«Savā ziņā mēs esam traki cilvēki. Daudzi ir neizpratnē, kādēļ tik aktīvi iesaistāmies Jauno zemnieku klubā, turklāt par to nesaņemot atlīdzību.
“Savā ziņā mēs esam traki cilvēki. Daudzi ir neizpratnē, kādēļ tik aktīvi iesaistāmies Jauno zemnieku klubā, turklāt par to nesaņemot atlīdzību. Taču tas, ko tur iegūstam, nav izmērāms naudā,” saka JZK valdes priekšsēdētāja Ieva Kuzma. Viņai piekrīt arī pārējie jaunieši, kas sabraukuši teju no visas Latvijas, lai kārtējā jauno zemnieku forumā apspriestu aktualitātes, dalītos saimniekošanas praksē un vienkārši pabūtu kopā. Šoreiz forums norisinājās Zemgalē, un JZK biedri pēc pieredzes devās uz Bauskas rajonu.
Ieva stāsta, ka, organizējot jauno zemnieku forumus, cenšas aptvert visus Latvijas reģionus un dažādas saimniekošanas nozares. Piemēram, iepriekšējā reizē jaunieši devās uz Vecpiebalgu, kur tika nodibināta kārtējā JZK filiāle, savukārt aizvadītajā sestdienā divdesmit trīs cilvēki tikās Iecavā, lai iepazītu netradicionālo lauksaimniecību zemnieku saimniecībā “Dobuļi”, izzinātu eļļas ražošanu un lauksaimniecības produktu pārstrādi SIA “Iecavnieks”, kā arī taujātu par priekšrocībām, ko saviem biedriem sniedz graudu kooperatīvs “Saimnieks V”.
Iecavniekiem – savs zooloģiskais dārzs
Zemnieku saimniecība “Dobuļi” ar netradicionālo lauksaimniecību nodarbojas samērā nesen – kādus sešus septiņus gadus, kad Agita un Varis Ķelpes, no Rīgas pārcēlušies dzīvot uz Iecavu un izmēģinājuši citas pelņas iespējas, tika pie pirmajām klukstētājām. Netālu no Dobuļiem mīt arī saimnieces tēvs Jānis Kazerovskis, un tagad viņa uzdevums ir zinātkārajiem ekskursantiem izrādīt saimniecību, kad “jauno nav mājās”.
“Kad bērni iegādājās māju, viņi sāka nodarboties ar dārzkopību – uzslēja siltumnīcas tomātiem, laukā izstādīja agros kāpostus un puķkāpostus. Taču vienu pavasari visi nosala, pat izaudzētos dārzeņus bija grūti realizēt, jo par tiem pārpircēji maz maksāja,” Kazerovska kungs atceras, ka tajā laikā Rīgas Zooloģiskajā dārzā likvidēja dekoratīvo vistu pulku, bet niķīgais ēzelis Mikiņš aplokā nevarēja sadzīvot ar savu tēvu, un zvēru dārza “liekās” radības pārcēlās uz dzīvi pie Agitas un Vara. Tad viņi iegādājās pāris trušu, izmitināja melno Vjetnamas pundurcūku Žaklīni, kurai saimnieces dzīvoklī bija kļuvis par šauru, fazānus, pāvu mammu, un pašlaik “Dobuļi” lepojas ar vairākiem desmitiem lauku sētā ierastu un neierastu dzīvu radību, kas priecē lielus un mazus saimniecības viesus. Atšķirībā no Zooloģiskā dārza tos iespējams arī paglaudīt un samīļot.
Šo gadu laikā “Dobuļiem” izvērtusies sadarbība ar līdzīgām saimniecībām Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Čehijā un citviet, tādēļ iemītnieku pulks ar katru gadu kļūst daudzveidīgāks un plašāks, apmeklētājus priecējot arī dažādās izstādēs gan mūsu, gan citās valstīs.
“Vasara paretināja trušu saimi. Karstuma dēļ dūšīgākie dzīvnieki aizgāja bojā,” rādot ļipaiņus ar melniem, brūniem, baltiem un citādiem deguniem, stāsta J.Kazerovskis. Vienam puse auss nokosta. “Re, divi puikas dāmas dēļ kāvušies,” nosmej kungs. Viņš paver arī balti pūkainās Katrīnas būri. Tā esot apmeklētāju mīlule, regulāri plucināma un ķemmējama, lai garā spalva nesaveļas.
Ričards un Žaklīne ir melnās Vjetnamas pundurcūkas. Ar ēdināšanu jābūt piesardzīgam – nedrīkst pārbarot, citādi tām aizpamps acis un apstāsies sirds. Pieauguši melnie rukši sver 120 – 150 kilogramu. “Gaļa garšo mazliet kā cūkas, mazliet kā mežacūkas,” atklāj J.Kazerovskis.
Reizi mēnesī “Dobuļos” ierodas arī kāda pitona saimnieki, lai mīlulim pusdienām iegādātos mazu trusīti…
Saimniecībā mīt apmēram 150 putnu, tostarp zelta bramas, zelta fazāni, mandarpīles, kokpīles, tītari, baloži, pāvi, pērļu un zīda vistiņas un paipalas. “Kokpīļu mammīte un tētis ir ļoti uzticīgi viens otram. Pērļvistu olām ir cietāka čaumala, pāvi krāšņi pavasarī riesta laikā, bet paipalas – mazas, taču dikti garšīgas. Man pusdienās vajag divas,” smej “Dobuļu” runas vīrs.
Dalība kooperatīvā – iespēja nopelnīt vairāk
Bauskas rajona Codes pagastā lauksaimniecības kooperatīvu “Saimnieks” vada Mārīte Ķikure. Patlaban biedru skaits samazinājies līdz 45, pārsvarā no Codes un Vecsaules. Uzņēmuma darbības pamatā ir labību un rapša ražas kaltēšana, attīrīšana, uzglabāšana un realizācija. “Pirmie desmit gadi pagāja “no rokas mutē”, tikai pēdējos trīs, kad pieejams ES atbalsts, esam sākuši attīstīt kooperatīvu,” saka M.Ķikure. Arī patlaban vēl notiek remontdarbi, bet pēdējo gadu laikā iekārtota jauna ražas pieņemšanas bedre, iegādātas divas cisternas graudu glabāšanai, bet šogad tikuši arī pie jaunas kaltes.
“Apgrozījuma lielums tieši ietekmē ES atbalsta lielumu, piemēram, šogad saņēmām 37 tūkstošus latu, ar ko varējām atalgot trīs cilvēku administrāciju un sešus darbiniekus,” vērtē M.Ķikure. Uzpērkot graudus un rapsi, līgumā tiek paredzēta noteikta samaksa par katru piegādāto tonnu. Šogad par pārtikas kviešiem bija plānota 67 latu samaksa, 55 latus solīja par lopbarību, bet 155 – par rapsi (plus PVN). Taču, ja produkciju kooperatīvs realizē par lielāku cenu, visi ieņēmumi tiek sadalīti kooperatīva piegādātājiem kā papildu samaksa. “Tad zemnieks zina, ka viņš nebūs zaudētājs,” kooperatīva priekšrocības uzskaita valdes priekšsēdētāja. Iestāšanās maksa ir 50 latu, noteikts arī kvotu līgums – par katru piegādei paredzēto tonnu lauksaimnieks kooperatīvam samaksā 1,80 latu, kas paredzēti attīstībai, piemēram, celtniecībai. Kas noslēdzis šādu līgumu, saņem arī lētākus pakalpojumus.
Ieskatu SIA “Iecavnieks” (pazīstams ar augstvērtīgo un unikālo kaņepju pavalgu “Kanapē”, veselīgajām un vērtīgajām nerafinētajām pārtikas eļļām, kā arī ar maltajām linsēklām) darbā lasiet nākamajā “Lietišķās Zemgales” laidienā 12. decembra “Ziņās”.
***
Kas ir Jauno zemnieku klubs?
JZK ir nevalstiska, sabiedriska lauku jaunatnes organizācija, kas dibināta 1991. gada 4. aprīlī. Tās biedri ir jaunieši, kurus interesē Latvijas lauku nākotne un kuri vēlas pilnveidoties, jaunie zemnieki un lauku jaunatne.
Jauno zemnieku kluba mērķi
Veicināt lauku uzņēmējdarbību;
nodrošināt iespēju gūt zināšanas profesionālajā un neformālajā izglītībā;
radīt motivētu, pašapzinīgu jauno paaudzi;
sekmēt informācijas apriti jauniešu vidū;
popularizēt aktīvu un veselīgu dzīvesveidu;
pārstāvēt un aizstāvēt lauku jaunatnes un jauno zemnieku intereses vietējā un starptautiskā mērogā.
