Laukos vieglāk aizvadīt ne tikai karstās dienas, bet arī inflācijas radīto ikdienas izmaksu kāpumu.
Dienas vidū Sidrabenes pagasta teju tālākajā nostūrī virzienā uz Bausku netālu aiz Emburgas valda laisks miers. Ik palaikam grantētajos ceļos putekļu mākoņus saceļ garāmbraucošās automašīnas, bet jau brīdi vēlāk klusumu pārtrauc stārķu klabināšana. Par vasaras lēnīgu atkāpšanos liecina arī sienāžu nepagurstošā sisināšana, nopļauto rapšu lauku augstie rugāji un pa kādam tārpainam ābolam, kas nenogatavojies iekrīt zālienā lauku sētu dārzā. Atvaļinājumu laikā «Ziņas» devās uz Renceļu ciematu, lai lūkotu, kā klājas mūsu rajona pašos dienvidrietumos.
Par referendumu informēti Iebraucot nelielajā ciematā Renceles, kur īsā ieliņā pirms 40 un vairāk gadiem draudzīgi līdzās cita citai uzbūvētas dažas privātmājas, uzreiz tālāk no ceļa pamanāms šķūņa sienai piestiprināts plakāts, kas informē par sestdien organizēto tautas nobalsošanu. Arī turienieši zinās, kur atrodami vēlēšanu iecirkņi, ja pilsoniskā aktivitāte iedrošina balsot par tautas tiesībām atlaist Saeimu.
«Esam vecenes kā ozoli, karstuma nebaidāmies» Uz jautājumu, kā pārcieš svelmi, «Skujenieku» saimniece pensionāre Laimdota Segliņa viegli atspiežas pret grābekļa kātu, pārtraucot vākt sauso pagalma zālienu, un nosmej: «Kas tad mums, vecenes kā ozoli!» Pirms pāris dienām ciemos bijis mazdēls Kaspars, nopļāvis ataugušo zaļumu, tādēļ tas tagad pamazām jānovāc. Māju Sidrabenes pagasta Rencelēs Laimdota kopā ar kungu Vilmāru uzcēla 1976. gadā, kad vīrs strādāja par šoferi, bet Laimdota kopa lopus tuvējā fermā «Cerības». Tādā darbā abi aizvadījuši 40 gadu, tādēļ pašlaik nu jau 75 gadu vecumā ik palaikam jūtama sagandētā veselība. Taču kundze nesūkstās, kopā ar Vilmāru viņi arvien audzē kartupeļus, zemi ap strādā ar nelielu traktoriņu, tur gotiņu un pienu lieto ne tikai paši, bet arī tirgo tuvējiem kaimiņiem. «Labi sadzīvojam!» viņa teic, ka tādā mazā sādžiņā nemaz citādi nevarot. Atbraucot jau pa kādam rīdziniekam, kas vēlas pārcelties uz laukiem, bet lielais attālums līdz pilsētām un ūdeņu trūkums parasti attur iegādāties kādu īpašumu šajā pusē. Laukos neesot problēmu arī ar iztikšanu – tur katrs sīkums nav jāpērk. Lai gan malka gan šovasar ļoti sadārdzinājusies. Krājumi ziemai pensionāru pārim izmaksājuši ap 300 latu, kas viņiem ir liela nauda. Laimdotas un Vilmāra lepnums ir meita Inta un dēls Dainis, kas bieži vien esot lieli palīgi piemājas saimniekošanā. «Atbrauc, ciemojas, uzpasē mūs!» saka Laimdotas kundze, piebilstot – lai veselība turētos, jākustas vairāk.
Strādā Jelgavā, laukos dzīvo un lolo puķu skaistumuSvetlana Kudrjavceva strādā kādā picērijā pilsētā un ikdienā no Rencelēm mēro 32 kilometrus garo ceļu vienā virzienā uz darbu. Brauc visa ģimene, jo vīrs un dēls savukārt ir firmas «Kulk» darbinieki. Pierasts, viņa nosaka, kad «Ziņas» Svetlanu uz brīdi atrāvušas no privātmājas logu pucēšanas. Vakar bija viņas pirmā atvaļinājuma diena, tādēļ brīvo laiku sākusi izmantot, paveicot to, kam citkārt neatliek vaļas. Uz mājām «Līči» Kudrjavcevu ģimene pārcēlās pirms sešiem gadiem. Gribējies tuvāk Iecavai, jo savulaik dzīvots un strādāts šajā Bauskas puses pagastā. Pašlaik Svetlanas aizraušanās ir dārzs. Sākumā bijis jāizzāģē daļa vecu koku, jāizrauj krūmi, bet pamazām viņas ieceres par skaistiem apstādījumiem sāk īstenoties arvien pilnīgākas. Kādreiz turējuši arī lopus, bet secinājuši, ka nav vērts. «Liela laistīšana, ir divas akas, bet abas patukšas, vedām ūdeni pat no Jelgavas,» viņa saka un raugās uz vairākas desmitgades piedzīvojušu rododendru mājas ziemeļu pusē – nez kādēļ tam lapas kļuvušas raibas un gaišas. Taču kopumā sausums puķu skaistumu nav mazinājis, tās zied gan toveros uz palodzēm, gan izvietotas uz stabiem pie ieejas vārtiņiem pagalmā. Nedēļas nogalē Sveta kopā ar ģimeni došoties uz jūru un nedaudz pabraukās pa Latviju, lai atvaļinājuma priekšrocības izbaudītu pēc iespējas pilnīgāk.
