Patika pret augiem un stādu audzēšana ir ne tikai iztikas avots, bet vairāk gan iedzimta īpašība, jo arī vectēvs Kārlis savulaik 20. gadsimta sākumā bija kaislīgs dārznieks.
“Patika pret augiem un stādu audzēšana ir ne tikai iztikas avots, bet vairāk gan iedzimta īpašība, jo arī vectēvs Kārlis savulaik 20. gadsimta sākumā bija kaislīgs dārznieks,” stāsta Sana Smikarsta, kas vasaras puķu dēstus audzē līdzās privātmājai uzceltajās siltumnīcās Lietuvas šosejā.
Kārlis Pļavnieks piedzima 1889. gadā. Vēlākajos dzīves gados Vācijā apgūto dārznieka profesiju un iemaņas licis lietā Latvijā. Jaunsvirlaukas pagastā uzcelta māja, nosaukums tai dots par godu dzimtai – Pļavnieki. Ģimenē izaudzināts dēls Māris un meita Dace. Tagad Pļavniekos dzīvo gan Māris Galiņš ar kundzi Mudīti, gan Dace Bulkovska. Kārļa mīlestību uz dārzniekošanu mantojuši ne tikai dēls un meita, bet arī viņu bērni un mazbērni. Daces ģimenē izaugušas trīs meitas – dvīnes Jana un Sana un Džinita. Arī viņām jau aug bērni, kas palīdz audzēt stādus.
Strādā sešus mēnešus gadā
Patlaban dārzniekošana vairāk saistīta ar dēstu audzēšanu pārdošanai. Tie izaug gan mājās Jelgavā, gan dzimtas saimniecībā Jaunsvirlaukas pagasta Mežciemā.
Ar S.Smikarstu “Ziņas” sarunājās vasaras puķu stādaudzētavā Lietuvas šosejā 5. Tur, nelielā zemesgabalā cieši cita citai blakus iekārtotas apkurināmas plēves siltumnīcas ap 200 kvadrātmetru platībā, lai maija vidū un beigās Jelgavas tirgū varētu realizēt brangus un ziedošus petūniju, balzamīņu, lobēliju, leduspuķu un citus dēstus. Sēklas, ko iegādājas no profesionāļiem Bulduros, jāsēj jau decembrī. Tās diedzē istabā uz palodzes, pēc tam pārvieto siltumnīcās, kur siltumu nodrošina malkas apkure. Ziemā ik pēc noteikta laika jādodas uz plēves būdām, lai pārbaudītu temperatūru un papildinātu malku krāsnīs. Tas ir grūts un atbildīgs darbs. Sevišķi naktīs.
Pašlaik rit aktīvākais stādu tirdzniecības laiks. Siltumnīcās puķes saliktas četros stāvos. Uz jautājumu, ko vēlas pircēji, Sana atbild, ka stādus gribot lētus un daudz. Ir jelgavnieki, kam šķiet, ka par teju pusgadu audzētu un ikdienā koptu dēstu glītā podā, kas jau raisa ziedus, prasīt četrus latus ir par dārgu. Tomēr klientu netrūkstot. Lielākais gandarījums, ka pusi gada varot strādāt, bet otru pusi atpūsties. Jau ap Līgosvētkiem tirdzniecība beigsies, un līdz decembra beigām varēs gatavoties nākamajai sezonai. Esot jau arī gana nepatīkamā. Piemēram, raizes sagādā mūsu pilsētas ūdens, kam nereti virspusē pat eļļaini pleķi veidojoties. Šā iemesla un taupības dēļ zem ēku notekcaurulēm palikti lieli toveri, kur sakrājas nokrišņu ūdens. Tas ir mīkstāks un augiem tīkamāks.
Dienas otrā puse aizrit kopā ar stādiem
Lai lūkotu, kā saimniekošana rit K.Pļavnieka celtajās mājās, “Ziņas” devās uz Jaunsvirlaukas pagastu, kur Mežciema Pļavniekos puķu un dārzeņu stādus audzē Dace Bulkovska ar meitu Džinitu Čuhnovu. Savukārt siltumnīcas izrādīja Džinitas meita vidusskolniece Līga, kas iegulda milzīgu darbu, lai no sēkliņām sētie stādi ap šo laiku rotātu jelgavnieku dārzus un namus.
Vairākās siltumnīcās ap 300 kvadrātmetros iesēti tomāti, paprika, salāti, gurķi, kabači un baziliks. Janvārī sētas balzamīnes, petūnijas, samtenes un cinerārijas.
Lai stādi laikus izaugtu veselīgi un pircēja acij tīkami, tie ik dienas jālaista un jāmēslo, bet vēl mēneša sākumā naktsstundās plēves mājas bija jāapsilda. Pašlaik katru dienu kā puķu, tā dārzeņu dēsti ceļo uz Jelgavas tirgu, kur vairākos stendos klientiem tos piedāvā Līgas vecmāmiņa Dace, viņas meitas, kā arī brāļa Māra kundze Mudīte.
Katram tirgotājam savi klienti
Jelgavas tirgū vēl pirms pulksten trijiem darbdienas pēcpusdienā sastopam M.Galiņu un D.Bulkovsku. Tirdzniecība todien rit uz beigām. Kā stāsta Daces kundze, kopš tēva K.Pļavnieka laikiem mīlestība pret dārzu un stādu audzēšanu nodota no paaudzes paaudzē: “Puķu dēstus audzē visas trīs meitas, nu reizēm tirgū sēž arī mazmeita.” Viņa stāsta, ka savulaik audzējusi arī dārzeņus, bet zemo cenu dēļ tas vairs neatmaksājoties. Arī gadi nestāv uz vietas, un visu iespēt nav pa spēkam.
Uz jautājumu par klientu pievilināšanu laikā, kad tirgū stādus piedāvā vairāki desmiti audzētāju, Dace teic, ka katram esot savas kundes. “Ir pastāvīgie pircēji, kas nāk un prasa tieši mūsu audzējumu, jo iepriekšējos gados puķes labi augušas un dārzu rotājušas.” Iespējams, stādu kvalitāte tik laba arī tādēļ, ka sēklas tiek iegādātas pie profesionāļiem. Dace stāsta, ka mēģinājusi audzēt arī pašmāju firmu ražotās sēklas, bet stādi veidojušies nevienādi, sadīgusi tikai daļa. Savukārt kūdru dēstiem iegādājas no Kaigu purva. Varot dabūt jau gatavu ar vajadzīgajām piedevām, bet iespējams arī nopirkt tikai sagatavotu substrātu, kam barības elementus pievieno paši.
Pēdējos gados pircēji vairāk pieprasa nokarenās puķes. Lai arī jāiegulda vairāk darba, lai tās izaudzētu, tomēr tas atmaksājoties. Ziedošu petūniju varot pārdot par trim līdz pieciem latiem. Klientiem vairāk patīkot sārtie toņi, jo priecīgās krāsas arī skatu uz dzīvi darot pozitīvāku.
Ar darbiem Pļavnieku saimnieki tiek galā pašu spēkiem. Pavasarī gan ļoti daudz rūpju jāiegulda, lai stādus aprūpētu, jo saulainā laikā dēsti jālaista pat divas reizes dienā. Laika un vīrieša roku trūkums esot iemesls arī tam, ka teritorija ap mājām vēl sakārtojama.
Daces brāļasieva Mudīte stāsta, ka kādreiz audzējusi rožu stādus. Pati potējusi un tirgojusi. Bet astoņdesmito gadu vidū cena par stādiem tik ļoti nokritusies, ka darbs vairs nav atmaksājies. “Bija jāķeras pie cita salmiņa,” tā Mudītes kundze.
“Katram savi pircēji un sava laime,” atvadoties noteic stādu audzētājas. Un šķiet, ka puķu mīļotājām netrūkst ne pircēju, ne gandarījuma par paveikto, jo latvietim netipiski pavīd secinājums, ka ar stādu audzēšanu varot pat nedaudz nopelnīt.
***
Pagasta vadības viedoklis
Jaunsvirlaukas pagasta Padomes priekšsēdētājas vietniece Anda Strautniece: “Mūsu pagastā tieši Mežciemā daudzi iedzīvotāji segtajās platībās audzē puķes un dārzeņus. Daļai vecāka gadagājuma ļaužu tas ir vaļasprieks, bet daudziem dārzkopība ir arī peļņas avots. Mūs tikai priecē, ka pagasta iedzīvotāji atraduši sev nodarbošanos un audzē tik skaistas puķes. Arī pašvaldības vajadzībām, veidojot sabiedriskos apstādījumus, dēstus iegādājamies pie pašu audzētājiem. Teritorijas ap piemājas saimniecībām kļūst sakoptas un ziediem bagātas, siltumnīcu īpašnieki it kā sacenšas, veidojot cits par citu krāšņākus dārzus.
