Pūtēju orķestris jau 57 gadus nes Jelgavas vārdu.
Pūtēju orķestris jau 57 gadus nes Jelgavas vārdu
Pirmdienu vakaros Jelgavas Mūzikas vidusskolas lielās zāles skatuvi piepilda pūtēju orķestris “Jelgava”. Toni nosaka Mūzikas vidusskolas Pūšamo un sitamo instrumentu nodaļas septiņpadsmit audzēkņi, kuriem šie mēģinājumi ir obligātā mācību stunda. Turklāt orķestrī viņi ne tikai spēlē savu instrumentu, bet arī mācās diriģēt. Ap divdesmit mūziķu pieder pie tā saucamā Jelgavas zelta fonda un iet uz turieni mīlestības dēļ. Tie parasti ir Mūzikas vidusskolas absolventi. Pamatdarbs viņiem nav saistīts ar mūziku, taču spēlēšana ir nopietns hobijs, kas turpinās desmitiem gadu. Trešā mūziķu daļa ir paši jaunākie – bērnu mūzikas skolas audzēkņi, kuru šajā mācību gadā pievienojies klāt vesels ducis. Viņi ir orķestra nākotne.
Uz koncertiem – bez biļetēm
Patlaban “Jelgava” pieslīpē dziesmu svētku repertuāru. Lasītājiem, kuriem nav veicies dabūt biļetes uz lielajiem koncertiem Mežaparka estrādē, “Daugavas” stadionā, Lielajā Ģildē vai citviet, der ielāgot, ka svētkos būs 19 koncertu, kuros ieeja, vismaz pagaidām, plānota bez maksas. Tāds ir arī pūtēju orķestru dižkoncerts Doma laukumā 11. jūlijā un tā mēģinājums 10. jūlijā. Pūtēju orķestris “Jelgava”, kā arī jelgavnieku “Rota” šajos koncertos uzstāsies kopā ar citiem zemgaliešiem no pulksten 16 līdz 18. Protams, kā parasti pēc skatītāju, dejotāju un dziedātāju daudzkārtējā lūguma “Iepūt, iepūt!” orķestris daudz spēlēs arī dziesmu un deju svētku gājienā.
Diriģents Raitis Ašmanis atzīst: “Daudzi diriģenti izteikuši neapmierinātību ar to, ka pūtēji netiek lielajos koncertos Mežaparka estrādē. Taču mūsu koru lielā autoritāte Māris Sirmais pateicis, ka viņa veidotajā koru mūzikas programmā orķestri nav vajadzīgi. Tāds kā samudžināts kompromiss būs profesionālo pūtēju orķestru (tādu Latvijā ir pieci) uzstāšanās lielajā estrādē pusstundu pirms noslēguma koncerta sākuma, par kuru svētku programmā, šķiet, nekas nav rakstīts.”
Ar skatienu vēsturē
Pūtēju orķestru muzicēšanai Jelgavā ir vismaz simts gadu tradīcijas. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados te skanēja Jāņa Ozoliņa un Jēkaba Mediņa vadītie kolektīvi. Mūsu pilsētā savas mūziķa gaitas sāka latviešu pūtēju orķestru korifejs Gunārs Ordelovskis.
Par “Jelgavas” dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1951. Līdz 1960. gadam ar mūziķu kolektīvu strādāja diriģenti Jānis Lancers, Herberts Dzērve, Pēteris Poļakovs, Jūlijs Grūtups, kurš izveidoja lielu orķestra sastāvu.
1960. gadā darbu ar to sāka Alberts Mucenieks. Fanātiskā attieksme pret mūziku, temperaments, stingrā disciplīna, ko viņš prasīja no dalībniekiem, panāca savu – “Jelgava” kļuva par visvairāk koncertējošo orķestri Latvijā. 1965. gadā tam piešķīra Tautas kolektīva nosaukumu.
No pēkšņi aizsaulē aizgājušā
A.Mucenieka orķestra vadību pārņēma diriģents Ainis Ēķups. Ievērojamus panākumus kolektīvam palīdzējis gūt diriģents Jānis Zīrups. Otrā vieta Latvijas pūtēju orķestru salidojumā Ludzā, trešā – 1980. gada dziesmu svētku skatē. Veidojās sadarbība ar mūzikas skolu, Ā.Alunāna Tautas teātri, tautas deju ansambli “Jaunība”, koriem, vokālo kvartetu un citiem.
1987. gadā par orķestra diriģentu kļuva Mūzikas vidusskolas pasniedzējs Juris Kaufelds. Viņa vadībā “Jelgava” 1998. gada dziesmu svētku skatē ieguva pirmo vietu.
No 2000. gada orķestra priekšgalā ir Jelgavas Mūzikas vidusskolas Pūšamo instrumentu nodaļas vadītājs R.Ašmanis. Viņa vadībā līdz šim lielākais sasniegums ir trešā vieta 2003. gada dziesmu svētku pūtēju orķestru finālskatē.
Tradīcija turpinās
Mūsdienās pūtēju orķestra uzstāšanās ir ļoti dārgs prieks. Ievērojami vienkāršāk, lētāk ir pāris vīriem saštepselēt pastiprinātājus, palaist mūziku vai fonogrammas, un – aiziet! Orķestris prasa daudz cilvēkstundu augsti kvalificēta darba. Tādēļ nav brīnums, ka sabiedriskos pasākumos pūtēji tiek izmantoti retāk. Tomēr vismaz dažas reizes gadā, piemēram, Pilsētas svētkos “Jelgava” ir uz strīpas un spēlē aizrautīgi, ar degsmi. Arī nupat maija sākumā Stādu parādē pie pils “Jelgava” piedalījās ar speciāli sagatavotu programmu. Maija beigās kolektīvs dosies uz Baltkrieviju, Jelgavas sadraudzības pilsētu Baranovičiem, kur notiks pūtēju orķestru festivāls “Beloruskije fanfari”. Arī Rietumos, sevišķi Vācijā, pūtēju orķestri ir lielā cieņā un vai katrā miestiņā. Tādēļ perspektīvas sajūta “Jelgavas” mūziķiem un arī diriģentam ir.
***
Viedokļi
Dzintra Šleija
Pirms četriem gadiem, kad pirmo reizi atnācu uz mēģinājumu, nesapratu, kas visapkārt notiek. Taču orķestris izrādījās ļoti draudzīgs, un tas man palīdzējis audzināt raksturu, atbildības izjūtu, jo uzticētā partija jānospēlē nevainojami. Diriģents ir prasīgs, ne velti “Jelgava” ir vienīgais pirmās grupas pūtēju orķestris Zemgalē. Dziesmu svētki man ir kā sirsnīgas atvadas ne tikai no Mūzikas vidusskolas, kur atlicis nokārtot nobeiguma pārbaudījumus, bet arī “Jelgavas”. Nākamgad ceru mācīties Rīgā un spēlēt Studentu pūtēju orķestrī.
Amanda Tauriņa
Man ir vienpadsmit gadu, un esmu jaunākā pūtēja orķestrī. Spēlēju tikai kopš mācību gada sākuma. Šajā laikā esmu jūtami pietuvojusies savam mērķim – kļūt par profesionāli. Ir vērtīgi pamācīties no pieredzējušiem mūziķiem un diriģenta, kas turklāt ir jautrs, stāsta jocīgus un optimistiskus atgadījumus no savas piedzīvojumiem bagātās dzīves.
Evars Blaubergs
Kad pirms gadiem desmit beidzu Jelgavas Mūzikas vidusskolu, šajā virzienā studijas neturpināju. Mūzika nav mans maizes darbs, strādāju celtniecībā. Taču gribu saglabāt savu formu un tādēļ arī spēlēju “Jelgavā”. Domāju, ka diriģenta Raita Ašmaņa vadībā orķestra repertuārs kļuvis interesantāks.
Mārtiņš Strēlis
Visa dzīve saistīta ar mūziku, tas man ir nopietns hobijs. Darbojos kā uzņēmējs, taču brīvajā laikā piedalos projektos. Esmu spēlējis vairākos Rīgas profesionālajos orķestros. Tagad – Jelgavas bigbendā un arī “Jelgavā”, kur savos piecdesmit divos gados, šķiet, esmu pats vecākais. Starp jauniešiem jūtos labi, pašam kļūst jaunāka sirds. Jūtu, ka topošie mūziķi izturas pret mani ar cieņu. Izpildījuma līmenis trīsdesmit gados pūtēju orķestros ļoti audzis.
