Šomēnes grāmatnīcās parādījusies grāmatas «Cīņa par Orienta naftu» otrā daļa.
Šomēnes grāmatnīcās parādījusies grāmatas “Cīņa par Orienta naftu” otrā daļa. Latviešu zinātnieku Artūra Boruka un viņa kolēģes mūsu novadnieces Velgas Eihmanes publicistiskais pētījums par naftas izmantošanas vēsturi un enerģētikas perspektīvu.
Pirms gada, kad iznāca grāmatas pirmā daļa, benzīna cena sasniedza 70 santīmu litrā. Lai arī tagad degvielas uzpildes stacijās autoīpašniekiem sajūta ir normālāka, nav šaubu, ka dzīvojam naftas laikmetā. Šī enerģijas avota ietekme uz pasaules politiku ir ļoti ievērojama. Grāmatas stiprā puse ir saistoša valoda, cilvēciskā faktora meklējumi vēsturisko notikumu attīstības gaitā. V.Eihmane, kā pati saka, ir visai nesamierināma nacionāliste, kas savulaik publicējusies tādos radikālos laikrakstos kā “Pilsonis”, “Pavalstnieks”. Taču šajā grāmatā nav runāts par Latvijas karavīru misijas jēgu Irākā vai citiem jautājumiem, kas vedinātu uz asām politiskajām diskusijām. Darbu caurvij doma, ka gan latviešiem, gan citām rietumu tautām pēc iespējas vajadzētu mazināt atkarību no naftas valstīm. Kā labs paraugs ir Islande, kur gandrīz puse automašīnu kā degvielu lieto ūdeņradi. “Naftas cena ceļas, taču kompānijas to centīsies saglabāt pietiekami zemu, lai tirgū neielaistu alternatīvās enerģijas ražotājus,” saka V.Eihmane, “tomēr sabiedrībai būtu jāiegulda līdzekļi jaunu enerģijas avotu izpētē un apguvē. Uz to vedina arī problēmas ekoloģiskais aspekts, jo īpaši globālās sasilšanas process un ar to radītās klimata izmaiņas.”
Grāmatas līdzautoram A.Borukam, ko Latvijā pazīst kā izcilu speciālistu zemes tirgus lietās, šogad apritējuši 88 gadi. Vecums nav šķērslis, lai viņš spilgti kā notikumu laikabiedrs varētu aprakstīt 1956. gada Suecas krīzi, Izraēlas dibināšanu, kas notiek, angļiem aizejot no Palestīnas, kā arī daudzās militārās sadursmes ar arābu valstīm. Darba dalīšana abu grāmatu tapšanas procesā bija šāda: A.Boruks sastādīja darba plānu, noteica, kādas nodaļas būtu vajadzīgas. Taču autori rakstīja patstāvīgi. Otrajā daļā A.Boruks lielākoties vēstīja par jaunajiem enerģijas avotiem, vairāk strādājot bibliotēkās, bet V.Eihmane – par apzinātajiem naftas resursiem, informāciju vācot internetā. Par grāmatas pirmo daļu ir labas zinātnieku atsauksmes. Veselām nodaļām tā pārpublicēta žurnālā “Enerģija un pasaule”. Taču daļa tirāžas palika neizpārdota. Tādēļ otrā daļa ir nodrukāta mazākā eksemplāru skaitā. Grāmatas izdevēji ir tās autori.
Par turpmāk iecerētajām grāmatām V.Eihmane pagaidām neko neatklāj. Esot jāatpūšas. Tūlīt gan viņa piebilst, ka A.Boruks iesaistījies akadēmisko aprindu kustībā “Par tīru Daugavu”. Tās mērķis ir sabiedrībai pierādīt celulozes kombināta darbības bīstamību upes vidustecē. Celulozes piesārņojuma dēļ savulaik izcēlās starpvalstu konflikts Dienvidamerikā. Un arī mēs neesam pasargāti no iespējamās ekoloģiskās avārijas Daugavas krastā.
