Ne asakas! 15. septembris. Teicama copes diena. Pludiņš šūpojas virs dziļuma, dzelmē ēsmas zivtiņa tiek cilāta reizē ar pludiņa kustībām, un šāda spīguļojoša ēsma līdakām izraisa nepārvaramu vēlmi uzkost.
Ne asakas!
15. septembris. Teicama copes diena. Pludiņš šūpojas virs dziļuma, dzelmē ēsmas zivtiņa tiek cilāta reizē ar pludiņa kustībām, un šāda spīguļojoša ēsma līdakām izraisa nepārvaramu vēlmi uzkost. Jāņem vērā, ka tieši rudenī mēdz trāpīties visprāvākie eksemplāri. Tāpēc pārāk delikātiem rīkiem neuzticēsimies. Vislabāk, ja līdaku makšķeres aukla nav resnāka par 0,4 milimetriem. Tieši spole un uz tās uztītā auklas rezerve ļauj izturēt kaut vai pusstundu ilgu cīniņu ar vasarā labi nobarojušos līdaku.
Spoguļāķis, kas izgreznots ar vienu vai divām sarkanajām sliekām, asarim ir tikpat neatvairāms kā dzērājam kortelītis. Upēs šādai ēsmas kombinācijai uzmanību pievērš arī sapals. Var mēģināt uz āķa likt ūdens tārpu, tad gadīsies arī pa kādai prāvai raudai.
16. septembris. Nekādi dižie lomi nav gaidāmi, tāpēc ieteicams pārbaudīt savus makšķernieka piederumus.
17. – 19. septembris. Labas copes dienas. Sēkļos un straumēs mežavimbas medī mazās zivtiņas, vimbas bez apdomāšanās pakamps spiningotāja pamesto vizuli. Atvaros un akmeņainās bedrēs laupījumam uzglūn zandarti. Ja izdodas pievilināt vienu, turpat tuvumā var būt cits, jo zandarti uz rudens pusi pulcējas baros. Krietns loms gaidāms, ja piedāvā žirgtu ēsmas zivtiņu.
Septembrī mazāka piekrišana veģetārajām ēsmām. Godā tiek celta visparastākā slieka un dažādu kukaiņu kāpuri. Sapalu ēdienkarte papildinās ar pusaugu vardītēm, bet kāpostu tauriņi lieliski garšo baltajiem sapaliem.
