Var iztikt bez kredītiem. SIA «Tehnika» direktors Pranis Lignickis stāsta, ka, dibinot uzņēmumu uz bijušās Auces Lauktehnikas bāzes, gājis uz banku un lūdzis dažu tūkstošu latu aizdevumu uzņēmējdarbības sākšanai.
Var iztikt bez kredītiem
SIA «Tehnika» direktors Pranis Lignickis stāsta, ka, dibinot uzņēmumu uz bijušās Auces Lauktehnikas bāzes, gājis uz banku un lūdzis dažu tūkstošu latu aizdevumu uzņēmējdarbības sākšanai. Diemžēl dzirdīgas ausis lūgums neatrada, un bija vien pašam naudiņa jāmeklē. Trīs bijušie kolēģi jautājumu arī atrisinājuši, un, tā kā traktoru un kolhozu, kam būtu nepieciešama Lauktehnikas palīdzība, kļuva arvien mazāk, vajadzēja izdomāt citus pakalpojumus, ar kuriem nopelnīt. Darbība sākusies ar tolaik populāro kokzāģēšanu, tomēr perspektīvāka šķitusi pašu zāģu ražošana. Tā nu iznāca, ka ar laiku no zāģēšanas darbiem uzņēmums atteicās pavisam un sāka izgatavot lentzāģus arī citu vajadzībām. P.Lignickis smej, ka noskatījušies esot no 1600. gadā izgatavota prototipa. Konstruēšana bijusi pavisam vienkārša: izgatavo ratiņus un tad prāto, ko un kā varētu pielikt klāt, lai aparāts arī strādātu. Ārzemju konsultanti nevarot vien nobrīnīties, kā, strādājot, pēc eiropiešu uzskatiem, pilnīgi nepareizi, var panākt tik labu rezultātu. Direktors skaidro, ka laikam jau Aucē absolūti viss tiek darīts no otra gala un, summējot mīnusus ar mīnusiem, iznāk pozitīva bilance. Kopš pastāv uzņēmums, tā dibinātāji ir saņēmuši tikai algu, bet visa peļņa nonākusi ražošanas attīstībā, un pašlaik uzņēmums jau sasniedzis ievērojamus apmērus. Strādāts tiek četros cehos, bet nule kā uzcelts vēl viens, kurā tiks krāsotas detaļas un veikta metāla pirmapstrāde. Ceha būvdarbos izmantots vietējo bezdarbnieku darbaspēks, tādējādi saņemot nelielas nodokļu atlaides. Jāpiebilst, ka SIA «Tehnika» ir viens no 2000. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem Zemgalē un tā 2000. gada apgrozījums sasniegs 1,5 miljonus latu. Direktors droši prognozē, ka jau nākamgad tas būs vairāk nekā divi miljoni.
Ražošanas darbgaldi galvenokārt iegādāti, likvidējoties RAF, žēl bijis skatīties, kā dārgas un ļoti labas ražošanas iekārtas tiek sagrieztas metāllūžņos vai izvestas uz Poliju. Diemžēl visas tās nopirkt nebija iespējams.
Trūkst kvalificēta darbaspēka
SIA «Tehnika» nodarbināti 100 vietējie strādnieki, un uzņēmuma vidējā darba alga ir 180 latu mēnesī. P.Lignickis uzsver, ka Aucē jau sāk trūkt labu darbinieku, no tiem večiem, kas darba mūžu pavadījuši garāžās, skrūvējot traktorus, nekas labs vairs neiznāk – jāskatās uz jaunajiem ar speciālu, vismaz virpotāja, frēzētāja profesiju.
Cehos darbgaldu ir krietni vairāk par cilvēkiem. Iemesls – pavisam vienkāršs un mūsdienām atbilstošs: darbgaldi strādā paši, bet cilvēks tiem tikai piegādā darāmo un uzmana, lai tehnika visu kārtīgi paveiktu. Vidēji viens strādnieks apkalpo divus līdz četrus aparātus, bet pa vidu nolikts dators, kas dod īstās komandas. Direktors skaidro, ka darbu sākuši arī projektētāji. Nu jau gandrīz pabeigta iepriekš izgatavoto iekārtu tehniskās dokumentācijas sakārtošana datorā un uz papīra.
P.Lignickis stāsta, ka paredzēts jaunos speciālistus mācīt jau no skolas sola. Ar vidusskolas direktoru tiek pārrunāta iespēja skolēniem praktisko darbu stundas pavadīt pie virpām un frēzēm, tādējādi jau laikus viņus ieinteresējot strādāt ar metālu. Rūpnīca ir gatava jaunajiem speciālistiem atļaut strādāt pie saviem darba galdiem, piedāvā arī izejmateriālu. Tiks komplektēta arī Auces bezdarbnieku grupa, kuras dalībnieki pēc kursiem varētu strādāt uzņēmumā.
Pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu
Katru gadu palielinās pieprasījums pēc metāla izstrādājumiem. SIA «Tehnika» sadarbojas arī ar ārzemēm. Metāla detaļas tiek gatavotas zviedru firmas «Intermecato AB» vajadzībām, un katru nedēļu uz Zviedriju tiek nosūtīta krava ar meža izstrādes tehnikai domātām daļām. Tomēr direktors skaidro, ka, veicot pilnu darba ciklu un izgatavojot iekārtu pilnībā, peļņa iznāk lielāka, tāpēc pasūtījuma darbiem detaļu izgatavošanai tiek izmantotas tikai neapgūtās jaudas lentzāģu izgatavošanā. Produkcija galvenokārt tiek pārdota vietējā tirgū, taču daudz tiek realizēts arī Krievijā un Baltkrievijā, un Lietuvā. Pa kādam darbgaldam ir arī dāņiem, igauņiem. Pērn kāds Dānijas uzņēmējs, iegādājies vienu lentzāģi, atzinis to par labu un tagad vēlas pirkt vēl vienu. Zviedru kolēģi Lignicka kungu aģitē nākamgad piedalīties tehnikas izstādē Zviedrijā un sola panākumus, tomēr lēmums vēl nav pieņemts, jo jau tagad «Tehnika» nespēj saražot tik, cik spētu pārdot. Diemžēl paplašināties vairs nav īpaši daudz iespēju – ierobežo teritorija, kas jau ir apgūta, kā arī trūkst darbaspēka. Direktors uzskata, ka jāļauj nopelnīt arī citiem, jo visu tirgu nevar kontrolēt viens uzņēmums, tāpēc Aucē izstrādātās lentzāģu komplektējošās detaļas tiek piedāvātas arī konkurentiem. Ražošanas jaunums ir lentzāģu izgatavošana, kas paredzēta metālam. Tas gan vēl ir tapšanas stadijā, un tiek novērsti sīkie trūkumi, bet vietējām vajadzībām tas jau darbojas.
Metāls izstrādājumiem tiek iepirkts ārzemēs – galvenokārt Lielbritānijā un Zviedrijā, tiek iegādātas arī metāla lentu sagataves, bet zāģis no tās izgatavots uzņēmumā.
P.Lignickis nesūkstās, ka Latvijā grūti strādāt, viņš saka: «Mums pietiek.»
SIA «Tehnika»
Atrašanās vieta – Auce.
Dibināšanas laiks – 1994. gads.
Profils – lentzāģu un metāla detaļu izgatavošana.
Pamatkapitāls – vietējais.
Strādājošie – 100.
Ražotnes platība – 4000 m2.
2000. gada apgrozījums – 1,5 miljoni latu.
