Lauku attīstības plānam 2007. – 2013. gadam jābūt gatavam jūlijā. Lauksaimnieki Zemkopības ministrijai (ZM) pārmet, ka jau aprīļa beigas, bet vēl nav kopīgas izpratnes par plāna līdzekļu kopsummu.
Lauku attīstības plānam 2007. – 2013. gadam jābūt gatavam jūlijā. Lauksaimnieki Zemkopības ministrijai (ZM) pārmet, ka jau aprīļa beigas, bet vēl nav kopīgas izpratnes par plāna līdzekļu kopsummu. Nav sāktas diskusijas, kurus no trīsdesmit sešiem teorētiski iespējamiem pasākumiem Latvijā ieviest, nav apspriests līdzekļu sadalījums starp atbalsta pasākumiem.
“Pret Lauku attīstības plāna 2007. – 2013. gadam pasākumu izstrādi ZM ir pārāk nenopietna attieksme. Ražotājiem jābūt gataviem 2013. gadā gaidāmajai lauksaimniecības politikas reformai. Lauku attīstības plāns ir dokuments, kura pasākumi vienīgie var nodrošināt nepieciešamo lauku saimniecību konkurētspējas palielināšanos. Bez diskusijām par pamata jautājumiem plāna pasākumu izstrāde ir joku dzīšana,” norāda Zemnieku saeimas (ZSA) priekšsēdētājs Valters Bruss.
Lauksaimnieki izsaka nožēlu, ka tiek pieļautas tās pašas kļūdas, kas izstrādājot SAPARD un 2004. – 2006. gada strukturālo fondu apguves plānu. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes loceklis kooperatīva “Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža uzsver: “Šķiet, ministrijas darbinieki šajos gados turējuši galvas smiltīs kā strausi. Atkal jāizskaidro lauksaimniecības pamatlikumi. Piemēram, tas, ka lauksaimniecības pakalpojumu sniegšanas kooperatīvi sektorā nodrošina lielāko izaugsmi. Pašlaik plānā tie faktiski aizmirsti. Jāskaidro, ka lauksaimniecība ir resursietilpīga, piemēram, konkurētspējīgas kaltes būvniecība izmaksā miljons eiro. Lauksaimnieki šādas investīcijas atļauties nevar, tās ir grūti atpelnīt, taču piedāvātais maksimālais atbalsts ir tikai 300 tūkstoši eiro. Tas padara šādu būvniecību neiespējamu.”
Lauksaimnieki bažījas, ka ar Lauku attīstības plāna palīdzību tiks mēģināts iegūt vēlētāju balsis, nevis mērķtiecīgi attīstīta lauksaimniecība un Latvijas lauki. ZSA valdes loceklis Uldis Krievārs norāda: “Piemērs ir piena lopkopība. 2013. gadā būs nākamā politikas reforma. Tā skars piena lopkopību tikpat smagi, kā cukura reforma Latvijas cukura nozari. Pēc 2013. gada kritīsies piena iepirkuma cena un pat vidējas piena lopkopības saimniecības būs konkurētnespējīgas. Lauku attīstības plānā redzama pretēja tendence – vēlme atbalstīt mazākus projektus, īpaši, ja pretendents līdz šim nav saņēmis atbalstu. Nākamais solis būtu pieejamo naudu izdalītu katram pa latam. Jārēķinās ar nākotni. Atbalstam jābūt mērķtiecīgam.”
Izstrādājot atbalsta pasākumus, jāmācās no citu valstu pieredzes. Kā atzīst LLKA valdes locekle Ilze Aizsilniece, Lietuva lielu atbalstu plāno tieši vides un lauku ainavas uzlabošanai, to veidojot kā netiešu palīdzību īpaši ražotājiem. “Viens no šādiem mehānismiem, ko iespējams paredzēt Latvijas lauksaimniekiem, ir dzīvnieku labturības maksājumi. Latvijas ZM šo pasākumu patlaban pat negatavojas izstrādāt.” Latvijas ražotājiem ir vieni no zemākajiem atbalsta maksājumiem ES. Tie ir vairākas reizes mazāki nekā citās ES valstīs, tāpēc šādi mehānismi būtu nepieciešami, lai mazinātu konkurences kropļojumu.
V.Bruss: “Līdzšinējie pūliņi mazināt ES politikas nevienlīdzību un atbalsta līdzekļu aizplūšanu uz investoru kabatām lauksaimniekiem bijuši neveiksmīgi. Pat lopu blīvuma kritērijs mazāk labvēlīgo apvidu atbalsta saņemšanai padarīts par fikciju. Lauksaimnieku organizācijas pie šā nosacījuma strādāja ilgā nekā gadu, taču tas padarīts formāls un neefektīvs. Nākas secināt, ka nav īstas politiskās gribas, lai investoru intereses ierobežotu.” Lauksaimniekuprāt, nākamajā gadā šis nosacījums jāpadara stingrāks.
