Lietuvas seši «karakuģi» (Latvijā un Igaunijā attiecīgi – 15, ieskaitot nupat noslīkušo, un septiņi) un 36 lielgabali (Latvijā un Igaunijā attiecīgi – 52 un 33) ir gatavi integrācijai NATO mašinērijā.
Lietuvas seši «karakuģi» (Latvijā un Igaunijā attiecīgi – 15, ieskaitot nupat noslīkušo, un septiņi) un 36 lielgabali (Latvijā un Igaunijā attiecīgi – 52 un 33) ir gatavi integrācijai NATO mašinērijā.
1999. gada aprīļa Vašingtonas samitā tika apstiprināta jaunā NATO stratēģiskā koncepcija un noteiktas prasības jaunajām kandidātvalstīm, kas cita starpā paredz, ka aizsardzības vajadzībām pakāpeniski jāpalielina finansējums, atvēlot divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Lietuva šo maģisko skaitli, kas tai atdarītu jau «atvērtās» NATO durvis, bija iecerējusi sasniegt 2001. gadā, apsteidzot gan Latviju, gan arī Igauniju. Līdz diviem procentiem kaimiņvalstij, kas ekonomisko rādītāju ziņā krietni atpaliek no Igaunijas un pat Latvijas, bija atlicis pavisam nedaudz…
Pagājušajā nedēļā Lietuvas parlamenta Budžeta un finansu lietu komiteja tomēr ierosinājusi samazināt nākamā gada finansējumu armijai, pamatojoties uz vēlmi ierobežot 2001. gada budžeta izdevumus arī kopumā. Sākotnējā budžeta projektā bija iecerēts Lietuvas militārajām vajadzībām atvēlēt 1,95 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tādu procentu likmes celšanu paredz arī likums par aizsardzības finansējumu. To līdz 2001. gadam bija paredzēts palielināt līdz diviem procentiem no IKP. Šogad Lietuvas armija saņēma 1,92 procentus no IKP.
Pamatojoties uz ekonomisko situāciju, Budžeta un finansu lietu komitejas priekšsēdis Ķēstutis Glavecks uzskata, ka, lai arī konkrētus skaitļus vēl nevar nosaukt, šogad aizsardzības vajadzībām varēs atvēlēt mazāk par 1,92 procentiem no IKP.
Sevišķi noraidoši uz vēlmi līdzsvarot valsts budžetu uz aizsardzības rēķina raugās Lietuvas aizsardzības ministrs Lins Linkevičs, kas pagājušajā nedēļā izteicies, ka šādu Lietuvas soli Rietumos varētu uztvert kā atkāpšanos no deklarētā mērķa pēc iespējas agrāk kļūt par NATO dalīblocekli. Seima vēlme samazināt aizsardzības budžetu savdabīgi sakritusi ar NATO Parlamentārās asamblejas Politiskās komitejas svētdien pausto ieteikumu uzaicināt Lietuvu kopā ar Slovēniju un Slovākiju aliansē 2002. gadā. Acīmredzot NATO komitejas laiku pa laikam gaidošajās kandidātloceklēs mēģina uzturēt «praktiskās» ilūzijas – šo politiķu barību, lai interese par iestāšanos neatslābtu ne mirkli.
Lietuvas Seimā NATO Parlamentārās asamblejas vienas komitejas apstiprinātais rezolūcijas projekts izraisījis tik vētrainu reakciju, ka jau izskanējuši priekšlikumi izsludināt Lietuvas dalību NATO par galveno ārpolitikas prioritāti nākamajiem diviem gadiem. Pagaidām gan Lietuvas šābrīža premjers Rolands Pakss vēl šaubās, vai palielināt izdevumus armijai, un jādomā, ka tuvākajā laikā viņam būs jāparāda lielāka virtuozitāte lēmumu pieņemšanā, nekā veicot akrobātiskus lidojumus zem Lietuvas pilsētu tiltiem. Stājoties amatā, viņš bija gatavs pieņemt arī nepopulārus lēmumus.
Ko šajā brīdī, kad līdzīgi kā Latvijā arī izglītība, kultūra un medicīna gaida uz katru budžeta litu, Lietuvas «populus» uzskatīs par populāru vai nepopulāru lēmumu pret sevi? Vēl uz diviem gadiem atstāt novārtā lietuviešu veselību un pasaules skatījumu veidojošās nozares un samierināties ar politiskās gribas veicināto fobiju no ārējiem ienaidniekiem? Zemnieki, kas vairākkārt bloķējuši lielceļus par viņu prasību neievērošanu, «paldies» politiķiem nepateiks, jo to, vai viņi grib nonākt NATO «par katru cenu», viņiem neviens nav pajautājis. Vismaz referenduma veidā.
Šveice, kur atrodas 150 pasaules prestižākās sabiedriskās organizācijas, to starpā ANO galvenā mītne un Pasaules Tirdzniecības organizācija, pamanījusies nevienā no tām neiestāties. Šāda nostāja Baltijas valstīm ir «sveša». Latvijas kaimiņvalsts Lietuvas, kā arī visu pārējo Baltijas «trīsvienības» valstu viens no kārotajiem pīrāgiem ir iestāšanās NATO. Tā ir Baltijas politiķu vairākuma prioritāte.
