«Visām Veltām un Veldām vēlu veselību un nezūdošu darba gribu, jo bez šīm lietām cilvēks nevar dzīvot!» smaidot saka šīsdienas gaviļniece, pensionētā skolotāja Velta Šimiņa.
«Visām Veltām un Veldām vēlu veselību un nezūdošu darba gribu, jo bez šīm lietām cilvēks nevar dzīvot!» smaidot saka šīsdienas gaviļniece, pensionētā skolotāja Velta Šimiņa.
Veltas kundze savus pirmos soļus spērusi Gaujienas pusē, bet dzīves tālākie ceļi viņu ir veduši cauri visai Latvijai. Lai piepildītu savu sapni strādāt ar cilvēkiem, jubilāre beigusi Cēsu Pedagoģijas institūtu un vēlāk turpinājusi studijas Rīgā, iegūstot bioloģijas un ķīmijas skolotājas profesiju. Tajā nostrādāti četrdesmit trīs gadi.
«Es biju stingra, bet ne ļauna skolotāja. Vienmēr esmu cīnījusies par skolēniem, viņu sekmēm… Es ļoti mīlēju bērnus, un aiziet no skolas bija grūti, jo skolotājas amats man nekad nav bijis maizes darbs, tas drīzāk bija darbs manai dvēselei! Patiesi priecājos par to, ka skolēni mani nav aizmirsuši. Ziedus un apsveikumus no viņiem saņemu gan 1. septembrī, gan citos svētkos, arī vārdadienā,» stāsta gaviļniece.
Skolotāja atzīst, ka bezdarbībā nespēj nosēdēt ne mirkli: «Mana dzīve ir viens liels, bet skaists darbs. Jau jaunībā vadīju deju kolektīvu, ar kuru piedalījāmies Deju svētkos, vadīju ansambli un mācīju skolēnus. Tagad stādu puķes. Kopā ar vīru strādāju lauku darbus un, protams, palīdzu saviem mīļajiem mazbērniņiem. Arī savu vārdadienu svinēšu ģimenes lokā – atbrauks meita, mazbērni, atnāks kaimiņi…
