Lai gan iedzīvotāju pirktspēja ir zema, tomēr maizes cenas turpinās palielināties, jo sadārdzinās energoresursi, jāpaaugstina darbinieku algas. Cenas kāps, kamēr par pārtiku maksāsim mazāk nekā citviet Eiropā.
Lai gan iedzīvotāju pirktspēja ir zema, tomēr maizes cenas turpinās palielināties, jo sadārdzinās energoresursi, jāpaaugstina darbinieku algas. Cenas kāps, kamēr par pārtiku maksāsim mazāk nekā citviet Eiropā.
Pagājušajā nedēļā ne viens vien lasītājs satraukti zvanīja par maizes cenu kāpumu. Kā pirmo iedzīvotāji ievērojuši tās sadārdzināšanos uzņēmuma “Zelta vārpa” veikalos, kam jau labu laiku izveidojies savs pircēju loks, jo kopš to izveides sākuma maize tur bijusi lētāka. Cena cēlusies no 25. augusta. “Iecienītās piena baltmaizes klaips kļuvis dārgāks par pieciem santīmiem. Kliņģeris, ko šad tad atļāvos, 55 santīmu vietā maksā 66. Pat nocenotā maize – 26 santīmus, par trim vairāk nekā līdz šim. Maize ir pirmās nepieciešamības prece, bet tagad pat to nevarēšu atļauties, cik nepieciešams. Kāpēc tā notiek?” jautāja lasītāja no Uzvaras ielas.
Aptaujājot vairākus mazumtirgotājus, noskaidrojām, ka pagājušās nedēļas vidū viņiem no “Zelta vārpas” piegādātās maizes cena vēl nebija mainījusies, bet citi ražotāji to paaugstinājuši, tostarp kādreizējais “Jelgavas maiznieks”, tagad uzņēmums “JLM grupa”. Savukārt uzņēmuma “Daugava” piegādātajai “Sērenes” rudzu un saldskābmaizei cena gandrīz dubultojusies, daži mazie veikali, piemēram, Aspazijas ielā, pat atteikušies no šīs produkcijas. Cilvēki tik dārgu preci, kad klaipa cena ir tuvu 60 santīmiem, nepirktu. Lielveikalu ķēdēs, kur pastāv zināms tirgotāju spiediens, maizes cenu kāpumu vēl nejūt.
Ierēķina arī graudu cenas palielinājumu
“Zelta vārpas” vadītājs Viktors Matjuhovs stāsta, ka līdz šim uzņēmums maizes cenu nav cēlis, bet tagad tā paaugstināta par 20 procentiem. Cenas pagaidām nav palielinājušās produkcijai, kas tiek piegādāta bērnudārziem, slimnīcām un sociālās aprūpes centriem. Uzņēmumā lēš, ka tajā ceptā maize tomēr Jelgavā būs lētāka salīdzinājumā ar citu ražotāju izstrādājumiem. “Zelta vārpas” veikalu devīze esot – vienmēr svaiga maize. Produkcijai, kas plauktā nostāvējusi līdz nākamās dienas rītam, cena vienmēr tiekot pazemināta, tā patiešām nopērkama lēti. Uz iebildi, ka nu maksa līdz 26 santīmiem par klaipiņu palielinājusies arī nocenotajai baltmaizei, kā arī citiem izstrādājumiem, uzņēmuma vadītājs piekrita.
Produkcijas sadārdzinājums saistīts ar energoresursu – elektrības un gāzes – cenu, kā arī ar citu izmaksu kāpumu. Tā kā “Zelta vārpa” savām vajadzībām audzē graudus, ņemtas vērā arī ar tiem saistītās izmaksas. Piemēram, šogad dubultojušās minerālmēslu cenas. Savukārt graudu iepirkuma cena palielinājušās par 20 latiem tonnā. Pērn tā bijusi 65 – 70, bet šogad 88 – 90 latu. Atbilstoši šīm izmaksām maizes izstrādājumu ražotājs rēķinājis gala produkta cenu.
Zinot, ka uzņēmumi allaž kā būtisku cenu kāpuma faktoru min nepieciešamību paaugstināt darba algas strādājošajiem, “Ziņas” jautāja, vai arī “Zelta vārpā” tā ir. V.Matjuhovs atzina, ka pagaidām atalgojums nav ņemts vērā. Uzņēmumā nepastāvot kadru problēmas, tomēr šomēnes strādājošo atalgojuma jautājumu varētu skatīt.
Neceļot algas, nepietiek strādājošo
Uzņēmums “JML grupa”, ko sarunvalodā joprojām saucam par “Jelgavas maiznieku”, izstrādājumu cenu paaugstinājis no 21. augusta vidēji par septiņiem procentiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Varis Peisenieks stāsta, ka galvenokārt dārgāka kļuvusi augstākā labuma, tā sauktā ekstra produkcija. Parastajai, ikdienā visvairāk pirktajai maizei cenas palielinājums neesot tik būtisks.
Sadārdzinājums saistīts ar to, ka uzņēmums nolēmis vairs nekompensēt no saviem līdzekļiem rudzu miltu, kā arī elektrības un gāzes cenu kāpumu. Bet galvenais iemesls ir algu palielinājums. Uzņēmuma vadītājs uzreiz gan nevarēja pateikt, par cik darba samaksa augusi. Tomēr arī ar to nodrošināt uzņēmumam nepieciešamos 220 darbiniekus esot grūti, pēdējos gados ne viens vien izvēlējies papildināt strādājošo pulku Īrijā. Rietumeiropā, piemēram, Vācijā, lielās maiznīcas jau sen atteikušās no nakts darba. Pie mums tomēr svarīgi nodrošināt svaigi ceptu maizi, bet uzņēmumam jākalkulē, kā strādājošajiem samaksāt par nakts darbu.
Nākamais sadārdzinājums varētu būt rudenī, kad tiks slēgti līgumi par jaunajām miltu cenām, lai gan, pēc V.Peisenieka domām, to kāpumam īsti pamata nav. Tomēr maizes cenas pie mums turpinās augt līdz Eiropas cenām, diviem eiro, jo strādājam vienotajā tirgū. “Pašlaik “Lāču” maizei šķiet ekskluzīva cena, tomēr arī ikdienas patēriņam domātā sasniegs šo līmeni,” atzīst V.Peisenieks.
Inflācija rada jaunu inflāciju
Latvijas Maiznieku biedrība augusta vidū prognozēja, ka vairāku iemeslu dēļ tuvākajos mēnešos gaidāms maizes cenu kāpums un rudenī tās varētu paaugstināties par 10 – 15 procentiem. Par pāris santīmiem cenas varētu palielināties septembrī, tomēr lielākais kāpums būšot oktobra beigās vai novembrī, kad slēgs jaunos līgumus ar miltu ražotājiem. Proti, sausās vasaras dēļ augs graudu iepirkuma cenas, līdz ar to tās būs jāceļ miltu ražotājiem. Biedrība arī pieļāva, ka daudzi uzņēmumi maizes cenas varētu paaugstināt agrāk, negaidot izejvielu cenu kāpumu. Mazajās ceptuvēs, kas vairāk izmanto roku darbu, tas varētu būt lielāks. Biedrība arī norādīja, ka sausums nav vienīgais iemesls, kādēļ maize kļūst dārgāka, aug energoresursu, darbaspēka un transporta izmaksas, investīcijas tehnoloģijās. Tā sakot, inflācija rada jaunu inflāciju.
Pērn, pēc biedrības aplēsēm, lielajiem ražotājiem produkcijas cenas baltmaizei palielinājušās par 18, rudzu maizei – par 15, tostermaizei – par 8 procentiem. Biedrība atzīst, ka cenas kāps arī nākamajos gados, jo pie mums maize ir stipri lētāka nekā citās ES valstīs. Šāda starpība vienotajā tirgū ilgi saglabāties nevar. Vidējs rūpnieciski ražots 400 gramu baltmaizes vai 700 gramu rupjmaizes kukulis attīstītajās ES valstīs maksā 2 – 2,5 eiro. Polijā, Čehijā vai Ungārijā līdzīgu izstrādājumu cena ir ap vienu eiro. Ar laiku arī pie mums būs jāmaksā tikpat.
Cenas augs līdz Eiropas līmenim
Konkurences padome (KP) augusta beigās par iespējamo graudu un maizes cenas kāpumu nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ nāca klajā ar paziņojumu, ka tas ir neatbilstoši godīgas konkurences noteikumiem. Laikā, kad nav beigusies ražas novākšana un sākta līgumu slēgšana par miltu piegādi, paziņojumi par cenu palielinājumu nozīmē sagatavot patērētājus it kā neizbēgamam to kāpumam un varētu atbilst saskaņotas darbības kritērijiem, norādīja KP Ārējo sakaru daļas vecākais referents Māris Gorbunovs.
KP vērsa uzmanību uz to, ka graudaugu bilance vairāku gadu garumā parāda tendenci, pārtikas vajadzībām izmanto ceturto daļu saražoto graudaugu. Tādējādi nevarētu pastāvēt tieša sakarība starp ražas zudumiem un maizes cenu, jo pat ar nosacījumu, ka tiek iegūta tikai puse plānotās graudaugu ražas, Latvijas iekšējam patēriņam būs pietiekami.
Tomēr cenu kāpuma tendences apstiprina arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs (LTVC), jo slikta graudu raža šovasar ir ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā un Amerikā. Centrs norāda arī uz jau minēto darbaspēka izmaksu un energoresursu sadārdzinājumu. LTVC cenu monitorings liecina, ka salīdzinājumā ar pērno gadu šogad īpaši augusi dārzeņu, piena produktu un liellopu gaļas, kā arī rudzu maizes cena, bet kviešu maizei tā stabilizējusies. Lai gan makaronu un miltu cenas vairākus gadus saglabājušās nemainīgas, iespējams to kāpums. LTVC lēš, ka cenu palielinājums katrai produktu grupai būs atšķirīgs, un tas atkarīgs no situācijas ES tirgū. Piemēram, piena produkti dārgāki nekļūs, jo to cenas jau sasniegušas ES līmeni. Arī cūkgaļai un līdzīgas kvalitātes gaļai pie mums un citās ES valstīs tā ir puslīdz vienāda. Savukārt tādiem produktiem kā maize, olas un liellopu gaļa cenu kāpums turpināsies.
LTVC atzīst, ka vienīgais iemesls, kāpēc cenas līdz šim augušas pamazām, ir zemā iedzīvotāju pirktspēja. Pirmās nepieciešamības preces – pārtikas – iegādei, pēc LTVC, datiem pērn viens iedzīvotājs vidēji dienā tērējis mazāk par diviem latiem, 2004. gadā nedaudz virs lata. Tāpēc, ka Latvijā nav normāla vidusslāņa, vien neliels turīgo un liels trūcīgo slānis. LTVC arī atzīst, ka, būdama pirmās nepieciešamības prece, pārtika tomēr ir tā, uz kuras rēķina tiek taupīts.
Arī turpmāk pārtikas cenu palielinājums būs pakāpenisks, tomēr neatbildēts paliek jautājums, kā cilvēki ar zemiem ienākumiem, augot komunālajiem maksājumiem, varēs savilkt kopā galus, kā par Latvijas algām un pensijām nopirkt pārtiku par Eiropas cenām. Ierindas algu un pensiju kāpumu inflācija sen ir noēdusi. Tas, protams, nav LTVC kompetencē.
