Lielais karstums un sausums, kas Latvijā ilga gandrīz mēnesi, lauksaimniekiem radījis ievērojumus zaudējumus. Zemnieki lēš, ka šogad raža ir uz pusi mazāka nekā pērn.
Lielais karstums un sausums, kas Latvijā ilga gandrīz mēnesi, lauksaimniekiem radījis ievērojumus zaudējumus. Zemnieki lēš, ka šogad raža ir uz pusi mazāka nekā pērn.
Visvairāk cietuši ziemāji, vasarāji un dārzeņu platības. Arī lopkopji nespēj savākt ziemas sezonai nepieciešamo siena daudzumu, pļavas ir izdegušas un ziemai paredzētais siens jau tiek izbarots.
Zemnieku saeima (ZS) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) saņēmusi pirmos datus par šā gada kulšanas rezultātiem. Pat lielākajās un veiksmīgākajās saimniecībās pirmie ziemas miežu kulšanas rādītāji ir tikai 2,5 – 4 tonnas no hektāra, savukārt ziemas kviešu – trīs tonnas no hektāra, lai gan saimniecības parasti cer nokult 5 – 6 tonnas. Šogad graudi ir sīki un sakaltuši vārpās, arī dārzeņu – kartupeļu, gurķu, biešu – platības izkaltušas, jo daudzi lauksaimnieki nespēj nodrošināt laistīšanu, turklāt ūdens resursi ir nepietiekami.
Zemnieku saimniecības “Bērziņi” īpašnieks Leonīds Tjurins no Zaļenieku pagasta “Ziņām” atklāj, ka kulšana saimniecībā sākusies tikai nesen, taču prognozes ir pesimistiskas – kviešu birums ir mazliet vairāk nekā trīs tonnas no hektāra jeb 50 procentu no pagājušajā gadā iegūtās ražas.
“Rapsi kult vēl neesam sākuši, taču vasaras rapsis, lai gan tam vēl vajadzētu būt zaļam, ir izkaltis,” L.Tjurins bilst, ka cerīgāka situācija ir ziemas rapša platībās.
Kā liecina ZS un LLKA apkopotie dati, Zemgalē iegūtās ražas rādītāji ir augstāki nekā citviet. Taču lauksaimnieki lūdz rast iespēju kompensēt zaudējumus, jo ienākumi nav pietiekami, lai segtu degvielas izmaksas. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sabiedrisko attiecību speciālists Rihards Altenbergs norāda, ka rajonu lauksaimnieku apvienības katru dienu no lauksaimniekiem, īpaši no Latgales un Vidzemes, saņem lūgumu valdībai rast iespēju kompensēt sausuma un karstuma radītos zaudējumus. Viņi ir gatavi vākt parakstus un sūdzības iesniegt Zemkopības ministrijai. Taču “Bērziņu” saimnieks uz iespēju saņemt kompensāciju raugās skeptiski. “Kas to zina, vai valdība piešķirs kādus līdzekļus. Tas nav atkarīgs no zemniekiem.”
