Jau vairāk nekā gadu Zvejnieku ielas 1., 3., 5. un 7. mājas iedzīvotāji nespēj vienoties ar apkaimes zemes īpašnieku par malkas šķūnīšu pārvietošanu, lai viņš to pašreizējā atrašanās vietā varētu būvēt jaunas daudzstāvu dzīvojamās ēkas.
Jau vairāk nekā gadu Zvejnieku ielas 1., 3., 5. un 7. mājas iedzīvotāji nespēj vienoties ar apkaimes zemes īpašnieku par malkas šķūnīšu pārvietošanu, lai viņš to pašreizējā atrašanās vietā varētu būvēt jaunas daudzstāvu dzīvojamās ēkas.
Kad Zvejnieku ielas 1, 3, 5 un 7 iedzīvotāji ar atklātu vēstuli vērsās Jelgavas Domē, aicinot to iesaistīties problēmas risināšanā, pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks atbildēja, ka šķūnīši atrodas uz Aldim Masteiko piederošas zemes Zvejnieku ielā 13.
Nojaukšanai nepieciešama atļauja
Šķūnīši ir Zemesgrāmatā reģistrēts minētā īpašuma apgrūtinājums kā zemes īpašniekam nepiederoša būve. Apgrūtinājums var tikt noņemts un šķūnīši nojaukti tikai tad, ja zemes īpašnieks ar iedzīvotājiem vienojas un kurināmā glabāšanai ierāda vietu citur. Jelgavas Būvvaldes būvinspektore Natālija Ļubina paskaidro, ka šķūnīši Zemesgrāmatā kā būve nav ierakstīti, taču bez Būvvaldes atļaujas un nojaukšanas projekta zemes īpašnieks tos nojaukt vai pārcelt nedrīkst. Tā kā kurināmā glabāšanas vietas nepieder arī Zvejnieku ielas 5 un citu māju iedzīvotājiem, arī viņi nedrīkst tās patvaļīgi nojaukt.
Ierādītā vieta – par mazu
Pēc vienošanās ar iedzīvotājiem A.Masteiko piedāvāja namu pagalmos izvietot konteinerus malkas glabāšanai. Šajā pirmdienā tas arī izdarīts. Taču visu četru māju vecākā Iveta Vanaga “Ziņām” pauda namu iemītnieku viedokli, ka šie konteineri ir pārāk mazi, lai tajos uzglabātu nepieciešamo malkas apjomu. Četru dzīvokļu mājai atvests viens 20 kvadrātmetru konteiners. Tam ir viena ieeja, bet I.Vanaga pārliecināta, ka četru mitekļu iedzīvotāji nespēs vienoties par kurināmā glabāšanu mazā metāla “šķūnītī”. Turklāt konteineri novietoti starp mājām, tā liedzot pieeju tām.
Tā kā kanalizācija šajos namos tiek novadīta nevis uz pilsētas kopējo sistēmu, bet akās, tad pie nosēdbedrēm piebraukt nevarēs arī asenizācijas transports. Ārkārtas situācijā arī operatīvo dienestu spēkrati nepiekļūtu pie māju ieejas durvīm.
Īpašnieks mēģināšot vienoties
Zemes īpašnieks A.Masteiko teic, ka konteinerus izvietojis, jo to noteikusi Jelgavas vietvara. Viņš pārliecināts, ka to platība ir pietiekama, jo arī koka šķūnīšos malku glabājuši tikai daži. “Kad par to, ka šķūņi atrodas uz manas zemes, aicināju maksāt īri, desmit gadus iedzīvotāji to nedarīja, aizbildinoties, ka malkas glabātuves nepieder viņiem,” teica A.Masteiko, piebilstot, ka interese parādījusies tikai tad, kad domāts šķūnīšus nojaukt. Taču zemes īpašnieks arī atzina, ka noskaidros, vai konteineru izvietojums traucē iedzīvotājiem, un meklēs optimālāko risinājumu. “Neesmu ieinteresēts, lai šajās mājās dzīvotu nelaimīgi cilvēki,” sacīja A.Masteiko.
***
Zvejnieku ielas iedzīvotāji noraizējušies, ka šķūnīši, kas jau gada garumā rada problēmas gan iedzīvotājiem, gan zemes īpašniekam, kādā dienā vai naktī vienkārši varētu tikt nojaukti vai kā citādi likvidēti. Krimināllikums nosaka – par svešas mantas tīšu iznīcināšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, ar arestu vai piespiedu darbu. Par šādu nodarījumu var sodīt arī ar piespiedu darbu vai naudassodu līdz 60 minimālajām algām. Savukārt, ja manta sadedzināta vai citā bīstamā veidā iznīcināta, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.
