Kādu vakaru, kad mazie jau saldi čučēja, savā nodabā klīdu pa portāla cālis.lv foruma ailītēm, līdz manu uzmanību piesaistīja, kā šķita, kārtējais, īpaši neko neizsakošais uzsauciens: «Meitenes, pēdējās dienās jūtos ļoti nogurusi.
Kādu vakaru, kad mazie jau saldi čučēja, savā nodabā klīdu pa portāla cālis.lv foruma ailītēm, līdz manu uzmanību piesaistīja, kā šķita, kārtējais, īpaši neko neizsakošais uzsauciens: “Meitenes, pēdējās dienās jūtos ļoti nogurusi. Cikla dienām jāsākas 25. datumā. Vai varētu būt, ka esmu stāvoklī?”. Pirmā loģiskā atbilde: “Nu tad pagaidi līdz 25. un taisi testu!” Ko citu šādā situācijā ieteikt? Tomēr diskusija par attiecīgo tēmu iestiepās četrpadsmit interneta lappušu garumā, kas izraisīja manu interesi piedalīties un ļauties līdzpārdzīvojumam.
Vārds pa vārdam, padomiņš pēc padoma, uzmundrinājums uzmundrinājuma galā, un ne vairs viena, bet vēl vismaz trīs sievietes, droši paslēpušās zem segvārdiem, atklāja savu visintīmāko un emocijas atkailinošāko patiesības mirkli par divām strīpiņām grūtniecības testā, liekot pārējām uzgavilēt.
“Pagājušo nakti nevarēju gulēt. Jūku prātā, nespēdama sagaidīt brīdi, kad taisīšu testu… Meitenes, tā otrā strīpiņa ir ļoti, ļoti gaiša, bet ir! Vai tas nekas, ka parādījās desmitajā minūtē, kaut instrukcijā teikts, ka rezultāti jānolasa piecu minūšu laikā? Man nekad vēl tā nav bijis!” – tie ir tikai daži diskusijas teikumi, kas pulsē ar cerībām un ilgām par savu vēl nedzimušo mazuli. Kāda šo patiesības mirkli gaida mēnesi, cita gadu, kādai šis skaits jau nojucis, bet pirmā “telegramma” ar tikai divām rakstu zīmītēm kļūst par lielāko pavērsiena punktu katras dzīvē.
Kāpēc sieviete vēlas kļūt māmiņa? Patiesībā tajā nav nekā loģiska! Nezinu, vai cilvēks pie pilna prāta parakstītos savu dzīvi atdot otra labā, ko turklāt ievada mokošas radību sāpes. Gabaliņos saraustītas naktis, pilnībā pakārtots žurnāla lasīšanas un dušā iešanas laiks, steigā ieturētas maltītes, drudžaini acu skati, izsekojot katru mazā soli, pārtraukts karjeras skrējiens, nervu un enerģijas dedzināšana vēl nebijušos apjomos, uz visiem laikiem izmainīta dzīve… Kā izskaidrot aizkustinājuma asaras, kad bērnudārza māmiņdienā mazais ķipars, vēl nemācēdams pareizi izboksterēt vārdus, dzied mīļu dziesmiņu, dod buču un neveikli uzšvīkātu apsveikuma kartīti? Kas ir šis spēcīgais magnēts, kas liek mums laist pasaulē jaunu dzīvību?
Lai piedod vīrieši un tēti, ka šoreiz, kā parasti, viss cildinošais tiek sievietei. Viņiem, protams, ir savs stāsts un emocijas par divām strīpiņām, kas nepelnīti paliek noklusēts. Tomēr mulsums, kas lielajā “patiesības mirklī” atbruņojoši izgaismo vīrišķīgos sejas vaibstus, spēj darīt gaišu arī katras māmiņas sirdi!
