Marta pirmajā un otrajā dekādē parasti sākas sniega kušana, tāpēc jāuzmana dārziņa zemākās vietas un no tām jānovada ūdens.
Marta pirmajā un otrajā dekādē parasti sākas sniega kušana, tāpēc jāuzmana dārziņa zemākās vietas un no tām jānovada ūdens. Savukārt augstākajās un sausākajās vietās sniegu cenšas aizturēt.
Jāizzāģē liekie un vecie zari augļukokiem, izgriež arī sažuburojušos augļzariņus un noēnotos mazproduktīvos papildzarus vainaga vidū. Griezuma vietas nosmērē ar kādu biezāku eļļas krāsu.
No koku stumbriem un zariem jānotīra sūnas un ķērpji, tie kopā ar kaitēkļiem un to oliņām jāsadedzina. Pēc tam koki jādezinficē, apsmidzinot ar 2% vara vai 5% dzelzs vitriolu.
Jaunajiem kociņiem noņem ziemas aptinumu un sadedzina.
Lai kokus pasargātu no marta saules apdegumiem, stumbrus un resnākos zarus balsina. Šim nolūkam der kaļķa šķīdums. Uz 10 litriem ūdens ņem 2 kg maltā mūra kaļķa, 2 kg krējuma biezumā atšķaidīta māla, 1 kg zaļo (kalcija) ziepju vai 500 g izšķīdinātu veļas ziepju.
Visus dārzā lietojamos instrumentus nomazgā 1% kālija permanganāta šķīdumā.
Ja vajadzīgi potzari, tos griež vainaga dienvidu pusē no viengadīgiem dzinumiem un, sasietus buntītē, noglabā sniegā vai mitrās smiltīs pagrabā.
Laikus gatavo siltumnīcas un lecektis. Rāmjus nepieciešams dezinficēt ar vāju hlorkaļķa vai vara vitriola šķīdumu.
Apkurināmā siltumnīcā tomātu, gurķu, kāpostu, sīpolu stādus var sākt audzēt jau marta otrajā dekādē.
Marta trešajā dekādē diedzēšanai atlasa nelielus kartupeļus, saliek diedzēšanas kastītēs un novieto gaišā telpā 10 līdz 15 grādu siltumā. Baltos ziemas asnus nolauž. Pēc 20 – 25 dienām kartupeļiem parādās pāris centimetru gari, tumšzaļi vai violeti asniņi. Jau maija sākumā šos kartupeļus var izstādīt uz lauka. No salnām tos pasargā agroplēve.
Marta beigās ogulājus un zemi ap tiem aplaista ar karstu (80 grādu) ūdeni, zemeņu dobes – ar 65 grādu siltu ūdeni.
Pēc «Mazdārziņa»
