No 16. līdz 27. oktobrim LLU Lauku inženieru fakultātē norisinājās programmas ELEE* nodarbības.
No 16. līdz 27. oktobrim LLU Lauku inženieru fakultātē (LIF) norisinājās programmas ELEE* nodarbības.
Eiropas Savienības valstu sadarbība ainavu arhitektu apmācībā sākās jau 1986. gadā. Pašlaik svarīgi sekmēt informācijas tehnoloģiju izmantošanu šīs specialitātes apguvē. ELEE intensīvajā programmā, kurā LLU piedalās kopš pagājušā mācību gada, iesaistītas 14 Eiropas augstskolas.
Šoreiz Jelgavā pulcējās 55 studenti no septiņām valstīm (viņu vidū – 12 latviešu) ar mērķi iepazīt pilsētu un atrast Jelgavas «sirdi» (centru). Nodarbības vadīja septiņi vieslektori un septiņi LIF pasniedzēji.
Vispirms studenti rakstīja «iesildīšanās» darbiņu – «Pirmie iespaidi par Jelgavu». Jāatzīst, spriedumi nebija glaimojoši. Gandrīz visos darbos Jelgava raksturota kā pelēka un vienmuļa, tomēr minētas arī pozitīvas iezīmes – pilsētā ir daudz brīvas teritorijas un zaļo zonu. Vislielāko iespaidu rakstītājiem atstājusi Jelgavas pils un Pareizticīgo baznīca, kas ienes dažādību vienveidīgajā blokmāju apbūvē.
Viesi iepazinās gan ar pilsētas centrālo daļu, gan arī ar tās nomalēm, apmeklēja pilsētas kultūras namu un Pils muzeju, gūstot informāciju par pirmskara Jelgavu. Laiks bija padevies rudenīgs. Apkārtni sedza migla, radot senatnīgi mistiku gaisotni. Braucienos pa Zemgales mazpilsētām, pagastu centriem ciemiņus visvairāk saistīja Tērvetes Dabas parks.
Plānu izstrādāšanas gaitā varēja vērot, ka ārvalstu studentu analītiskā pieeja atšķiras no mūsu darba stila. Viesi aktīvāk iesaistījās diskusijās, nežēloja laiku, lai iztaujātu pilsētas iedzīvotājus, cenšoties izzināt latviskas vides iezīmes.
Galarezultātā ne mazāk atšķirīga bija «centra» izvēle. Dažas grupas to meklēja Hercoga Jēkaba laukumā, Driksas ielā, Lielajā ielā, citi par tādu izraudzījās Lielupi un teritoriju no putnu lieguma robežas līdz dzelzceļa tiltam, kas pretstatā kultūras un komerccentram Driksas ielā vai Hercoga Jēkaba laukumā būtu sava veida pilsētas «zaļā sirds». Šādā plānojumā gar Driksu (no viesnīcas «Jelgava» līdz tirgum) paredzēta koku ieskauta gājēju iela ar dekoratīviem krūmu apstādījumiem, soliņiem, kafejnīcām, riteņbraucēju celiņu, bet no Lielās ielas līdz LLU Sporta namam – gājēju ietve. Projektu autori aicina uzlabot laivu centru uz Pasta salas, uzbūvēt tiltu, kas savienotu salu ar J.Čakstes bulvāri, rekonstruēt estrādi (īpaši labierīcības un gājēju celiņus). Taču visvairāk topošos ārvalstu ainavu arhitektus nodarbina doma par apstādījumiem, kas aizsegtu nepievilcīgos cukurfabrikas nosēdlaukus. Dažos plānos centra idejas vietā vairāk mēģināts rast risinājumu būtiskākajiem trūkumiem pašreizējā pilsētas plānojumā. Atzīmēts, ka veikali Jelgavā ir pārāk izkaisīti.
Gandrīz visos projektos ieteikts nodalīt rūpnieciskos un dzīvojamos rajonus (piemēram, izmantojot apstādījumus), saglabāt pilsētas zaļo rotu, veidot vairāk atpūtas vietu. Viesus nepatīkami pārsteidza gan tas, ka mazie jelgavnieki bieži spēlējas tieši uz ielas, gan ietvju segumu sliktais stāvoklis un arhaiskie konteineri. Citādi vienprātībā atzīts – Jelgava ir studentu pilsēta.
Divpadsmit dienu darba rezultāti atspoguļojās skicēs, fotogrāfijās un maketos. Projekti tika prezentēti angļu valodā.
ELEE kurss noslēdzās ar atvadu vakaru LIF telpās, kurā, tāpat kā visu darba laiku, cieņā bija humors. Dāņi nesaprata, kāpēc banketu mielastu dēvējam par «zviedru galdu», jo zviedru ēdieni neesot baudāmi, bet šeit viss esot tik garšīgs.
Vienlaikus pieci ainavu arhitektūras plānošanas maģistranti un pasniedzējs Valdis Liepa piedalījās ELEE kursā Amsterdamā, izzinot mūsdienīga transporta sistēmas iespējas parku un vēsturiskās apbūves teritorijās. Savukārt pieci šīs specialitātes studenti kopā ar doktoranti Kristīni Kalmani devās uz Kopenhāgenu, lai iepazītos, kā tās parkos iekārtotas sēdvietas.
Arī Kopenhāgenā un Amsterdamā mūsu studenti uztvēruši Rietumu kolēģu atšķirīgo darba stilu. Mēs veidojam skices un maketus, bet rietumnieki vairāk dod priekšroku stratēģiski plānotai darbībai. Viņu priekšrocība ir arī datorzināšanas. Bez skiču zīmēšanas neiztiek neviens arhitekts, taču, savienojot abus darba stilus, var iegūt optimālo variantu. Ainavu arhitektūras specialitāti Latvijā pasniedz tikai septiņus gadus (un tikai LLU). Tāpēc jo svarīgāk iepazīt pārbaudītas Eiropas augstskolu metodes.
*European Landscape Education Exchange – SOCRA TES/ERASMUS apakšprogramma.
Indra Rāte, LLU LIF ainavu arhitektūras un plānošanas specialitātes 3. kursa studente
