Eiropas Komisija paredz ieviest direktīvu atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai.
Eiropas Komisija paredz ieviest direktīvu atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai
Jaunajā direktīvā par atjaunojamo enerģijas avotu (AEA) izmantošanas veicināšanu, ko Eiropas Komisija (EK) plāno virzīt Eiropas Parlamentam (EP) apstiprināšanai (tai jāstājas spēkā 2010. gadā), paredzēts, ka 2020. gadā atjaunojamajai enerģijai vajadzētu veidot 20 procentu kopējā enerģijas patēriņa ES valstīs (2005. gadā bija 8,5 procenti).
Enerģētikas problēma ir viena no būtiskākajām pasaulē, ņemot vērā gan to, ka fosilo energoresursu krājumi ir ierobežoti, gan klimata izmaiņas globālās sasilšanas dēļ. Enerģētika galu galā ir arī politiskās drošības jautājums, ko tikšanās laikā ar Latvijas reģionālās preses pārstāvjiem pagājušajā nedēļā Briselē vairākkārt uzsvēra gan mūsu EP deputāti, gan EK Enerģētikas ģenerālkomisariāta pārstāvji.
Priekšroka atjaunojamiem resursiem
ES strādā pie tā, lai samazinātu klimata izmaiņu ietekmi un radītu kopīgu enerģētikas politiku. Eiropas valstu valdību vadītāji 2007. gadā vienojās par mērķiem, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas daļu. Lai sasniegtu kopīgo mērķi, katrai ES dalībvalstij jāpalielina AEA enerģijas ražošanas un izmantošanas apjoms. Tas attiecas uz elektrību, apkuri, dzesēšanas iekārtām un transportu.
AEA izmantošanas palielināšana tiek pamatota ar nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju un samazināt ES atkarību no naftas un gāzes importa, vairāk enerģijas ražojot pašiem.
Latvija pirmajās rindās
EK darbiniece Kristīne Kozlova informēja, ka Latvijā jau tagad 34,9 procentus saražotās enerģijas nodrošina AEA (pēc šā rādītāja esam otrajā vietā ES), un mūsu valstij līdz 2020. gadam sasniedzamie 42 procenti nemaz nešķiet kas īpašs. No 1996. līdz 2002. gadam valsts atbalsts AEA izmantošanai galvenokārt izpaudās kā visai pretrunīgi vērtētais dubultais tarifs mazajām hidroelektrostacijām, bet 2003. gadā šo sistēmu aizstāja kvotas, kas ik gadu tiek pielāgotas situācijai.
Kas būtu jādara Latvijai, lai izpildītu Eiropas prasības? Tāpat kā jebkurai dalībvalstij jāsastāda nacionālais rīcības plāns, kurā jāparedz atbalsta pasākumi, tai skaitā finansiāls atbalsts AEA sektora attīstībai, jānodrošina administratīvo šķēršļu (plānošanas un būvatļauju, licenču u.c. vienkāršošana) un atjaunojamai enerģijai draudzīga teritoriālā plānošana.
Kā atbalsta mehānisms var kalpot obligāts iepirkums ikgadējās kvotas ietvaros, speciāls iepirkumu tarifs elektrības ražotājiem no vēja, arī speciāls atbalsts biodegvielas ražotājiem.
Vai Latvija sekos Dānijai?
3. un 4. jūnijā Rīgā notika pirmā Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference – pasākums, kurā valdību un lietišķo aprindu pārstāvji no 11 Baltijas jūras piekrastes valstīm diskutēja par ekonomikas nozaru jautājumiem, pievēršot galveno uzmanību energoresursu avotiem un enerģijas drošībai. Kā pozitīvs paraugs AEA izmantošanā izskanēja Dānijas vārds, kas esot visefektīvākā enerģijas patērētāja Eiropā uz vienu iekšzemes kopprodukta vienību. Dānijā pēdējās desmitgadēs ļoti plaši izmanto atjaunojamos enerģijas avotus, tostarp vēja enerģiju. Tomēr biomasa un organiskie atkritumi veido daudz lielāku valsts kopējā enerģijas patēriņa īpatsvaru, pierādot, ka pat valstīs, kur vēja apjoms nav pietiekams, ir daudz alternatīvās enerģijas iespēju. Dānijas apņemšanās līdz 2075. gadam kļūt par valsti, kurā nemaz netiek izmantota fosilā degviela, ir labs piemērs citām reģiona valstīm. Dānijas attīstība potenciālu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas jomā skaidri parāda, ka ievērojama atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvara palielināšana ir sasniedzams mērķis reģiona valstīm gan tagad, gan nākotnē.
Tomēr par vēja izmantošanas iespējām enerģijas ražošanā Latvijā domas dalās. Līdztekus tehniskajām un ainavas problēmām visai būtisks ir jautājums par šādas enerģijas izmaksām, un ierindas nodokļu maksātājam var rasties bažas, vai, piemērojot šim AEA veidam īpašus tarifus, netiks atbalstīti kādi “īpašie” uzņēmēji, kā jau tas notika mazo HES gadījumā.
Jāizmanto visas iespējas
Lai nu kā, enerģētika ir stratēģiska nozare, kur būtisks valsts politiskās drošības moments, un skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē neiztiksim arī bez fosilās enerģijas. Jāizmanto visas iespējas, tāpēc Eiroparlamenta deputāts Rihards Pīks atgādina – lai gan Baltijas valstis satrauc gāzesvada NORD STREAM projekts starp Krieviju un Vāciju (Baltijas jūras drošība), mūsu valstij jācenšas panākt, lai to varētu izmantot, izbūvējot atzaru uz Latviju, jo pie Dobeles ir unikālas gāzes krātuves, kurās varētu uzkrāt gāzi ziemas periodam. NORD STREAM projekta realizētāji neesot teikuši kategorisku nē atzara būvei, jautājums ir vien par to, kurš segs izbūves izmaksas.
