Ar piena dalīšanas pasākumu Doma laukumā lopkopji panākuši, ka ministrija sāk aktīvāk strādāt.
Ar piena dalīšanas pasākumu Doma laukumā lopkopji panākuši, ka ministrija sāk aktīvāk strādāt
“Akcijā esam īstenojuši mērķi pievērst sabiedrības uzmanību un to, lai Zemkopības ministrija ne tikai solītu, bet arī sāktu strādāt,” saka lauksaimnieku pulcinātāja Valmieras rajona lauksaimnieku apvienības vadītāja un zemnieku saimniecības “Pērles” īpašniece Dace Pastare. Viņa gandarīta, ka no lopkopju protesta mītiņa nenobijās un Doma laukumā ieradās nozares ministrs Mārtiņš Roze, ar ko sarunā pirmdienas rīta pusē panākta vienošanās par konkrētu darbu izpildi.
Tauta – nabadzīga un izslāpusi
Pēc akcijas secināts, ka iedzīvotāji, sevišķi pensionāri, ir ļoti nabadzīgi. Nepilnās četrās stundās no četrām cisternām, simbolizējot visu Latvijas novadu lopkopju vienotību, tika izdalītas sešas tonnas piena. Sākumā garajās rindās stāvējuši vecāka gadagājuma ļaudis. Dažs varējis ziedojumu urnā iemest vien pāris santīmu par vairākiem litriem gotiņu devuma, un D.Pastare saka: “Es ticu dažu teiktajam, ka pienu viņi nav varējuši atļauties dzert vairākus gadus.”
Akciju vēroja un rindās pēc piena stāvēja vismaz 2000 cilvēku, ziedojumos Doma laukumā savākts virs 1400 latiem, no tiem ap 300 bijuši “lielajās” banknotēs, un D.Pastare vērtē – tas liecina, ka ļaudis nevis maksāja par saņemto pienu, bet gan ziedoja savu naudu piena lopkopībai. Nododot pārstrādei kaut par 20 santīmiem kilogramā, par sešām tonnām varētu iegūt pat mazāk līdzekļu, nekā tika saziedots Doma laukumā.
Roze sola konkrētus darbus
Zemkopības ministrs M. Roze iepriekš teica, ka protesta akciju neapmeklēs, jo piedalīšoties “Meža dienu 2008” pasākumā Varakļānos. Tomēr viņš bija ieradies Doma laukumā, lai savām acīm redzētu akcijas norisi.
Kaut arī daudzi izkliedza saukli “Nost ar Rozi!” un daudzos plakātos tika pieprasīta ministra demisija, viņš negrasās demisionēt, jo tā būtu aiziešana no atbildības.
Tiekoties ar akcijas organizatori D.Pastari šopirmdien, M.Roze parakstījis dokumentu, kurā viņš apņemas noteiktā termiņā īstenot vairākus lopkopjiem un piensaimniecības nozarei nozīmīgus darbus: izstrādāt normatīvus, kas regulētu ieņēmumu sadali, sākot no zemnieka līdz tirgotavai; panākt ES maksājumu izlīdzināšanu; panākt, ka mūsu lopkopji gotiņu devumu var realizēt arī uz tā saucamajām trešajām valstīm, galvenokārt Krieviju; noteikt lielāku atbalstu kooperatīviem, tajā skaitā pārstrādes uzņēmumu iegādei.
Ņemot vērā šo apņemšanos un to, ka minētie mērķi nav īstenojami īsā laika posmā, lopkopji pagaidām atlikuši domu par M.Rozes demisijas prasību. “Tas, ka Roze tomēr ieradās Doma laukumā un bija gatavs ar mums runāt, liecina – viņš ir cilvēks ar mugurkaulu un gatavs uzņemties atbildību,” secina D.Pastare.
Ministrija jau šo to izdarījusi
Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Dobeles puses zemnieks Juris Lazdiņš atzinis, ka zemkopības ministrs, kurš līdz šim tikai daudz runājis un solījis, pašlaik, “dzēšot ugunsgrēku”, panācis vairākas svarīgas lietas. Pirmkārt – atrasti naudas resursi daļējai kredītprocentu dzēšanai. Otrkārt – atcelti ierobežojumi tam daudzumam piena, ko saimniecība drīkst pārdot tiešajā tirdzniecībā. Tagad katra saimniecība “pa taisno” pircējiem var iztirgot neierobežotu daudzumu piena. Treškārt – tiek pārskatīta akcīzes nodokļa atmaksas kārtība.
“Es gribētu, lai solījumi atbalstīt kooperāciju no ministra un valdības vadītāja puses nepaliktu tikai vārdi, lai tie kļūtu par reāliem darbiem,” vērtē J.Lazdiņš.
Šī zemnieku protesta akcija pierādījusi, ka viņi var panākt lietas, ja ir vienoti. Katra saimniecība par sevi – tas nav nekas, uzskata biedrības vadītājs. Viņš norāda, ka piena lopkopībā krīzi visi nepārvarēs. Latvijā 94 procentos saimniecību ir līdz piecām govīm, un tās saražo 37 procentus kopējā piena patēriņa. Ja tās darbību pārtrauc, atveras tirgus niša. Taču tad šīm saimniecībām, cilvēkiem jāatrod jauni ienākumu avoti.
Protestē arī ārzemju lopkopji
Tūkstošiem piensaimnieku arī vairākās citās Eiropas valstīs, īpaši Beļģijā, Vācijā un Nīderlandē, pēdējā laikā izvērsuši plašus protestus pret piena iepirkuma cenas krišanos.
Kā ziņo ziņu aģentūra “Reuters”, Vācijas zemnieki pagājušajā nedēļā sarīkoja virkni akciju, publiski barojot ar pienu telēnus un izlejot pienu uz laukiem mēslojuma vietā. Arī Nīderlandē ar pienu laistīja laukus un bloķēja kādu pārstrādes rūpnīcu.
Zemnieki par piena iepirkuma cenu krišanos vaino EK aprīlī pieņemto lēmumu par diviem procentiem palielināt piena kvotas, lai ierobežotu kāpjošās cenas un apmierinātu augošo pieprasījumu.
EK eksperti norāda, ka vidējā piena cena ES vēl joprojām ir augstāka nekā 2007. gadā un turpina kāpt, kaut arī cenas dažādās ES valstīs ir ļoti atšķirīgas. Tomēr piensaimnieki smagi izjūt augošās ražošanas izmaksas un zemo iepirkuma cenu.
EK pagājušajā nedēļā ierosināja pakāpeniski palielināt piena kvotas pirms 2015. gadā beidzas subsīdiju shēma, ko paredz ES 2003. gadā panāktā vienošanās par lauksaimniecības sektora reformu. Ikgadējā kvotas palielināšana par vienu procentu sāksies nākamgad.
