Šodien sveicam divas daiļā dzimuma pārstāves – Madaras un Genovevas. Skaisto vārdu īpašniecēm vēlam romantisku mirkļu pilnu dienu. Arī jelgavniece Madara Buividaite to atzīmēs īpaši, proti, jūras krastā kopā ar ģimeni sagaidīs saulrietu.
Šodien sveicam divas daiļā dzimuma pārstāves – Madaras un Genovevas. Skaisto vārdu īpašniecēm vēlam romantisku mirkļu pilnu dienu. Arī jelgavniece Madara Buividaite to atzīmēs īpaši, proti, jūras krastā kopā ar ģimeni sagaidīs saulrietu.
Madaras acīs nepārprotami lasāma viņas dvēseles skaidrība un ārkārtīgā labsirdība, kas liek tām starot ik dienu. Meitene kautrīgi piebilst, ka lepojas ar vēlmi palīdzēt apkārtējiem, tad viņi pasmaida, kas Madarai sniedz milzu gandarījumu. Gaviļniecei dzīvē svarīga drošības izjūta, taisnīgums un pozitīvisms, un, ja uz pasaules dominētu šīs īpašības, tā būtu milzum skaista. Madara necieš tos, kas slēpjas aiz iedomātiem tēliem jeb maskām, “cilvēkam jābūt tādam, kādu Dieviņš radījis, un par to nav jākaunas.”
Jauniete septembrī sāks mācības Jelgavas Valsts ģimnāzijā 12. klasē. Pēc tam meitene studēs Latvijas Universitātē un nākotnē kļūs farmaceite. 11. klasē Madara ar savu puisi Mārtiņu izstrādāja zinātniski pētniecisko darbu par miegu, veidoja miega tējas recepti. Jāpiebilst, ka jauno censoņu darbs tika novērtēts ar 1. vietu valstī.
Gaviļniece bērnībā nesapņoja kļūt par kosmonauti, aktrisi vai skolotāju, bet vienmēr no sirds vēlējusies un joprojām nākotnē cer kļūt par brīnišķīgu sievu un lielisku māti. Viņa nebūt nav karjeriste, bet gan izteikts ģimenes cilvēks.
Šo svelmaino vasaru Madara izbauda galvenokārt atpūšoties piemājas dārzā – uzkopjot to. Pabijusi arī Liepājā, kopā ar savu puisi priecājusies par Ventas rumbas skaistumu, kā arī apmeklējusi Saulkrastu JAZZ festivālu. Madara atklāj arī kādu nesen piedzīvotu romantisku brīdi: “Laukā lija, un mēs ar Mārtiņu lietū dejojām, tas saviļņoja manu sirdi.”
Meitenes vārds ir tikpat skaists un reizē vienkāršs kā zieds pļavā, un tieši par godu šim skaistajam brīnumam Madara tikusi pie tik skanīga vārda.
Saulainā jaunkundze sev novēl būt kā ziedam, kas aug, bet pārējiem plaši smaidīt un kārtīgi izgulēties.
