Vinca Kudirkas, Stepona Darjus un Staša Girena portreti iezīmē lita banknotes.
Jelgavas lietuviešu biedrības «Vītis» astoņdesmit gadu jubilejas svinībās augusta sākumā notika divi vēsturnieka Andrus Dručkus priekšlasījumi par izcilajām personībām Lietuvas vēsturē – Lietuvas himnas mūzikas un vārdu autoru Vincu Kudirku un lidotājiem Steponu Darjus un Stasi Girenu. Smeļ spēku tautas vēsturē«Lietuva, Tēvzeme mūsu,/Tu, varoņu zeme» ar šiem katram lietuvietim svētajiem vārdiem sākas Lietuvas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors literāts un ārsts V.Kudirka (1858 – 1899) bija viens no tautas atmodas rosīgākajiem un pazīstamākajiem darbiniekiem, kuram šogad lietuviešu sabiedrībā atzīmē 150 gadu jubileju. Viņš aicināja cīnīties par neatkarīgu Lietuvas valsti, morāli atbalstīja tautiešus, kas dzīvoja Sibīrijas trimdā un emigrācijā. 1881. gadā V.Kudirka kā inteliģents jauneklis devās uz Varšavu, lai studētu filosofiju un vēsturi. Taču tur viņš mainīja savas domas un pievērsās medicīnas studijām, un 1889. gadā ieguva ārsta diplomu. Studiju laikā viņš ar domubiedriem iepazina arī Kārļa Marksa «Kapitālu» un par to uz laiku tika no universitātes izslēgts. Būdams ārsts, V.Kudirka strādāja Šaku un Naumiestes apkaimē, apkopoja tautas folkloru, rakstīja prozu un satīru. 19. gadsimta deviņdesmitajos gados kopā ar domubiedriem Moteiku Lozoraiti, Moteiku Čepasu, Gabrielu Landsbergu-Žemkalni, Jonu Jablonski, Jozu Tumu-Vaižgantu izdeva laikrakstu «Varpas» (lietuviešu valodā – «Zvans»). Saglabājusies 1894. gada fotogrāfija, kur visi šie vīri redzami Jelgavā, viesojoties pie valodnieka Jona Jablonska, kurš septiņus gadus strādāja mūsu pilsētas Klasiskajā ģimnāzijā. 1898. gadā laikrakstā «Varpas» pirmo reizi tiek publicēts V.Kudirkas dzejolis «Tautiške giesme» («Tautas himna»), kas vēlāk kļuva par valsts himnu. Diemžēl tās autors jau pēc gada, tikai četrdesmit gadu vecumā, mira ar tuberkulozi. Novērtējot V.Kudirkas personības nozīmi valsts dibināšanā un atjaunošanā, viņa portrets tiek drukāts uz 500 litu banknotēm. Aviācijas pasaules vēsturēLidotāji S.Darjus un S.Girens bija lietuviešu izceļotāji, kas trīsdesmitajos gados dzīvoja ASV un darbojās Čikāgas aeroklubā. 1908. gadā ASV brāļi Raiti pirmo reizi cilvēces vēsturē ar lidmašīnu pacēlās gaisā, un trīsdesmitie gadi bija laiks, kad pirmo reizi ar lidmašīnu tika šķērsots Atlantijas okeāns. S.Darjus un S.Girena pirms 75 gadiem, 1933. gada jūlijā, plānotais lidojums Ņujorka – Kauņa (tolaik Lietuvas galvaspilsēta), kuram bez nosēšanās bija jāvirzās caur Ņūfaundlendas pussalu, Īriju, Londonu, Amsterdamu, Svinemindi un Kēnigsbergu, iezīmējot uz kartes, bija 7186 kilometrus garš. Tolaik tas bija otrais garākais pārlidojums. Lai to īstenotu, ASV dzīvojošie lietuvieši saziedoja 3200 dolāru, par ko tika iegādāta un pārbūvēta vienmotora sešvietīgā lidmašīna «Bellanca CH – 300 Pacemaker», kuru nosauca «Lithuania». «Mēs uzveiksim viltīgo Atlantijas okeānu par godu tēvzemei Lietuvai,» teica abi lidotāji. Pēc pacelšanās Ņujorkā viņi nolidoja 37 stundas un 11 minūtes, šajā laikā veicot 6411 kilometru jeb gandrīz deviņas desmitdaļas maršruta. Dabā bija nolidoti vairāk nekā septiņi tūkstoši kilometru. Sakarā ar laika apstākļiem «Lithuania» nedaudz novirzījās no kursa un ielidoja Soldinas apgabalā Vācijā (tagadējā Polijas teritorijā), kur lidmašīna mīklainos apstākļos gāja bojā. Kā katastrofas cēlonis tika minēti sarežģītie laika apstākļi un lidaparāta dzinēja problēmas. Pastāv neapstiprinātas baumas, ka lidmašīnu vācieši notrieca kā spiegu, taču uz «Lithuania» vraka nav atrastas nekādas šāvienu pēdas.1933. gada 19. jūlijā vācu lidmašīna lietuviešu mirstīgās atliekas un lidaparāta vraku nogādāja Kauņā. Tur S.Darjus un S.Girens ar lielu godu tika apbedīti mauzolejā, ko padomju laikā gan nojauca. Atjaunotajā Lietuvas valstī abu lidotāju mirstīgās atliekas svinīgi pārapbedīja, un viņu portreti grezno desmit litu banknotes. Par spīti «Lithuania» traģēdijai, ideja par Atlantijas okeāna pārlidošanu ASV dzīvojošo lietuviešu vidū nenorima. 1934. gada 22. aprīlī gaisā pacēlās Feliksa Vaitkus vadītā jau krietni modernāka lidmašīna. Kaut arī tā, nesasniedzot galamērķi Kauņu, nosēdās Īrijā, šis lidojums iegājis aviācijas vēsturē kā sestais solo lidojums pār Atlantijas okeānu.
