Latvijas lauksaimnieki sarunā ar ES lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri – Bolu aicināja nodrošināt vienādu atbalstu gan jauno, gan veco ES dalībvalstu lauksaimniekiem.
Latvijas lauksaimnieki sarunā ar ES lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri – Bolu aicināja nodrošināt vienādu atbalstu gan jauno, gan veco ES dalībvalstu lauksaimniekiem.
Dalībvalstu valdībām pašām jālemj, kā veidot nacionālās programmas lauksaimniecības atbalstam, žurnālistiem teica komisāre. Viņa norādīja, ka ir gatava atbalstīt valdības un to ierosinājumus, un noraidīja pieļāvumus, ka atbalsts ES dalībvalstīm ir nevienlīdzīgs.
Atbalsts nepalielināsies
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja Dzidra Kreišmane “Ziņas” informē, ka atbalsts ES dalībvalstīm ir atšķirīgs. Tikšanās laikā ar Latvijas lauksaimnieku organizācijām ES komisāre norādījusi, ka līdz 2013. gadam platību maksājumu apmērs nemainīsies – tas paliks tikpat liels, kā noteikts pirmsiestāšanās sarunās 2004. gadā.
Kā atzīst Dz.Kreišmane, tā kā apsaimniekotās platības palielinās, atbalsta maksājums hektāram zemes arvien samazinās.
M.Fišere – Bola gan teica, ka lauksaimnieku ienākumu līmenis ir strauji audzis, tomēr Latvijas zemnieki norādīja, ka ienākumi uz vienu šajā nozarē strādājošo joprojām ir nelieli.
Latvijas lauksaimnieku saņemtais atbalsts ir pusotras reizes zemāks nekā citās jaunajās dalībvalstīs un trīs reizes mazāks nekā vecajās. Stājoties ES, mūsu lauksaimniekiem tika solīts, ka maksājumu apmērs pakāpeniski izlīdzināsies, taču notiek pretējais – atbalstam piesakās aizvien vairāk zemnieku, tādēļ katram tas samazinās, skaidro biedrības “Zemnieku saeima” biroja vadītāja Rita Sīle.
ES atbalsta maksājumu apmērs Latvijā ir atkarīgs no datiem par ražu 1998. – 2000. gadā. Tajā periodā šie rādītāji bija zemi, tāpēc atbalsta maksājumi ir īpaši mazi. ES atbalsta sistēma šo nevienlīdzību tikai padziļina.
Jāmeklē alternatīvie ienākumu gūšanas veidi
“Lai kaut ko izaudzētu, mums jāiegulda daudz lielāks darbs nekā siltākās Eiropas zemēs, taču naudu saņemam mazāk. Tādā sistēmā Latvijas lauksaimnieki nekad nebūs konkurētspējīgi ES. Turklāt Latvijā ir gana izmanīgu darboņu, kas, lai saņemtu atbalstu, dedzina kūlu un imitē bioloģisko lauksaimniecību. Prasām pašos pamatos mainīt ES atbalsta politiku un vietējos, Latvijas, atbalsta saņemšanas nosacījumus beidzot padarīt ražotājiem labvēlīgus. Komisāre mums piekrita – lauksaimniecībā jāveicina konkurētspēja,” norādīja “Zemnieku saeimas” padomes loceklis Uldis Krievārs.
M.Fišere – Bola atklāja, ka lauksaimniecībā jāattīsta konkurētspēja, pārprofilējoties uz tādiem saimniekošanas veidiem kā biodegvielas un atjaunojamās enerģijas ražošana, lauku tūrisms. Viņa uzskata, ka lauksaimniekiem jāmeklē arī alternatīvie ienākumi, tādējādi kļūstot par “pusslodzes zemniekiem”.
Līdz šim latviešu lauksaimnieki nesaņēma atbalstu enerģētisko kultūru ražošanai, tomēr sarunās gan ar žurnālistiem, gan lauksaimniekiem komisāre solīja, ka šī situācija drīzumā mainīsies.
Jāsamazina administratīvā nasta
M.Fišere – Bola ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi pārrunājusi arī tiešo maksājumu sistēmu. Viņa uzskata, ka tie jāpadara vienkāršāki un caurspīdīgāki, samazinot administratīvo nastu. Tiešo maksājumu shēmas izmaiņas plānotas 2009. gadā.
Sarunā ar komisāri lauksaimniecības organizāciju pārstāvji norādīja uz “dīvāna zemnieku” problēmu. M.Fišere – Bola atbildēja, ka saņemt atbalsta maksājumus par platībām, kas tiek appļautas, bet ne citādi apsaimniekotas, ES noteikumos nav paredzēts. Viņa likusi manīt, ka šādas situācijas iespējamība norāda uz Latvijas nolaidību, veidojot kritērijus atbalsta saņemšanai, apgalvoja R.Sīle.
Komisāre uzskata par nepieļaujamu situāciju, ka īpašnieki, uz kuru zemes dedzināta kūla, saņem tikai par desmit procentiem mazāku atbalstu.
Atcels piena kvotas
2013. gadā tiks lemts, ko darīt ar piena kvotām. Patlaban atbalsts jau tiek samazināts sviesta ražošanai, jo pieprasījuma pēc tā tirgū gandrīz nav.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes locekle Ilze Aizsilniece informēja, ka lauksaimnieki prasa skaidru nākotni, lai nodrošinātu konkurētspēju. “Komisāre apliecināja, ka nākotnē varētu atcelt piena kvotas, taču pašlaik Latvijā plānots būvēt 20 – 50 govju saimniecību. Tādas citās ES valstīs izstājas no tirgus. Šķiet, Latvijas struktūrfondos paredzēts atbalstīt tieši šādus uzņēmumus. Tas nav gudri,” uzskata I.Aizsilniece.
Komisāre sarunā ar žurnālistiem uzsvēra, ka lauksaimniekiem, kuru saražotais nespēj konkurēt, piemēram, cukurbiešu audzētājiem, tiek nodrošinātas kompensācijas par darbības pārtraukšanu, kā arī ir iespējas pārprofilēties, piemēram, uz enerģētisko kultūru audzēšanu.
Mazajām saimniecībām jāatrod savs produkts, ar ko iespējams veicināt to konkurētspēju.
8. jūnijā M.Fišere – Bola ieradās Latvijā, lai piedalītos ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 25. Eiropas konferencē.
