Jūlija vidū Zemgales virsmežniecības mežkopji devās pieredzes apmaiņas braucienā uz vienu no saimniecībām, kur praksē tiek izmantota izlases cirtes metode.
Jūlija vidū Zemgales virsmežniecības mežkopji devās pieredzes apmaiņas braucienā uz vienu no saimniecībām, kur praksē tiek izmantota izlases cirtes metode, kas Latvijā iegūst arvien lielāku meža īpašnieku, apsaimniekotāju un mežkopju uzmanību un interesi.
Pirms četriem gadiem vairākas Vidzemes saimniecības radikāli izmainīja ciršanas paradumus. Cēsu rajona Skujenes pagasta “Kalna Gaviešu” saimniecība, ko vada Ziedonis Vilciņš, ir viena no tā sauktajām demonstrējumu teritorijām. Mežs “Kalna Gaviešos” ir galvenais iztikas avots, kas veido aptuveni 70 procentu no ikgadējās peļņas. Tai pašā laikā, mežu saudzīgi un ilglaicīgi apsaimniekojot, iespējams saglabāt tā dabiskumu.
Z.Vilciņš piekrīt, ka kailcirtes ir vienkāršāks meža apsaimniekošanas veids, bet tām, viņaprāt, ir arī negatīvā puse – mazāks lietderīgo sortimentu iznākums, augstākas izmaksas, kas saistītas ar meža atjaunošanu un kopšanu, un, protams, kailcirtes samazina īpašuma ekonomisko vērtību. Saimnieks arī uzsver, ka izlases cirtēs nepieciešama sevišķa rūpība, lai izsvērtu, kurš koks jācērt, kurš jāatstāj, arī laiks tiek patērēts vairāk, bet par ekonomisko izdevīgumu viņš nesūdzas.
Līdz atziņām, kuras pavada Z.Vilciņu šodien, bija jāiet garš ceļš. Deviņdesmito gadu vidū saimnieks ātri pārliecinājās, ka lauksaimniecība nav peļņu nesoša nodarbošanās Skujenes pagastā. Dažu mēnešu laikā, pārdodot vairāk nekā 150 lopu lielu ganāmpulku, viņš pilnībā pārgāja uz jaunu biznesa vidi – mežsaimniecību. Apmēram 8 – 10 gadu laikā saimniecības kopplatība no nepilniem 90 hektāriem tika palielināta līdz 800, tajā skaitā 650 hektāriem meža.
Līdz 2001. gadam “Kalna Gaviešos” tika izmantotas klasiskās mežsaimniecības metodes – kailcirtes ar mākslīgo, retāk dabisko, meža atjaunošanu un jaunaudzes kopšanu. Sākot ar 2001. gadu, saimniecības mežos sākās pāreja uz izlases ciršu saimniecību. Ziedoņa pamatojums bija šāds: kailcirtē jānocērt arī tie koki, kas varētu dot lielāku vērtību nākotnē. Piedevām aug meža atjaunošanas apjomi, kas nozīmē palielinātas izmaksas un ne vienmēr garantētu rezultātu.