Pļavas, Vircavas upes un koku ieskauta, atvasaras saulē gozējas teju gadsimtu veca pirtiņa. Tajā enerģiju smeļas gan tās īpašniece Margarita Voitkāne, gan viņas viesi.
Pļavas, Vircavas upes un koku ieskauta, atvasaras saulē gozējas teju gadsimtu veca pirtiņa. Tajā enerģiju smeļas gan tās īpašniece Margarita Voitkāne, gan viņas viesi. Tie, kas kaut reizi izbaudījuši saimnieces uzmesto garu un pēršanas māku, citās pirtīs vairs neiet. Kāpēc tā, “Ziņas” centās noskaidrot, viesojoties Margaritas melnajā pirtī.
Saimniece stāsta, ka pirtiņa, visticamāk, celta reizē ar tēva māju 1922. gadā. Pēc kara varbūt nedaudz pārbūvēta, taču līdz pat šodienai saglabājusi melni nokvēpušos dēļus un senatnes smaržu. “Latvieši no laika gala gājuši melnajā pirtī,” un Margarita ļauj nojaust tās pirmo noslēpumu, proti, kad iekurina melno pirti, akmeņi uzreiz top uguns apmīļoti. Viņas pirtiņā ir dzīvā uguns, bet ārpusē austrumos no namiņa – tekošs ūdens… Arī pirtnieces attieksme esot svarīga. “Cilvēki pirtiņu parasti uzceļ mīlestības vai naudas dēļ. Man ir tas pirmais iemesls – liela patikšana iet pirtī,” saka saimniece.
Pirtī iet dienās, kad drīkst
“Agrāk nenovērtēju, kāds dārgums man pieder,” stāstu sāk Margarita. “Taču draugi, kas nopērās, to nebeidza slavēt. Arī kāda dziedniece atzinīgi novērtēja namiņa atrašanās vietu un īpašo auru. Un tad nāca apskaidrība – sāku interesēties par visu, kas saistās ar pirtīm, man uzdāvināja grāmatu “Dziedinošā pirts”, nejauši uzzināju, ka Rīgā tiek rīkoti īpaši kursi,” un Margarita tos veiksmīgi pabeigusi. Taču tas nebūt nenozīmē, ka viņa, ejot pirtī, vadās pēc “sausas” teorijas. Gluži pretēji – saimniece pārliecināta, ka pirtošanās ir radošs process, kurā jāpaļaujas uz intuīciju. Taču ir dažas lietas, ko viņa ievēro un liek to darīt pirts viesiem.
Kursos iegūtās zināšanas noder ikdienā, turklāt par rokasgrāmatu kļuvusi “Dziedinošā pirts”. Tajā viņa ieskatās ikreiz, kad gatavojas krāsniņā atdzīvināt uguni.
“Ir dienas, kad drīkst un kad nedrīkst iet pirtī. Dažreiz pēc pirts bija slikta pašsajūta, tagad paskatos grāmatā. Kā tad! – pēros sātana dienā, kad pirtī nav ieteicams iet,” Margarita atklāj, ka pirts dienas izvēlas pēc Mēness kalendāra. “Piemēram, 17. Mēness dienā “pirts veltāma sev un mīļotajiem. Labvēlīga diena, laulāto attiecībām. Dzeršanai piemērota vīnogu sula. Nedaudz lietojot sarkano vīnu, no organisma iespējams izvadīt kaitīgās vielas” – rakstīts manā rokasgrāmatā. Taču ir dienas, kad labāk uz pirtiņu neiet, jo tad pirts gariņš uzņem ciemiņus un viņu nevajag traucēt,” un Margarita turpina: “Uz savas ādas esmu pārbaudījusi arī to, ka labsajūtu ietekmē zodiaka zīmju saderība. Gadījies, ka jānoper divi cilvēki, taču vienu noperu, bet otram pietrūkst spēka. Izrādās – nesaderam pēc horoskopa!”
Rituālam nepieciešamais izaug pie mājas
Viss, kas vajadzīgs īpašajam pirts rituālam, izaug dārzā, pļavā un mežiņā pie mājas, bet par cienastu un ķermeņa kopšanas līdzekļiem “parūpējas” gotiņas un vistas. Margarita stāsta, ka pirts krāsnī jākurina kvalitatīva malka. Kraujās par labāko atzītas alkšņa un bērza pagales, un no iekuršanas brīža līdz pirtī iešanai aizrit apmēram četras stundas. “Vispirms iekurinu krāsni. Kad parādās ogles, piemetu vēl pagalītes un tad vēl… Kopā kādus trīs manus klēpjus,” viņa stāsta. Kad krāsns izkūrusies, uz akmeņiem uzšalc karstu ūdeni, lai iziet tvans, aizšauj skursteni, aizver lūku un uz kādu pusstundu stundu atstāj pirti, lai tā nobriest. Margarita šo procesu salīdzina ar maizes cepšanu, kad mīkla ar dvielīti tiek apklāta un atstāta nobriest.
Saimniece jau iepazinusi savas pirts cienītājus, tādēļ katram prot piemeklēt gan īpašas tējas, gan slotiņas. “Gatavojoties pirts rituālam, ieklausos intuīcijā. Tad arī izvēlos, kādas slotiņas griezt un kādu tēju piedāvāt,” Margarita atklāj, ka pirms pirtošanās noteikti jāiedzer silta tēja, lai veicinātu svīšanu. Vislabāk – nātru vai piparmētru, taču der arī raudeņu, mārsila, liepziedu un citas. Var iemalkot sarkano vīnu – sievietes aptuveni 50, vīrieši – kādus 100 gramus, un tad veikli uz lāvas. Vīns uz āru izrauj visas toksiskās vielas. “Ja vēl tas notiek, kad ir dilstošs mēness, cilvēks ir pilnīgi atšlakots,” piebilst pirtiņas saimniece.
Vasarā slotiņas tiek sagrieztas dienā, kad paredzēta pirtī iešana, bet ziemai tās sagatavotas savlaicīgi. “Kad griežu slotas, ar augiem runāju, paslavēju kokus un pastāstu, ka tagad tiem būs misija palīdzēt man un maniem draugiem… Pašlaik zied pelašķi. Kad būs augošs mēness, jāiet slotām griezt arī kaņepītes,” zinoši paskaidro Margarita, piebilstot, ka īstais pirtsslotu gatavošanas laiks ir ap Jāņiem, taču viņa tās griež augošā mēnesī, kad zāles zied. Piemēram, vērmelei vēl ir par agru. Pirtniece atgādina, ka dabiskos apstākļos izaugušais uz miesu un garu iedarbojas spēcīgāk nekā kultūraugi. Turklāt slotas nedrīkst griezt, kad pilnmēness vai mainās fāzes…
Pirtošanās ir radošs process
Kad iedzerta silta tēja un pirtiņa nobriedusi, var sākt rituālu. “Vispirms jāpakarsējas uz lāvas. Kad dabūti sviedri, tie jānoskalo un ķermenis jāatdzesē,” Margarita stāsta, ka Krauju pirtiņā to var izdarīt gan upītē, gan ziemā sniegā. Ja ir dūša, var karsēties vēlreiz, ja ne – jāsāk pērties. Ir teorija, ka vīrietim jāper sieviete, un otrādi, taču sievietei ir laba enerģētika, tādēļ varot pērt abus.
“No apses lāviņa pirtī uztaisīta tā, ka var nogulties ar galvu uz austrumiem, un tas ir pat ieteicams. Vasarā lāvu izlieku ar zālīšu paklājiņu. Visvienkāršāk to veidot no dadžu lapām, taču man patīk tā: ozola lapas paklāju zem sirds asinsspiediena regulēšanai, vībotni – galvgalī, lai enerģijas labāk strādā,” Margarita atklāj, ka pirmais ir tā sauktais attīrošais pēriens ar tādu koku slotiņām, kas atbrīvo no ārējām negatīvām lietām. Tam derēs apses un papeles slotiņas, bet pēc tam to izvēlē atkal var uzticēties intuīcijai. Taču ir dienas, kad ieteicams pērties tikai, piemēram, ar bērza vai nātru slotiņām.
Šajā procesā īpaša nozīme esot domu spēkam. Jāsaka: viss liekais prom! Taču Margarita runā. “Kad peru, cilvēkam stāstu, piemēram: lai līdz ar tevi visas karmiskās saites, senču grēki ir izpirkti, lai bērniem un bērnubērniem ir saskanīga dzīve, tu būsi harmonisks, ģimenē valdīs saskaņa, viss liekais prom… Pēc izjūtām ņemu no ozola griezto slotiņu, kas vairo spēku un stiprumu, osi cilvēkam, kam vajag gudrību, sievietēm – no liepas vai ābeles zariem gatavotās. Noperu ar slotiņām, kas piesaista naudu, piemēram, citronmelisas, bazilika, vīriešus – ar lupstāju, kas vairo potenci,” viņa atklāj, ka jāper pulksteņrādītāja virzienā vai “astoņniekā”, lai enerģija plūst. Ja ir problēmas ar vēnām, tas jādara, sākot no kājām virzienā uz augšu. Pirtošanās aizņem vidēji trīs stundas.
Skaistumam un
labai pašsajūtai
Margarita stāsta, ka zāļu tējas dzert ieteicams ne tikai pirms iešanas pirtī, bet arī procesā. Taču uz savas ādas izmēģinājusi, ka no liepziedu tējas pirts laikā labāk izvairīties, citādi svīdīšot visu nakti. Teorētiski, pirts dienas ir piemērotas gavēnim, taču, viņasprāt, kādas divas stundas pirms kaut ko vieglu vajag ieēst, lai vēders nekurkst.
Melnajā pirtī ziepes un sūkļi netiek izmantoti. “Dilstošs mēness piemērots ķermeņa pīlingam. Tam izmantoju kafijas biezumus. Der arī sāls, taču man tas nepatīk. Ja ir skrambas, iekļūstot sālim, tās sūrst, nedod Dievs, ka vēl acs jāpaberzē! Ar kafijas biezumiem ir krietni patīkamāk, turklāt, iemasējot tos citam, tiek stimulēti punkti, kas atrodas uz plaukstām,” neslēpj Margarita. Savukārt augošā mēnesī var pievērsties kosmētiskām procedūrām. “Ķermeņa maskas gatavoju pati – ola, piens, krējums, biezpiens, medus, mazliet paštaisīto krustnagliņu eļļu seksualitātei…” viņa atklāj, ka pēc pirts kosmētiku nelieto, jo nekas nav labāks par dabiskiem produktiem.
Pirtiņa top “gudrāka”
Lai gan teju gadsimtu veca, Krauju pirtiņa top arvien “gudrāka”. Pie tās jau no seniem laikiem novietots dabiski šķelts akmens, bet vēl vajag vienu gludu, tāds no zemes izlīdis pie ozola, tikai jāatveļ līdz namiņam. Arī uz pirts krāsns nepieciešami gludi – jūras vai upes – akmeņi, jo visas asās kantes ir negatīvā enerģija. Saimniece plāno arī pēršanās telpā ierīkot elektrību. Pašlaik vienīgā gaisma tur ir mazs lodziņš, kuram otrā pusē novietota svece. “Tā rada intīmu gaisotni, taču gaisma vajadzīga, lai labāk spētu atšķirt slotiņas,” paskaidro Margarita. Viņa arī stāsta, ka ūdeni ņems no upes. Un tagad, kad iegūtas zināšanas, tas tiek patērēts krietni mazāk nekā, kad pirtī mazgājās. “Pirtī iešana nav mazgāšanās, tā, tāpat kā veco slotu dedzināšana, ir rituāls,” un Margarita atzīst, ka nu atradusi dzīves aicinājumu.
