauksaimniecības organizāciju pārstāvjiem. Ielūkosimies arī partiju solījumos nākamajiem četriem gadiem.
Audzis gan eksports, gan birokrātija
Valdības solīja veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku, nodrošināt tādu valsts un ES atbalstu laukiem, kas garantētu nozares konkurētspējas paaugstināšanu un lauku ekonomiskās vides dzīvotspēju.
Valsts un ES līdzekļi lauksaimniecības attīstībai ik gadu turpina augt, taču Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) atgādina, ka patlaban “vecajās” ES dalībvalstīs atbalsts zemniekiem tomēr ir lielāks – par apsaimniekotu zemes hektāru iespējams saņemt vidēji 300 eiro (piemēram, Nīderlandē un Francijā vēl vairāk), kamēr Latvijā zemnieki maksimāli var pretendēt uz 100 eiro.
Nepilnīgs ir ne tikai ES, bet arī valsts atbalsts – LOSP valdes priekšsēdētāja Dzidra Kreišmane uzsver, ka lauksaimniecības subsīdijas 2006. gadā nesasniedz 2,5 procentus no pamatbudžeta izdevumiem, kā to nosaka Lauksaimniecības un lauku attīstības likums. Viņa cer, ka situāciju labos budžeta grozījumi. No tiem lauksaimnieki gaida arī kompensācijas par lielā sausuma radītajiem zaudējumiem. Tas sevišķi aktuāli, jo pagaidām nav sekmējusies apdrošināšanas sistēmas izveide laukos. “Prasītās apdrošināšanas prēmijas ir pārāk augstas, un galvenos lauksaimniecības riskus apdrošināt vispār nav iespējams,” uzsver “Zemnieku saeimas” biroja vadītāja Rita Sīle.
Zemkopji negaida tikai naudu, bet arī skaidrību par lauksaimniecības politiku. “Beidzot tiek izstrādāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Galvenais uzdevums, manuprāt, ir veicināt lauksaimniecības konkurētspēju. Tikai tā varam cerēt izpildīt mērķi 2020. gadā sasniegt 80 procentu no ES vidējā lauku mājsaimniecību labklājības līmeņa,” secina “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Valters Bruss. Kā trūkumu viņš izceļ pēdējos gados augušo birokrātiju – lauksaimniekiem jāpilda daudz jaunu normatīvo aktu. Dz.Kreišmane papildina, ka nepieciešams sakārtot datu apmaiņu starp Valsts ieņēmumu dienestu, Uzņēmumu reģistru, Pārtikas un veterināro dienestu, lai zemniekiem nevajadzētu tērēt laiku un līdzekļus, lai sagādātu rakstiskas izziņas. Solīts ir, bet rezultāti vēl nav redzami.
Kaut gan ir trūkumi, lauksaimnieciskā ražošana attīstījusies, Latvijas eksports uz ES dalībvalstīm 2005. gadā palielinājies visās produktu grupās. Īpaši zivju, gaļas, cukura un miltu konditorejas, kā arī augļu un dārzeņu produktiem. Visvairāk ES iekšējā tirgū 2005. gadā realizēti piena produkti un graudi.
Tiesa gan, pēc V.Brusa domām, piena lopkopības pastāvēšana Latvijā ir apdraudēta, jo, pēc Konkurences padomes informācijas, piena ražotāji saņem tikai 20 procentu no pašreizējās tā cenas, turklāt piena teļus par augstām cenām uzpērk ārzemnieki.
Lauku iedzīvotāji joprojām trūcīgāki
Samazinoties darbaspēka vajadzībai lauksaimnieciskajā ražošanā, valdības solīja attīstīt alternatīvās ražošanas nozares un nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, tā risinot iedzīvotāju nodarbinātības problēmu un paaugstinot ienākumus. ZZS solīja apturēt reģionu un cilvēku noslāņošanos.
ZM informē, ka operatīva un izglītojoša informācija par uzņēmējdarbības attīstības iespējām aizvien vairāk sasniedz katru lauku iedzīvotāju, jo 2005. gadā izveidota lauku konsultatīvā un informācijas apmaiņas sistēma. 510 pašvaldībās pieņemti darbā speciālisti, lai veicinātu lauku attīstību, 2006. gadā tam atvēlēti 1,4 miljoni latu.
ZM realizētā Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma devusi iespēju kredītprocentu likmes no 6,8 procentiem samazināt līdz 4 procentiem kooperatīviem un bioloģiskajām saimniecībām un līdz 5 procentiem pārējiem.
Ilgtermiņa ieguldījums ir atbalsts izglītībai – no 2006. gada 1. septembra ikmēneša atbalstu 35 latu apmērā var saņemt visi profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, kas apgūst ar lauksaimniecību saistītas programmas, savukārt 70 latu stipendiju jau trīs gadus var saņemt studenti, kas apņēmušies strādāt lauksaimniecības nozarēs. Atbalsta ietekmi sajutusi Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā šogad nokomplektēts Lauksaimniecības fakultātes 1. kurss ar 61 valsts finansētu vietu un 12 studentiem maksas grupā. “Tāds studētgribētāju pieplūdums nebija vērojams pēdējos trīs gados. Pārrunas liecina, ka daļēji viņus motivējis nākotnē sagaidāmais ES atbalsts. Skaidrs, ka arī lauksaimnieciskā ražošana ir bizness, kurā nepieciešamas profesionālas zināšanas,” saka LLU Lauksaimniecības fakultātes dekāne Daina Kairiša.
ZM sniegusi arī konkrētu atbalstu jaunu ražošanas nozaru attīstībai – ieviesta atbalsta shēma biodegvielas ražotājiem, šogad tam paredzēti 3,7 miljoni latu. Toties liela neziņa un uztraukums valda par cukura nozares nākotni – kamēr abas cukurfabrikas nav atklājušas ilgtermiņa plānus, sakņu audzētāji nevar plānot darbu.
Nesekmīgi līdz šim bijuši arī lauksaimnieku centieni panākt vieglākus nosacījumus alkohola ražošanai privātajās saimniecībās un mājas apstākļos. Pašlaik, lai sāktu alkohola ražošanu un realizāciju, ir vienādi kritēriji jebkura mēroga ražotājam, izņemot mazos alus darītājus. Piemēram, licence izmaksā 500 latu, kā arī jāiemaksā augsts nodrošinājuma garants par akcīzes nodokļa nomaksāšanu.
Apkopojot aizvadīto četru gadu darbu, zemkopības ministrs M.Roze secina, ka lauku vide un lauksaimniecība acīmredzami attīstās, kļūstot produktīvāka un konkurētspējīgāka. To apliecina fakts, ka pēdējos četros gados auguši ienākumi uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto – 2002. gadā laukos vidējā darba samaksa bija 56 lati mēnesī, bet pērn tā sasniegusi 128 latus. Tomēr ZZS solītā reģionu un cilvēku noslāņošanās nav pārvarēta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šā gada otrajā ceturksnī vidējā darba alga pirms nodokļu nomaksas valstī bija 292 lati – Rīgā tā sasniegusi 335 latus, bet Latgalē 205 latus. Tātad dažādos reģionos maksa par padarīto joprojām ievērojami atšķiras.
Kā aizstāv Latvijas intereses ES
Nodrošināsim nacionālo interešu pārstāvniecību ES Kopējās lauksaimniecības politikas un tās reformas īstenošanā, sola pašreizējās valdības deklarācija.
Pēc iestāšanās ES nodrošināta Latvijas interešu aizstāvība dažādās Eiropas instancēs, norāda ZM, kas aktīvi pārstāvējusi un koordinējusi Latvijas nacionālo pozīciju tādos svarīgos jautājumos kā lauku attīstības stratēģiskās vadlīnijas, zivju kvotas 2006. gadam, cukura sektora reforma u.c.
LOSP pozitīvi vērtē Ministru kabineta lēmumu dalībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā deleģēt LOSP pārstāvi Armandu Krauzi, jo Latvija un Malta līdz šim bija vienīgās ES valstis bez saviem lauksaimniecības speciālistiem šajā ES institūcijā.
Saskaņā ar valdības lēmumu nākamajā plānošanas periodā no kopējā ES struktūrfondu atbalsta Latvijas lauksaimniecībai līdz šim pieejamie 14 procenti finanšu tiks samazināti līdz 10 procentiem, novirzot starpību Eiropas Reģionālajam attīstības fondam (ERAF). Pēc ilgām diskusijām lauksaimnieku organizācijas patlaban vienojušās un Ministru kabinets akceptējis Lauku attīstības programmas finansējuma sadali nākamajam periodam – konkurētspējas paaugstināšanai paredzēti 50 procenti finansējuma, vides uzturēšanai – 30 un lauku ekonomikas dažādošanai 20 procentu.
Ko sola nākamajā četrgadē
ZZS, kas pašlaik ir pie lauksaimniecības politikas stūres, savā priekšvēlēšanu īsajā programmā šo jomu īpaši neuzsver, vien minējusi, ka veicinās reģionālo attīstību. Mazvārdību nedaudz izvērš ministrs M.Roze – viņš pārliecināts, ka lauksaimniekiem optimistiski ļauj lūkoties nākotnē ZM izstrādātā un ar lauksaimnieku organizācijām apspriestā Latvijas lauku attīstības stratēģija 2007. – 2013. gadam. Tajā precīzi definēta mērķu sasniegšana šādās jomās: lauku cilvēku spēju attīstība, no darba gūto ienākumu palielināšana laukos, lauku dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un lauku dzīves telpas attīstība.
“Jaunā laika” programmā lasāms solījums ar zemiem nodokļiem un ES fondiem aktivizēt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darbavietas, nodrošināt ilgstošu tautsaimniecības uzplaukumu, bet lauksaimniecības attīstībai izmantot ES finansējumu, saglabājot tradicionālo lauku dzīves veidu un vidi.
Tautas partija par jaunām darbavietām un reģionu uzplaukumu sola rūpēties, attīstīto zinātni un inovācijas procesu, abas jomas saistot ar uzņēmējdarbību. Ar ražošanas attīstību panākšot izaugsmi novados, bet viens no svarīgākajiem uzdevumiem 9. Saeimā esot celt valsts pārvaldes kapacitāti, lai nodrošinātu ES fondu apguvi.
“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK apņēmusies mazināt sociālo noslāņošanos, veicināšot uzņēmējdarbību reģionos un sabiedrības vidusslāņa veidošanos, savukārt tās ideoloģiskie pretinieki no “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” par zemkopības tēmu pateikuši tik vien kā: “Esam par dabas resursu saudzīgu izmantošanu.
