Vismaz puse saražotā piena gatavos produktos jāpārdod citās valstīs, un tas nozīmē, ka nozares nākotni noteiks eksportspēja.
Vismaz puse saražotā piena gatavos produktos jāpārdod citās valstīs, un tas nozīmē, ka nozares nākotni noteiks eksportspēja
Kaut arī piena iepirkuma cena pēdējo mēnešu laikā daudziem lopkopjiem nu jau samazināta līdz 16 santīmiem par litru, Zemkopības ministrija (ZM) uzskata, ka piensaimniecībai Latvijā joprojām ir labas perspektīvas attīstīties un pilnveidoties. Tā joprojām ir viena no nozīmīgākajām nozarēm valstī, pirms piektdien paredzētās protesta akcijas paziņojis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Samazinoties piena iepirkuma cenām, zemnieki nonākuši finansiālās grūtībās, tāpēc aicinājuši zemkopības ministru nākt klajā ar skaidriem krīzes situācijas risinājuma priekšlikumiem.
M.Roze zemnieku pieprasītos sešus miljonus latu nav atradis, valdība vien apstiprinājusi Ministru kabineta noteikumus, paredzot 2,5 miljonus latu ciltsdarba atbalstam. Ministrs uzskata, ka Latvijā nepieciešami trīs lieli piena pārstrādes uzņēmumi ar filiālēm, bet ne vairāk. Kopš Latvijā pieejami ES līdzekļi, tie ieguldīti daudzu uzņēmumu modernizācijā, kas diemžēl nav devuši gaidītos rezultātus.
Piena pārstrādātāji pārmet ministrijai, ka tā sakūdījusi ražotājus pret pārstrādātājiem, kā arī to, ka ministrija atbalstījusi nepārstrādāta piena izvešanu uz Lietuvu pērn – laikā, kad vietējiem pārstrādātājiem tā trūka.
Piedalīties akcijā neļaus siena laiks
Sarunā ar “Ziņām” Līvbērzes pagasta ap pussimta slaucamu govju ganāmpulka saimnieks Edmunds Mediņš vērtē, ka protesta akcija diezin vai palīdzēs krīzes risināšanā. Viņa un kundzes Sandras saimniecībā nopietni gatavojas siena laikam, tādēļ Doma laukumā piektdienas pēcpusdienā diezin vai varēšot ierasties atbalstīt kolēģus.
“Piena lopkopību mest pie malas pagaidām nedomājam. Protams, iepirkuma cena ir ļoti samazināta, taču izdzīvot vēl varam,” viņš atklāj – visticamāk, mazāki ienākumi šogad neļaus iegādāties kādu jaunu tehniku, kas iepriekš plānota. Mediņi par bankas kredīta līdzekļiem iegādājušies traktoru un iekārtojuši mēslu krātuvi, tomēr saimnieki prognozē, ka aizņēmumu atmaksāt izdosies.
Vērš iedzīvotāju uzmanību
Biedrības “Zemnieku saeima” un kooperatīva “Trikāta” valdes loceklis Uldis Krievārs bažījas, ka iedzīvotāji, turpinoties tādam cenu līmenim, vairs nevarēs atļauties uzturā lietot piena produktus. Pēc jaunākajiem tirgus pētījumu datiem, patēriņš strauji samazinās. “Pastāv risks – ja reiz pārtraukuši dzert pienu un ēst biezpienu, Latvijas iedzīvotāji to vairs arī neatsāks! Tādējādi piena nozare no krīzes tik tiešām var neatgūties,” tā U.Krievārs.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sapulcē Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas prezidents Valdis Dzenis aicinājis zemniekus atbalstīt piensaimnieku protesta akciju, iestājoties pret Eiropas Komisijas viedokli, ka ES tiešo maksājumu sadales kritērijus Latvijai nepārskatīs līdz 2013. gadam. “Mums jāsagatavo karodziņi ar lauksaimniecības un lauku attīstības komisāres Mariannas Fišeres-Bolas fotogrāfiju un jāprotestē pret ES nosacījumiem tik pamanāmi, lai piesaistītu ES valstu mediju uzmanību, jo, vien izdarot spiedienu uz ES, mēs varam cerēt panākt izmaiņas nosacījumos, pauda V.Dzenis.
“Protesta akciju mēģināsim izveidot atmiņā paliekošu, lai sabiedrība to atcerētos pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām, lai, izvēloties, par ko balsot, zinātu, ka nedrīkst nodot savas balsis par tām partijām, kurām nerūp savas tautas nākotne,” saka Valmieras rajona lauksaimnieku organizācijas vadītāja un protesta akcijas iniciatore Dace Pastare.
Ko paveikusi ministrija
Papildus minētajiem 2,5 miljoniem latu piensaimniecības stabilizēšanai ZM atradusi iespēju un sagatavojusi grozījumus subsīdiju nolikumā, lai lauksaimniekiem saskaņā ar valsts atbalsta piešķiršanas kārtību segtu visus iesniegtos pieteikumus atbalstam daļējai kredītprocentu dzēšanai par iegādātajām investīcijām. Šo atbalstu sāks maksāt no trešdienas, 28. maija, kad būs apkopoti kooperatīvu iesniegtie pieteikumi. Tas attieksies uz visiem sektoriem, nevis tikai uz piena lopkopību.
Tāpat pilnīgi segs iepriekšējā gadā iesniegto pieprasījumu vaislas materiāla iegādei.
Ministru kabineta 2007. gada 18. decembra noteikumos (nr.875) “Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā” tiks veikti grozījumi, pamatojoties uz svaigpiena ražotāju ierosinājumu. Tajos paredzēts pārskatīt normu, kas paredz ierobežojumus gada laikā realizētā piena daudzumam, nosakot, ka par nelielu apjomu uzskata tādu, ko piena ražotājs iegūst savā saimniecībā un var pārdot gada laikā, izmantojot tam piešķirtās tiešās tirdzniecības kvotas.
Kopējā valstij piešķirtā tiešās tirdzniecības kvota 2007./2008. gadā ir 11 305 772 kilogramu. Tā sadalīta 1193 piena ražotājiem, no tiem 780 zemniekiem pieder tikai tiešās tirdzniecības kvota un 413 ražotājiem – gan tiešās tirdzniecības, gan piegādes kvota. Mazākais tiešās tirdzniecības daudzums ir desmit kilogramu, lielākais – 101 383 kilogrami.
***
Viedoklis
Mārtiņš Roze, zemkopības ministrs
Kaislības piena nozarē Latvijā un visā Eiropā pieņemas spēkā. Latvijas piensaimnieki protestē, piena pārstrādātāji plāta rokas, savukārt tirgotāji uz viņu rēķina pelna. Bet patērētājs maksā par piena produktiem nesamērīgu cenu. Šī situācija, kad piena ražotājs par svaigpienu saņem maz, bet pēc pārstrādes veikalā tas patērētājam izmaksā tik daudz, nav patīkama nevienam – ne ražotājam, ne pārstrādātājam, ne patērētājam, ne Zemkopības ministrijai (ZM).
Nozares pārstāvji ZM izvirzījuši virkni ultimātu. Diemžēl tie lielākoties nav balstīti uz izpratni par ministrijas un valsts kompetenci, tiesībām un iespējām. No valsts pat tiek prasīts, lai tā iejaucas un risina problēmas, kas ir izteikti biznesa jautājumi…
Un tomēr. Es uzskatu, ka ZM paveikusi maksimālo, kas iespējams, lai veicinātu situācijas risinājumu piena nozarē.
Un tomēr – jau piešķirtajiem 2,5 miljoniem latu piensaimniecības stabilizēšanai esam atraduši iespēju un sagatavojuši grozījumus subsīdiju nolikumā, lai lauksaimniekiem saskaņā ar valsts atbalsta piešķiršanas kārtību segtu visus iesniegumus atbalstam daļējai kredītprocentu dzēšanai par iegādātajām investīcijām, kā arī pilnīgi segtu iepriekšējā gadā iesniegto pieprasījumu vaislas materiāla iegādei. Šie grozījumi jau iesniegti Ministru kabinetā.
Tas, ko ZM nevar izdarīt piensaimnieku vietā, bet uz ko es no sirds aicinu, ir, ka katram savā saimniecībā, savā uzņēmumā būtu jāpārskata ražošana. Jādomā, kā pielāgot un sakārtot to, lai samazinātu izmaksas. Žēl, ka par priekšlikumu pārstrukturizēt darbību nozares pārstāvji ironizē… Galu galā to var darīt arī tās pašas nozares ietvaros, kurā uzņēmums jau darbojas, – optimizējot ražošanu un ieviešot citas darba metodes un tehnoloģijas. Arī mans pieņēmums, ka piena nozarē jāpaliek tikai dažiem pārstrādes uzņēmumiem, ticis ironiski interpretēts. Trīs uzņēmumi nenozīmē trīs ražotnes! Turklāt racionālā variantā šiem trīs uzņēmumiem vajadzētu būt ar filiālēm visā valstī, procesā iesaistoties arī piensaimniekiem.
ZM vērsusies arī pie Latvijas bankām ar lūgumu rast iespēju lauksaimniekiem turpmāk piešķirt kredītus uz ilgāku laika periodu, kā arī uz gadu atlikt kredītu pamatsummas atmaksu.
