Ceturtdiena, 23. aprīlis
Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita
weather-icon
+8° C, vējš 2.24 m/s, A-ZA vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

LLU sešus mēnešus meklēs jaunu rektoru

Aptaujājot LLU fakultāšu domniekus, «Ziņas» noskaidroja, ka sākušās diskusijas par izvirzāmajiem rektora amata kandidātiem. Tiek arī gatavoti grozījumi augstskolas pārvaldes institūciju nolikumos, kas stingri noteiks kārtību, pēc kuras nākamā gada maijā tiks ievēlēts jaunais rektors. 

«No mums nāk līdzšinējais rektors Juris Skujāns, tādēļ varam savā kolektīvā salīdzināt, vai starp citiem profesoriem ir kāds viņam šajā ziņā līdzīgs,» saka Lauku inženieru fakultātes pārstāvis Kārlis Siļķe. Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne Irina Pilvere uzskata, ka viedokļi par fakultātes ieteiktajiem rektora amata kandidātiem izskanēs tuvākajās dienās. Uz «Ziņu» jautājumu, vai viņa arī pati varētu kandidēt uz šo amatu, I.Pilvere pasmaidot atbild: «Pagaidām nesaku pilnīgi neko.»

Meža fakultāte noskaidro pirmā 
Pirmā atklātu diskusiju par nākamā rektora amata kandidātiem sāka Meža fakultāte, kas jau novembrī fakultātes domes sēdē nominēja Tehniskās fakultātes dekānu Kasparu Vārtukapteini un agrāko Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāni profesori Irinu Arhipovu. «Meža fakultātes sadarbība ar Informācijas tehnoloģiju fakultāti dod spēcīgu impulsu meža zinātnes attīstībā. Svarīga nozīme šajā procesā ir personībām,» saka «mežu» dekāns Dagnis Dubrovskis. Viņš piebilst, ka I.Arhipovai ir vērtīga pieredze, strādājot ne tikai augstskolā, bet arī vairākus gadus vadot Zinātnes departamentu Izglītības un zinātnes ministrijā. Dekāns piebilst, ka starp pašu fakultātes profesoriem rektora amata kandidātu šoreiz neesot.

Apzinās izaicinājumus 
Savukārt K.Vārtukapteinim, kurš kā rektora amata kandidāts vēlēšanās piedalījies arī iepriekš,  atbalstītāji ir ne tikai Meža fakultātē, bet arī «savās mājās» – Tehniskajā fakultātē. Tās Mehānikas institūta direktors docents Imants Nulle informē, ka viņa vadītā struktūrvienība K.Vārtukapteini kā rektora amata kandidātu izvirzījusi uz fakultātes domi, kas arī sanāks nākamnedēļ. «Sajūtas ir divējādas. No vienas puses, žēl būtu profesoru pazaudēt kā labu dekānu. No otras puses, mēs savā kolektīvā apzināmies, ka viņš spētu sekmīgi tikt galā ar izaicinājumiem, kas būs jaunajam rektoram,» teic I.Nulle.
Runājot par augstskolas attīstību, tagadējais rektors J.Skujāns uzsver, ka ir svarīgi LLU saglabāt kā universitāti, izvairoties no šauras specializācijas. Tāpat, viņaprāt, nākamajā plānošanas periodā jāturpina pamatīgi strādāt ES līdzekļu piesaistē. Treškārt, J.Skujāns aicina sakārtot LLU nekustamos īpašumus: «Strādājot rektora amatā, daudz pūļu pielikts, lai nosargātu augstskolas nekustamos īpašumus. Tagad būtu svarīgi tos izvērtēt un nevajadzīgos izdevīgi pārdot.» Par ceturto uzdevumu viņš min ārzemju studentu piesaisti. «Mēs sen vairs neesam vien Latvijas apritē,» saka rektors. Par iesāktā darba piemērotāko turpinātāju viņš uzskata savu «komandas biedru» zinātņu prorektoru Pēteri Rivžu, kurš iepazīts kā zinošs, uzņēmīgs augstskolas patriots.

Rīkos priekšvēlēšanu debates
LLU Konventa priekšsēdis Voldemārs Bariss stāsta, ka līdz nākamajai sēdei, kas notiks 21. februārī, būs sagatavoti grozījumi Konventa, Senāta un Šķīrējtiesas nolikumos. «Noteikts, ka Konventā ievēl 240 locekļu. Taču nav skaidrības, kā tiek atjaunots tā sastāvs, ja, piemēram, kāda augstskolas struktūrvienība atrodas likvidācijas procesā vai fakultātes tiek apvienotas,» saka V.Bariss. Viņš pieļauj, ka rektora vēlēšanas var izvērsties diezgan saspringtas un tajās no svara var būt katra balss. V.Bariss sola, ka pēc 31. janvāra, kad būs pabeigta rektora amata kandidātu izvirzīšana, tiks rīkotas publiskās debates. Tās, viņaprāt, Konventa locekļiem radītu skaidrāku priekšstatu, kādas katrs rektora kandidāts saredz augstskolas attīstības iespējas. 
Saskaņā ar Konventa nolikumu tajā ir 160 akadēmiskā personāla pārstāvju, 50 studentu, kā arī 30 vispārējā personāla pārstāvju. Konvents, kas ievēlēts uz trim gadiem, rektoru ievēl uz pieciem gadiem. 
LLU muzeja vadītāja Ginta Linīte stāsta, ka kopš 1939. gada 11 no līdzšinējiem 15  augstskolas rektoriem, tostarp arī pirmais – Pāvils Kreišmanis-Kvelde –, tika iecelti. Pirmo reizi demokrātiski rektoru ievēlēja 1986. gadā, un tas bija profesors Imants Gronskis. Saskaņā ar LLU Satversmi Konvents rektoru no profesoru vidus ievēl uz pieciem gadiem un ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Divus termiņus šajā amatā darbojies ne tikai tagadējais rektors J.Skujāns, bet arī Voldemārs Strīķis. ◆ 

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.