Pašlaik it tālais 1918. gads ir nozīmīgs vēstures posms Baltijas zemju ceļā uz neatkarību.
Pašlaik it tālais 1918. gads ir nozīmīgs vēstures posms Baltijas zemju ceļā uz neatkarību. Jo sevišķi mūsu kaimiņiem lietuviešiem, kas valstisko patstāvību jau bija guvuši viduslaikos, kad 13. gadsimta 40. gados Mindaugs apvienoja lietuviešu ciltis un izveidoja Lietuvas valsti. Vēlākos gadsimtos Lietuva saskaņā ar 1385. gada un 1569. gada ūnijām atradās kopīgā valstī ar Poliju.
Tikai 20. gadsimta sākumā atsākās mūsu kaimiņu jaunais cīņas posms – par neatkarīgu valsti. 1905. gadā sanākušā Viļņas Seima delegāti izvirzīja prasību – Lietuvas autonomiju Krievijas impērijā.
Par atjaunotu neatkarību
Vēlāk Pirmā pasaules kara gados kaimiņvalstī izveidotais politiskais centrs izvirzīja mērķi atjaunot Lietuvas valstisko neatkarību, pirmoreiz šo domu publiski izsakot 1916. gadā Šveicē.
1917. gadā no 18. līdz 22. septembrim 214 pārstāvju no visas Lietuvas Viļņā pulcējās konferencē, kurā izteicās par zemes neatkarību un ievēlēja 20 personību padomi, kuras vadībā bija pazīstamais sabiedriskais darbinieks Antans Smetona. Viņu vēlāk nomainīja Jons Basanavičs.
1918. gada 16. februārī tika parakstīts Manifests par neatkarību, kurā tika pasludināta Lietuvas valstiskās neatkarības atjaunošana un deklarēti Satversmes sapulces mērķi un uzdevumi. Lietuvas pirmā valdība tika izveidota 11. novembrī profesora Augustīna Voldemara vadībā, bet 1919. gada 4. aprīlī tika ievēlēts pirmais atjaunotās valsts prezidents Antans Smetona.
Atsakās lūgties krieviski
Kaimiņvalsts prezidents dzimis 1874. gada 10. jūlijā Ukmerģes apriņķa Užulēņu ciema (pagasta) zemnieku Jona un Juļanas ģimenē kā sestais bērns.
Pēc mācībām Ukmerģes ģimnāzijā un Palangas proģimnāzijā viņš ieradās Zemgales pusē, lai iestātos Mītavas ģimnāzijas 5. klasē, tūlīt iesaistoties skolas lietuviešu pulciņā «Kūdikis». To tolaik radīja ģimnāzijas seno valodu skolotājs, vēlāk pazīstamais lietuviešu valodnieks Jons Jablonskis. Šajā laikā Krievijas skolās tika ieviesta stingra rusifikācijas politika, un 1893. gada pavasarī ģimnāzijas vadība paziņoja, ka turpmāk rīta lūgšanas notiks nevis lietuviešu, bet krievu valodā.
Trīsdesmit trīs ģimnāzisti, izsakot protestu, atteicās lūgties krieviski. Sekoja direktora pavēle – izslēgt no skolas bez tiesībām mācīties citviet. Nelīdzēja audzēkņu vēstule augstajiem kungiem Izglītības ministrijai Pēterburgā. Antans Smetona, nākamais Lietuvas ģenerālis Petrs Vaiciška un citi bija spiesti pārtraukt izglītošanos. Nedaudz vēlāk nākamais valsts prezidents tomēr izcīnīja tiesības beigt ģimnāzijas kursu (Pēterburgā). Tālāk viņš apguva jurista zinības Pēterburgas Universitātē.
No Mītavas ģimnāzijas gadiem vēl romantisks brīdis – Antans Smetona, draugu ieteikts, vienu vasaru bijis mājskolotājs Gavēņu muižā Sofijas jaunkundzei, kas 1904. gadā beigusi Mītavas meiteņu ģimnāziju. Nedaudz vēlāk Sofija Hodakauskaite kļuva par Smetonas kundzi.
Lietuviešu valstsvīri – Mītavas ģimnāzisti
1902. gadā A.Smetona saņēma jurista diplomu un līdz 1918. gadam strādāja Viļņas Zemes bankā, no 1907. līdz 1913. gadam vadīja biedrību «Viltis» (Cerība), izdodot arī līdzīga nosaukuma laikrakstu. Viņš bija aktīvs sabiedriski politisks darbinieks Pirmā pasaules kara gados.
Valsts prezidenta godā – no 1919. gada 4. aprīļa līdz 1919. gada 20. jūnijam, pēc tam no 1926. gada 19. decembra līdz 1940. gada 15. jūnijam. 1940. gada vasarā viņam izdevās Lietuvu atstāt, slepus izbraucot uz Vāciju, pēc tam uz ASV, kur Klīvlendā miris 1944. gada 9. janvārī.
Kaimiņvalsts prezidents nav vienīgā Lietuvas personība, kas sēdējusi tā laika Mītavas skolu solos. Dažādos ģimnāzijas gados mācījušies 20. līdz 30. gadu ministru prezidenti Mikola Sležēvičs, Vitauts Petrulis, Juozs Tubelis, Vlads Mirons, bet premjerministra amatā bijušais Ernests Galvanausks beidzis šejienes reālskolu.
Augstu novērtēta izglītības iestāde
Ģimnāzistu vidū bijuši arī tādi pazīstami sabiedriski un kultūras darbinieki kā Jurģis Šlapelis, Vlads Požels, Antans Rims, Linds Vaineikis, Juons Šļups, brāļi Īčas, pazīstamie Kauņas profesori Jons Kolupaila, Petrs Avižonis un citi. Pirms Pirmā pasaules kara šeit darbojās rakstnieks, literārkritiķis Juozs Tums – Vaižgunts, bet pie tālaika glezniecības meistara Jaņa Valtera skolojies viņa apdāvinātākais audzēknis Petrs Kalpoks – viena no pirmskara Lietuvas glezniecības spilgtākajām personībām.
Jābilst, ka kaimiņi augstu novērtēja Mītavas skolu, jo uz ģimnāzijas 150 gadu svinībām 1925. gadā ieradās vesela delegācija profesoru, ministru ar pašu premjeru Mikolu Šlepaviču priekšgalā.
Jāatzīst, ka joprojām vēl trūkst pilnīgu ziņu par todienu Mītavas (un ne tikai) skolās zinības guvušajām Lietuvas personībām, kuru skaits bijis it kupls. Starp citu, Lietuvas prese sniedz ziņas par 19. gadsmita 90. gadu Mītavas ģimnāzijas audzēkņu tautību: 28,5 procenti lietuviešu, 28,8 procenti vāciešu, 15,3 procenti poļu, 14,7 procenti latviešu un citu tautu pārstāvji. Savukārt Bauskas skolā mācījušies vēlākie Lietuvas ģenerāļi, arī mūsu Lāčplēša ordeņa kavalieri – Stasis Nastopka un Silvestrs Žukausks, bet Mītavas reālskolā – vēl vairākas militārās personības.
