Politiskās apvienības «Dzimtene» pamatnostādne saistīta ar šiem vārdiem – Mēs zinām kas notiek, un Mums ir skaidrs, kas jādara!
Politiskās apvienības “Dzimtene” pamatnostādne saistīta ar šiem vārdiem – Mēs zinām kas notiek, un Mums ir skaidrs, kas jādara!
Patlaban sabiedrībā dziļi iesakņojušies pesimistiska dzīves uztvere, kas neveicina cilvēku rīcībspēju. Pēc pēdējiem aptaujas datiem, puse Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju nedomā iet uz 9. Saeimas vēlēšanām. Tas ir tautas “klusais protests” pret politisko varu Latvijā. Mēs, PPA “Dzimtenes” deputātu kandidāti, ļoti labi saprotam tautas nostāju. Tiešām, tā dzīvot vairāk nav iespējams. Labējo politiskie spēki apgalvo pretējo, un tas liek domāt, ka tautas maldināšana ir dziļi iesakņojusies viņu prātos. Attiecībā uz Kreiso radikāļu spēku spārnu, kas jau no paša sākuma apšaubīja Latvijas valstiskumu, vēlētos pateikt ka viņi arī šodien joprojām mēģina saskaldīt Latvijas sabiedrību it kā cīnoties par krievu tautības interesēm.
Gan aiz Labējiem, gan Kreisajiem stāv ekonomiskie un finansiālie grupējumi, kas manipulē ar mūsu kopējo nākotni. Lasītājam rodas jautājums, kur tad tie, kas varētu mainīt šī apburtā loka situāciju? Šodien tā ir PPA “Dzimtene”! Citu alternatīvu vienkārši nav. Uz mēs varam to pierādīt.
Vispirms, kas attiecās uz politisko nostāju. “Dzimtene” ir politiska apvienība, kur uz paritātes principiem apvienojās 9 politiskās partijas no dažādiem Latvijas reģioniem. Apvienības priekšsēdētājs akadēmiķis Viktors Kalnbērzs vēl 1991. gadā balsoja par Latvijas neatkarību un iemantoja mūsu sabiedrības dažādu tautību atzinību par savu darbību. Fakts, ka PPA “Dzimtenes” deputātu kandidāti pašlaik strādā roka rokā kā vienota komanda liecina par lielu tās potenciālu. Mēs iestājamies par sociālo taisnīgumu, bet tam jābūt ekonomisks pamatotam, nevis skaistiem, bet tukšiem vārdiem. PPA “Dzimtene” Latvijas nākotnē prognozē demokrātisku valsti, kuras pamatprincipi – brīvība, drošība, cilvēktiesības, vienlīdzīgas iespējas un vienotība.
Viena no lielākajām sociāli ekonomiskajām problēmām Latvijā ir lielākās iedzīvotāju daļas zemie ienākumi, kas nepārsniedz noteikto iztikas minimumu, un tiem atbilstošais zemais dzīves līmenis. Lai atjaunotu un attīstītu ekonomiku nepieciešamas investīcijas. Iekšzemes investīcijas var veidoties tikai no iedzīvotāju uzkrājumiem. Latvijā to nav pietiekami, jo ir zemi iedzīvotāju ienākumi. Līdz ar to pastāv apburtais loks: zemi iedzīvotāju ienākumi, – zemi uzkrājumi – zemas investīcijas – zema darba produktivitāte – zemi ienākumi, veidojas, t.s., zemu ienākumu līdzsvara lamatas.
ES struktūrfondu līdzekļiem, kas tiek piešķirti projektu konkursu, grantu shēmu un struktūrfondu nacionālo programmu veidā, tomēr nav nodrošināts mehānisms, kas dotu nacionālai reģionālajai attīstībai maksimālo efektu.
Visos Latvijas reģionos dominē tirdzniecības un remonta nozaru uzņēmumi – apmēram 41% no visiem ekonomiski aktīvajiem. Ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu lomu tautas saimniecībā, tiem nepieciešams palielināt informatīvo un finansiālo atbalstu, īpaši ES fondu izmantošanā. Veidojot tiešajām investīcijām labvēlīgu vidi valstī, lielāku uzmanību pievērst tādiem tiešās investīcijas ietekmējošiem faktoriem, kā korupcija un nodokļu politikas saskaņošana. Veicināt tālākas strukturālās un kvalitatīvās pārmaiņas tautsaimniecībā, meklējot papildu stimulus investīciju procesu aktivizācijai depresīvajos reģionos un problemātiskajās tautsaimniecības nozarēs. Latvijas attīstību bremzē fakts, ka mūsu ekonomikai joprojām nav savas specializācijas. Jau labu laiku atrodoties Eiropas dalībvalstu skaitā mums nav ekonomiskās nišas, kas ļautu Latvijai izveidot savu attīstības plānu. Šo situāciju var salīdzināt ar lielu ģimeni, kur katrs tās loceklis dara savu darbu, un tikai Latvija, kas līdzinās pamuļķim, nevar atrast sev nodarbošanos un lūdz naudu izdzīvošanai. Cik ilgi tas var turpināties?
Kad mums būs sava ekonomiskā specializācija Eiropas Savienībā, mēs zināsim kādas zinātniskās izglītības nozares attīstīt un kādus speciālistus gatavot. Tādējādi varēsim izveidot Eiropas līmeņa konkurētspējīgu izglītības sistēmu. Ja runā par vidējo izglītību, tad jāievieš vienlīdzības principu, kas attiecās uz lauku un pilsētu bērniem, mazturīgo un turīgo ģimeņu bērniem. Tikai tā mēs varēsim nodrošināt apdāvināto bērnu izglītošanu.
Kultūra un valoda tradicionāli ir bijusi nacionālās identitātes nesēja, īpaši mazai nācijai. Kultūras nozīmi tautas attīstībā, arī tautsaimniecības attīstības veicināšanā, nedrīkst novērtēt par zemu. Valsts atbalsts jāsniedz augstām kultūras vērtībām un jānodrošina Latvijas kultūras pārmantojamība nākamajām paaudzēm.
Izvēloties piemērotāko valsts regulēšanas modeli, galvenajam principam jābūt – visur, kur tirgus spēki ir pietiekami efektīvi un elastīgi, kur pastāv aktīva un veselīga konkurence, kur vairums Latvijas uzņēmumu spēj izturēt arī ārvalstu konkurenci, valstij nav jāiejaucas. Valsts galvenais uzdevums ir radīt tirgus attiecību attīstībai sakārtotu, labvēlīgu un stabilu vidi. Ņemot vērā dažādo nelabvēlīgo ekonomisko, politisko un demogrāfisko faktoru ietekmi, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanai ir ierobežots laiks. Ja stratēģijas īstenošana kavēsies, neizbēgami turpinās uzkrāties negatīvās sekas, ekonomikā turpināsies stagnācija, sabiedrībā palielināsies sociālais diskomforts, bet iekšpolitiskā un ārpolitiskā nestabilitāte. Kā rāda vēstures piemēri, ilgstoši turpinoties šādām tendencēm, daudzas valstis galarezultātā nonākušas politiskā atkarībā. Latvijas spēkos ir nepieļaut savas vēstures precedentu atkārtošanos. Lai celtu visu valsts reģionu iedzīvotāju labklājību, jālīdzsvaro reģionu attīstība, jāizlīdzina sociāli ekonomiskās disproporcijas, jānodrošina līdzvērtīgas iespējas izglītībai un darbam.
Latvijai jāveido labklājības sabiedrība, kura augstu vērtē un attīsta demokrātiju, līdztiesību, godīgumu un nacionālo kultūru mantojumu, kā arī stabila tautsaimniecību, kas nodrošina sabiedrības vajadzības.
Latvijai jānodrošina, lai tirgus ekonomikas mehānismi kalpotu ilgtspējīgai attīstībai un sabiedrības attīstības procesam.
Kopā mēs to spēsim izdarīt. Mēs zinām, kas notiek, un Mums ir skaidrs, kas jādara!
