Nenoliedzot – ir labi, ka, sākot ar šo sezonu, skaidri noteikta alga ir arī JPPA «Kultūra» tautas mākslas kolektīvu vadītājiem, – kolēģi skolās jautā: vai nepamanīts nepaliek fakts, ka pedagogu slodze ir dubulta, bet alga – viena?
Nenoliedzot – ir labi, ka, sākot ar šo sezonu, skaidri noteikta alga ir arī Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras (JPPA) “Kultūra” tautas mākslas kolektīvu vadītājiem, – kolēģi skolās jautā: vai nepamanīts nepaliek fakts, ka pedagogu slodze ir dubulta, bet alga – viena? Citos atzinumos ieskanas arī šaubas par to, vai gadiem pastāvošajā dotēšanas sistēmā ņemta vērā dažādu tautas mākslas nozaru specifika.
No oktobra JPPA “Kultūra” tautas mākslas kolektīvu vadītāji no pašvaldības saņem minimālo darba algu (90 latu, no nākamā gada – 120), bet koncertmeistari – pusi šīs summas. Aģentūrā apzinātas 32 šādas štata vietas.
Alga, ko citiem jau maksā
Pēc JPPA “Kultūra” direktora Mintauta Buškevica teiktā, šādi pašvaldība rūpējas par kolektīviem, kas ir tās tiešā pakļautībā un aizgādībā – gluži tāpat kā par savējiem gādā citas iestādes, kuru paspārnē tie darbojas: dod telpas, palīdz ar tehnisko nodrošinājumu, arī maksā algas vadītājiem. Atšķirībā no citiem aģentūras kolektīvu vadītājiem šāda reglamentēta alga (ja neskaita tos, kas saņem Kultūras ministrijas mērķdotāciju: Jelgavā – šogad vidēji apmēram 30 latu mēnesī) līdz šim nav bijusi. Bija jāiztiek ar atvēlēto daļu no pašvaldības ikgadējās dotācijas, ko (līdz 75 procentu apmērā, salīdzinot ar maksimālo, kas pieejama labākajiem aģentūras kolektīviem) var saņemt arī pārējie gana aktīvie un panākumiem bagātie tautas mākslas kolektīvi, kas darbojas pilsētā, un par kuras izlietojumu lemj kolektīvs. Tas, ka šī dotācija ir pārāk maza (šogad – 37 tūkstoši latu 30 kolektīviem), licis izšķirties par reglamentētu papildinājumu – lai vēlme finansiāli atalgot vadītāju nebūtu cēlonis, kura dēļ ekonomē uz cita kolektīva vajadzību rēķina.
“Domes lēmums par algu attiecas tikai uz JPPA “Kultūra” kolektīviem, jo pārējo vadītājiem to jau maksā iestāde, kuras paspārnē tas darbojas. Vienīgi aģentūras kolektīvu vadītājiem šādas fiksētas samaksas līdz šim nebija,” norāda M.Buškevics.
Skolēni ceļ divas programmas
Neviennozīmīga attieksme pret jauninājumu ir tajos Jelgavas tautas mākslas kolektīvos, kas nav aģentūras pārziņā un kuru prāvu daļu veido skolu kori un deju kolektīvi. To vadītāji atzīst, ka viņiem un viņu audzēkņiem ir dubultslodze: skolēnu tautas mākslas kolektīviem paredzētās programmas un daudz papildu darba, kura rezultāts redzams un dzirdams citos – vietējos, valsts un starptautiska mēroga – sarīkojumos. Bet atalgojums nav dubults.
“Tas ir tāpat kā, ja es mācītu angļu valodu skolā un privātfirmā un par skolā paveikto darbu man maksātu, bet firmā – ne, atrunājoties, ka… es taču saņemu algu skolā,” asi par pašreizējo situāciju izsakās kādas vidējās mācību iestādes kora diriģente, kas savu vārdu nevēlas publiskot.
Jelgavas 4. vidusskolas direktors Agris Celms nav tik kategorisks. Viņš atzīst: nebūtu pareizi apgalvot, ka skolotāji tagad ir sliktāk atalgoti nekā pašvaldības tautas mākslas kolektīvu vadītāji; cits jautājums – vai samaksa atbilst padarītajam: “Šis jautājums ir diskutējams. Skolu kolektīvi ceļ divas programmas – skolēnu aprites uzdevumus, kas ir pietiekami atbildīgi (skolēnu dziesmu svētkos, koru salidojumos), plus vēl pieaugušo dziesmu svētkus un arī pilsētas projektus, kuros vismaz mēs piedalāmies, dziedam “Lāčplēsi” kopā ar “Zemgali” valsts svētkos un tā tālāk. Un būtu jau priecīgi, ja par to arī maksātu papildus, jo papildu slodze ir. Taču teikt, ka tagad mēs būtu nokļuvuši sliktākā stāvoklī nekā pašvaldības kolektīvi, to gan nevar. Skolotāja algu ietekmē viņa izglītība, stāžs un slodze, bet, samērojot vidējo samaksu par deviņu stundu darbu skolas korī un aģentūras kolektīvu pašreizējo finansējumu, var teikt – tas ir līdzīgi. Cits jautājums – vai līdzvērtīgi, ņemot vērā ieguldīto papildu darbu. Kaut gan darbošanos pilsētas projektos taču novērtē, piešķirot pašvaldības dotāciju. Un, ja tu šajā pieaugušo apritē vairs neesi, nav arī dotācijas. Tās dēļ ir vērts censties, lai arī slodze ir liela.”
Visas mākslas vienā “maisā”?
Minimālā alga, protams, nenozīmē, ka vadītājs varētu nopelnīt pietiekami, strādājot tikai vienā darbavietā, un, kā piebilst M.Buškevics, pārskatāmā nākotnē daudz lielāku finansējumu gaidīt arī nebūtu saprātīgi. “Pretējā gadījumā runa jau būtu nevis par amatieru, bet profesionāla kolektīva statusu un māksliniecisko līmeni. Bet arī tāpēc taču nošķir tautas (amatieru) un profesionālo mākslu, un nekad nebūs tā, ka tautas mākslas kolektīva vadītājs saņem tādu algu kā, piemēram, profesionālā teātrī. Tāpēc vadītāji apvieno darbu vairākos kolektīvos.”
Atšķirīgās domās ir Agris Krūmiņš, Ventspils teātra vadītājs, kas viesrežisora statusā iestudē izrādes savā iepriekšējā pamatdarba vietā Jelgavas Jaunajā teātrī (JJT). Viņš uzskata, ka punktu ranžēšanas sistēma, pēc kuras, ņemot vērā veikumu iepriekšējā gadā, aprēķina Jelgavas pašvaldības dotāciju, ir pārāk standartizēta – tāda, kas neņem vērā katra tautas mākslas veida specifiku, un šā neelastīguma izpausme jau gadiem ir nespēja piesaistīt vadītāju JJT. “Nevar korus, deju kolektīvus, teātrus un visus citus “sabāzt vienā maisā”. Jāņem vērā katra specifika. Nezinu, kā ir diriģentiem, – varbūt viņi spēj vadīt piecus sešus korus vienlaicīgi un tas ir normāli. Bet labs teātra vadītājs nevar “pieskriet” četrās darbavietās. Algai jābūt tādai, lai – ja arī ne simtprocentīgi – tomēr varētu ziedoties vienam pamatdarbam,” teic A.Krūmiņš, piebilstot, ka ar kultūras finansējumu situācija nekur nav ideāla, taču Ventspilī viņš to vērtē kā salīdzinoši labvēlīgāku nekā Jelgavā un ievērojami labāku nekā dažviet citur Latvijā, kur spēcīgs, sevi pārliecinoši pieteicis amatierteātris nesaņem nekādu jūtamu regulāru pašvaldības atbalstu (Ventspils pašvaldība teātrim garantē nodrošinājumu vismaz vienam iestudējumam gadā (kam piešķir līdzekļus, ņemot vērā teātra vadītāja iesniegto budžeta pieprasījumu) un režisoram maksā algu, kas ir lielāka nekā minimālā). A.Krūmiņš pauž pārliecību, ka, ņemot vērā Jelgavas lielumu un publikas dažādību, JJT ir sevi pierādījis kā skatītājiem vajadzīgs, un ar nožēlu atzīst, ka minimālās algas ieviešanu, viņaprāt, nevar uzskatīt par ievērojamu soli risinājuma virzienā, jo spējīgu māksliniecisko vadītāju JJT ar šādu piedāvājumu atrast neizdosies.
