Acīmredzot Latvijā būs kāds temats, kas aktualitāti nezaudēs nekad – ceļi un to izmantotājiem. Par brauktuvju nekvalitatīvo segumu pārspriests gana daudz un bieži.
Acīmredzot Latvijā būs kāds temats, kas aktualitāti nezaudēs nekad – ceļi un to izmantotājiem. Par brauktuvju nekvalitatīvo segumu pārspriests gana daudz un bieži. Kā mainās situācija, varam pārliecināties ikreiz, kad pa tiem pārvietojamies. Pēc visa spriežot, atliek drūmā nolemtībā gaidīt un cerēt, ka varbūt bērni un mazbērni pieredzēs laikus, kad tie taps daudzmaz ciešami. Gana runāts arī par ļaudīm – autovadītājiem un gājējiem –, kas pārvietojas pa ceļiem. Atkal jāatzīst banāla patiesība. Jautājums paliek nemainīgs – ko darīt, lai visi, kas brauc ar auto vai mēro attālumus kājām, ievērotu noteikumus. Par autovadītājiem pamazītēm atklājas samērā skaidrs redzējums. Mūsu cilvēki ir gatavi ievērot ceļu satiksmes noteikumus un rūpēties par savu un citu dzīvībām un veselību vien tad, ja pārkāpējiem draud arvien bargāki sodi. Gan par braukšanu dzērumā, gan autovadītāja un pasažieru nepiesprādzēšanos, gan mēģinājumu pārvietoties ar transporta līdzekļiem, kas nav tehniskā kārtībā. Fakts, ka dzērumā braukušo autovadītāju skaits saruka teju uz pusi pēc tam, kad sodus par to drakoniski palielināja, pierāda, ka citādus spēles noteikumus neesam raduši pieņemt. Nu nespējam bez pātagas švīkstēšanas aiz muguras. Vienīgi drauds, ka būs jāmaksā sods pamatīgas summas apmērā un jāpasēž aiz restēm, var ietekmēt mūsu bezatbildīgo rīcību. Kāpēc tā? Citu iemeslu kā padomiskā mentalitāte acīmredzot neatrast.
Šoruden teju katru dienu uz ceļiem tiek līdz nāvei sabraukti “neredzamie” kājāmgājēji. Aizvadītās nedēļas nogales pāris dienās sasniegts jauns rekords – bojā gāja septiņi gājēji. Situācija ar tumsas slēptajiem stāviem acīmredzot nonākusi tiktāl, ka viņus redzamākus piespiedīs tikai dramatiska soda nauda par staigāšanu bez atstarotāja vai spīdoša kabatas lukturīša. Pašlaik Satiksmes ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un tie nosūtīti uz Saeimu izskatīšanai steidzamības kārtā. Pirmkārt, grozījumi noteic bargākus sodus mazāk aizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem – gājējiem, pasažieriem, kā arī velosipēdu un mopēdu vadītājiem. Paredzēts, ka gājējiem par atstarotāju nelietošanu vai brauktuves šķērsošanu neatļautā vietā sods tiks palielināts četrkārt – no līdzšinējiem maksimāli pieciem latiem līdz pat divdesmit. Otrkārt, daudz bargāk paredzēts vērsties pret velosipēdistiem, kas vizinās alkohola reibumā un bez drošības ķiverēm.
Tikai arvien bargāki sodi, kā jau tas pierādījies, spēj mūs disciplinēt. Tajā pašā laikā, ticamākais, ar to tomēr būs par maz. Nekas tā nedegradē sodu sistēmu, kā to konsekventa nepiemērošana. Līdz ar to, ja tikai palielinās sodus, bet nepanāks, ka tie ir neizbēgami, situācija diez vai kardināli mainīsies. Tāpēc drīzāk būtu jādomā kā gājējus varēs identificēt, lai piemērotais sods būtu reāls. Jau vairākus gadus, rīkojot kampaņas ar atstarotāju dalīšanu, cik noprotams, situācija tomēr kardināli nemainās. Diez vai to vispār iespējams uzlabot, ja karošana ar neredzamajiem kājāmgājējiem paliks tikai un vienīgi ceļu policistu problēma. Šajā sakarā jāuzteic transporta uzņēmums “Emburga pluss” no Sidrabenes pagasta. Viņi jau vairākus gadus rudens pusē pagasta skolas skolēniem dāvina atstarotājus. Pat, ja tos sāks izmantot tikai puse, vismaz viņi autovadītājiem tumsā būs redzami.
