8. maijā no Lestenes baznīcas pēdējā gaitā pārapbedīšanai Lestenes Brāļu kapos svinīgā dievkalpojumā pavadījām trīs Kurzemes nacionālo partizānu un divu nezināmu leģionāru mirstīgās atliekas, kuras atrada 2007. gadā Jelgavā, Tērvetes ielā.
8. maijā no Lestenes baznīcas pēdējā gaitā pārapbedīšanai Lestenes Brāļu kapos svinīgā dievkalpojumā pavadījām trīs Kurzemes nacionālo partizānu un divu nezināmu leģionāru mirstīgās atliekas, kuras atrada 2007. gadā Jelgavā, Tērvetes ielā. Svinīgajā ceremonijā un Otrajā pasaules karā kritušo un bez vēsts pazudušo atceres pasākumā piedalījās necerēti kupls dalībnieku skaits no visiem Latvijas novadiem. No Jelgavas Lestenē bija ieradušies daudzi Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, Daugavas Vanagu Latvijā, represēto apvienības “Staburadze” pārstāvji un jelgavnieki, kam svēta kaujās kritušo, vēl dzīvo latviešu leģionāru pašaizliedzība un dzimtenes mīlestība kaujās pret komunisma ekspansiju un trešo, atkārtoto Latvijas okupāciju. Priecēja vairākas skolēnu un mazpulcēnu delegācijas, kas godināja un atcerējās šodien aizmirstos un neatzītos valsts aizstāvjus. Tas liecina, ka tauta atceras traģiskos Otrā pasaules kara notikumus, kad mēs atradāmies starp divām cilvēku maltuvēm, no kurām viena saņēma pelnīto sodu, bet otra paslēpās uzvaras saulē. Baigais gads, asiņainais padomju terors, kas vērsās pret latviešiem 1919. un 1940. – 1941. gadā Latvijā, 1937. gadā Padomju Savienībā, radīja latviešu leģionu un vēlāk nacionālos partizānus. Kā savā runā aizrādīja Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere, to vēl nevēlas atzīt daudzi Eiropas valstu deputāti. Bet, pateicoties filmai “Padomju stāsts”, pamazām pazūd sarkanais šķidrauts, kas slēpis komunisma īsto seju. Gaidām šīs, kā arī kinofilmas “Rīgas sargi” parādīšanos Jelgavā.
Traģisks ir Jelgavas aizstāvju liktenis 1944. gada degošajās jūlija un augusta dienās. Pēc Vācijas informācijas datiem, no 500 Jelgavā kritušajiem vācu karavīriem izdevies atrast tikai ap 200. Jelgavas galveno aizstāvju – latviešu leģionāru – apbedījumu vietas joprojām sedz drupas un padomju varas nehumānā rīcība, tos iznīcinot. Izdevies atrast tikai 16 leģionāru apbedījumu Jelgavā un 12 rajonā. Vēl joprojām meklējam lieciniekus, kas varētu palīdzēt šajā nozīmīgajā darbā. Galvenajās kaujās Jelgavā līdz 1944. gada 6. augustam piedalījās latviešu karavīri, bet vēlāk tos nomainīja vācu divīzijas.
Baltie krusti ap Jelgavu, piemineklis Grēbnera parkā Jelgavas aizstāvjiem 1944. gadā vēl šodien liek atcerēties 1945. gada 8. maiju, kad beidzās Latvijas dēlu traģiskais liktenis, karojot citam pret citu zem svešu varu karogiem.