Iedzīvotāji no gadiem krātajiem santīmiem steidz atbrīvoties, sabērtiem tortu kastēs, burkās, maisos un spaiņos
Bijis žēl šķirties no lata, atzīst vairums «Ziņu» sastapto lauku cilvēku. Veikalnieki neslēpj, ka lielāku apjukumu nav piedzīvojuši. Tikmēr uz pasta nodaļām iedzīvotāji nes gadiem krāto sīknaudu, lai to apmainītu pret jauno valūtu.
Līvbērzes pagastā no trim veikaliem pagaidām atvērti divi, trešā tirdzniecības vieta vaļā būšot no 15. janvāra, kad veikalniekiem vairs nevajadzēs strādāt ar divām valūtām. Līvbērznieki ar naudas maiņu ir samierinājušies, sakot: kas cits atliek. Veikalnieki neslēpj dusmas un atzīst, ka lielākais smagums naudas maiņas procesā uzkrauts uz viņu pleciem.
Eiro makā – lieli un smagi
«Pensiju saņēmu eiro un tagad tos tērēšu. Veikalā cenas nepētu un īpaši līdzi neskaitu – uzticos pārdevējai,» nosaka Antons Punculs. Latu iekrājumus 73 gadus vecais pensionārs pārskaitījis uz bankas karti, kur nauda automātiski konvertējusies. «Katra naudas reforma pircējam ir zaudējums, tas zināms jau no laika gala. Cik tās savā mūžā esmu piedzīvojis, pircējs vienmēr palicis zaudētājs, un neko nevaru padarīt,» nosaka pensionārs.
Savu pēdējo latu uz veikalu iztērēt atnākusi Sarmīte Upmane, to viņa izmanto, lai iegādātos tālruņa priekšapmaksas karti. «Kopā ar meitu pētām čekus un mēģinām rēķināt līdzi, arī bērni pie latiem jau bija pieraduši un tagad nav apmierināti ar jauno naudu. Mums slikti, un arī pārdevējiem grūti,» stāsta līvbērzniece. Viņai latu uzkrājumu nav bijis, tādēļ pēdējie izpirkti pārtikā.
Uz eiro pozitīvāk lūkojas līvbērzniece Anna Kovtuna. Viņa domā, ka pie eiro maciņā un jaunajām cenām pilnībā pieradīs jau mēneša laikā. «Neko sliktu par eiro nevaru teikt, viss ir labi. Nedaudz mulsina divas cenas pie preces, labāk būtu, ja uzreiz būtu viena,» uzskata Annas kundze, nenoliedzot, ka emocionāli arī viņai žēl lata. Piemiņai viņa to nav atstājusi – mainās laiki, mainās nauda, nosmaida līvbērzniece. «Maks pilns ar eiro, tikai tam visam ir mazāka vērtība, un pie tā vēl neesmu pieradusi. Vakar atnācu uz veikalu, maks bija pilns un smags, bet beigās pat pietrūka naudas,» nosaka Annas kundze.
Sīknaudu nenes trūcīgie
Ne mazums stresa janvāra pirmajās dienās nācies piedzīvot arī veikalniekiem. Aleksandrs Paškovs, veikala «Līvbērzes krogs» īpašnieks, stāsta, ka pirmajās dienās pircēji vairāk norēķinājušies ar latiem, tagad, kad izmaksātas pensijas, maksā arī ar eiro, taču vienalga sīknauda uz veikalu tiekot nesta pat kilogramiem. «Pirmajās divās dienās melnajos santīmos mums bija atnesti 15 kilogrami. Dienas beigās trim mūsu darbiniekiem naudas skaitīšana aizņēma četras stundas, bet bankā iekārta melnos santīmus skaitīja 40 minūtes. Piecās dienās bankai esam nodevuši 25 kilogramus sīknaudas, tikai no mūsu veikala vien. Interesanti, ka sīknaudu kilogramiem nenes trūcīgie, bet tie, kam ir nauda,» stāsta veikalnieks.
Viņaprāt, vajadzēja strikti noteikt, ka no 1. janvāra var norēķināties tikai ar eiro. Viņaprāt, absurdi, ka līdz 1. jūlijam cenai pie preces jābūt norādītai divās valūtās, bet vairums cilvēku cenu jau tagad vēlas redzēt tikai eiro.
Blakus veikala pārdevēja Svetlana Zvirgzdiņa tirdzniecībā strādā 33 gadus, bet tik lielu jucekli savā praksē nav redzējusi, jo iedzīvotāji veikalu izmanto kā naudas maiņas punktu. «Cilvēki nāca ar krājkasēm, maisiņiem, lai iztērētu santīmus. Trīs pirmās dienas bija ļoti smagas. Nav pareizi, ka mums, veikalniekiem, jāstrādā ar divām valūtām – ir ļoti grūti, un vislielākais smagums uzkrauts tieši uz veikalnieku pleciem. Esmu lūgusi cilvēkus iet naudu samainīt pastā un uz veikalu nākt ar jauno valūtu, jo strādāt ar divām valūtām ir ārkārtīgi grūti. Zinu, ka pirmajās dienās, kad pircējs norēķinājās ar divām valūtām, esmu sevi apšmaukusi, ko tagad maksāšu no savas kabatas,» atzīst pārdevēja.
Tomēr Līvbērzē ar lielām naudas summām cilvēki uz veikalu nav nākuši. Arī psiholoģiski viņiem grūti pierast pie eiro. «Man ir kliente, kas vienmēr preci ņem ne vairāk kā par pieciem latiem, tagad viņa par pirkumiem samaksāja 15 eiro – sieviete bija apjukusi, lai gan, pārrēķinot eiro, cenas it kā tās pašas. Grūti ir arī ar atskaitēm, kur cenas un uzcenojumi jānorāda divās valūtās. Tas ir īsts juceklis,» neslēpj S.Zvirgzdiņa.
Spainis ar 80 latiem sīknaudā
No 2. līdz 6. janvārim «Latvijas pasta» nodaļās Jelgavas un Ozolnieku novados pret eiro samainīti 213,3 tūkstoši latu. Pasta darbinieki atzīst, ka ar pienākumiem galā tiek, lai gan ir brīži, kad pirksti gurstot no viena un divu santīmu monētu skaitīšanas.
Savdabīgs gadījums noticis pagājušā gada nogalē Lielplatones pasta nodaļā. Tajā ienācis kāds kungs ar lielu spaini rokās, kas līdz malām bijis pilns ar viena un divu santīmu monētām. Pasta nodaļas vadītāja Tatjana Jeršova stāsta, ka cilvēks par sīknaudu vēlējās iegādāties eiro sākuma komplektus. Pēc vairāk nekā stundu ilgas skaitīšanas pasta nodaļas vadītāja pavēstīja, ka spainī ietilpst 80 latu. Par tiem kungs iegādājies astoņus eiro sākuma komplektus. «Trauksmainākas bija arī gada pirmās dienas, kad rindā uz naudas maiņu gaidīja pat desmit, divpadsmit cilvēku. Pārsvarā maina iekrātos santīmus, nes tos tortu kastēs, krājkasēs, burkās un bundžās. Nāk bērni ar savām krājkasītēm un iekrāto kabatas naudu. Cilvēki maina arī kolekcionētos latus,» stāsta T.Jeršova.
Daudzi vēl interesējoties, vai pastā pieņem sīknaudu, jo cilvēki sapratuši, ka pastā var apmainīt tikai latu papīra banknotes, tāpēc santīmu pieplūdums pastā vēl turpināsies, viņa prognozē. 31. marts būs pēdējā diena, kad latus un santīmus pastā varēs apmainīt pret eiro.
Nākotnes pasta nodaļas vadītāja Ruta Priede stāsta, ka Glūdas pagasta iedzīvotāji ātri sapratuši, kā notiks naudas maiņa, un laikus gatavojās. «Cilvēki lieliem naudas maisiem nenāca. Vienam otram melnie santīmi vairāk iekrājušies, bet kopumā pieticīgi. Ir, kas sīknaudu samet ziedojumu kastītē. Lielākas summas cilvēki savlaicīgi noguldījuši kontos un vairāk par 100 vai 200 latiem pie mums nav mainījuši,» stāsta R.Priede.
Prognozē, ka rindas noplaks
Klientu plūsma joprojām ir lielāka, nekā parasti, taču situācija sāk atgriezties ierastajā ritmā, stāsta «Swedbank» Jelgavas finanšu centra vadītāja Daiga Jakoviča. «Pārsteigumu sagādā dažādās krājkasītes un trauki, tostarp katli, pusdienu trauki un somas uz riteņiem, kuros cilvēki atnes monētas uz banku. Kāds klients ieradās ar kartupeļu maisu. Kad viņš pamanīja darbinieka pievērsto skatienu, uzreiz nomierināja, ka tajā patiešām ir kartupeļi. Kopumā jāatzīst, ka klienti ir saprotoši un toleranti,» stāsta D.Jakoviča.
SEB bankas Jelgavas filiāles vadītāja Vita Gaurača stāsta, ka iedzīvotāji naudu bankā mainot ļoti aktīvi un veidojas pat rindas. «Tā kā apkalpojam arī novadu, tad mūsu klienti ir arī novada iedzīvotāji un mazie tirgotāji. Tieši veikalnieki ļoti daudz maina sīknaudu, ko cilvēki tērējuši lauku veikalos. Piemēram, viens tirgotājs pie mums atnesa divas saldējumu kastes ar sīknaudu, un monētu skaitīšanas mašīna tās skaitīja 45 minūtes,» stāsta V.Gaurača. Privātpersonas vairāk maina papīra naudu.
Filiāles vadītāja atgādina, ka latus pret eiro visās Latvijas komercbankās bez komisijas maksas būs iespējams apmainīt līdz 30. jūnijam, tādēļ iedzīvotāji var nesteigties un uz banku doties arī martā, aprīlī un vēlāk, kad rindas, visticamāk, būs noplakušas. ◆
