Itāļu ārstes un pedagoģes izstrādātaā metode galveno uzmanību velta prasmju un iemaņu attīstīšanai, ne faktu iekalšanai.
Itāļu ārstes un pedagoģes izstrādātaā metode galveno uzmanību velta prasmju un iemaņu attīstīšanai, ne faktu iekalšanai
Daudzi fakti, kas bija jāiegaumē, lai nokārtotu skolas beigšanas eksāmenu, jums, visdrīzāk, jau sen aizmirsušies, jo ikdienā nenoder. Taču, ja mācību procesā apgūtas efektivizējošas darba organizācijas iemaņas, ir ielikts pamats turpmākajam darba veiksmīgumam un dzīves kvalitātei. Tieši to par galveno uzdevumu uzskata pedagogi, kas strādā pēc simt gadu senās Montesori metodes – attīstīt bērnā spēju adaptēties jaunos apstākļos, apgūt darba un saskarsmes prasmes.
Piecas materiālu grupas
Kā stāsta Montesori pedagoģe Viktorija Strautniece, metodes pamatprincipi ir pieaugušā cieņa pret bērnu un atziņa, ka ik bērnā ir iedzimta dabīga tieksme mācīties, kā arī individuāla attīstības tempa respektēšana. Pieaugušā uzdevums ir radīt vidi, kurā bērns šo darboties kāri var īstenot, pilnveidojot spējas un prasmes un attīstoties kā personība.
Pēc savas iniciatīvas un sevis noteiktā tempā bērns darbojas ar materiāliem, ko Montesori pedagogi dala piecās grupās.
Praktiskās dzīves materiāls ir pirmais, ar ko bērns sāk strādāt. Pārberot pupas, pārlejot ūdeni no krūzes krūzītē, veicot šķietami vienkāršus ikdienišķus darbus, viņš attīsta kustību koordināciju, sīko pirkstu muskulatūru, mācās patstāvīgi organizēt savu darbu, rūpēties par sevi un vidi ap sevi, attīsta spēju koncentrēt uzmanību un apgūt prasmes, kas būs nepieciešamas turpmākajās mācībās.
Sajūtu materiāls veicina maņu attīstību, palīdz sakārtot iespaidus. Darbojoties ar valodas materiālu, bērns dabiski, nepiespiesti iemācās rakstīt un lasīt, papildina vārdu krājumu. Matemātikas materiāls saprotami, uzskatāmi atklāj skaitļu sakarības un likumus, bet kosmiskais materiāls iepazīstina ar fiziku, vēsturi un ģeogrāfiju.
Pats sev skolotājs
Metodes galvenā īpatnība ir tā, ka bērns pats nosaka nodarbības veidu un tempu. Mācību procesu pašregulējošu dara tajā iestrādātais kļūdu kontroles mehānisms. Tas veidots tā, ka izdarīto nevis vērtē skolotājs, izsakot uzslavu vai nopēlumu, bet noteiktas pazīmes ļauj bērnam pašam secināt, vai ticis galā ar uzdevumu, vai vēl nepieciešana vingrināšanās.
Metodes efektivitāti 2006. gadā apstiprināja amerikānietes Andželīnas Lilāras un kolēģu veiktie pētījumi. Tie parādīja, ka piecgadīgiem bērniem, kas apmeklē Monesori bērnudārzu, ir labākas lasīšanas un rēķināšanas iemaņas, sociāla kompetence un paškontrole nekā pārējiem vienaudžiem.
Tagad arī “Svētelī”
Itāļu ārste un pedagoģe Marija Montesori (1870 –1952) metodi sāka attīstīt, kad panākumus uzrādīja izglītojošu nodarbību eksperiments ar bērniem, kuriem konstatēti attīstības traucējumi, un mūsdienās Montesori pedagogu uzmanības centrā ir gan bērni ar īpašām vajadzībām, gan pārējie.
Pusotru gadu Montesori skoliņa mazajiem darbojas Rīgā, Nometņu ielā 9, un to apmeklē ap 40 bērnu vecumā no viena līdz sešiem gadiem. Turpmāk jelgavniekiem, kas saviem mazuļiem izvēlējušies šīs pirmsskolas izglītības nodarbības, bērni nebūs jāved uz galvaspilsētu, jo nākammēnes Montesori skoliņa paredzējusi sākt darboties radošo domu un darbu centrā “Svētelis” Pārlielupē. Sīkāk par to iespējams uzzināt no V.Strautnieces pa tālruni 29401581.
***
Metodes dzimšana
1907. gadā medicīnas studentei Marijai Montesori uzticēja novērot slimnīcā ievietotus garīgi atpalikušus bērnus. Viņiem nebija nekādas saiknes ar ārpasauli, šie bērni nesaņēma pat rotaļlietas. Montesori novēroja: viņi tik ļoti alka darboties, ka lasīja gružus no grīdas un virpināja tos pirkstos. Pēc vairāku mēnešu psiholoģijas, neiroloģijas un pedagoģijas darbu pētīšanas jaunā mediķe izstrādāja īpašus mācību līdzekļus minētajiem bērniem, kas pēc samērā neilgām nodarbībām zināšanu testus spēja nokārtot pat veiksmīgāk nekā viņu vienaudži bez attīstības traucējumiem. Tas nostiprināja pedagoģes pārliecību, ka pieaugušie mēdz nepietiekami novērtēt bērna inteliģenci. Montesori metodes atbalstītāji uzskata – mūsdienās šo problēmu aktualizē tas, ka vairums rotaļlietu, spēļu un mācību līdzekļu nepietiekami rosina bērna radošo un intelektuālo aktivitāti. “Mēs nedodam bērniem vienkāršus koka klucīšus un grāmatas, bet dodam ņirbošas animācijas filmas, datorspēles ar apdullinošām eksplozijām ik minūti. Tāpēc ir jaunieši, kas nespēj koncentrēties, patstāvīgi strādāt, saprast cita tiesības, pievērst uzmanību kam tādam, kas nav ar karoti iebarots – kopā ar nemitīgu izklaidi,” atziņa formulēta metodes popularizācijas
mājas lapā www.montessoriforeveryone.com.
***
Viedoklis
Ilze (dēls Juris no divu gadu vecuma Montesori skoliņā gājis deviņus mēnešus)
Mājās nav tik specifisku materiālu, piemēram, pirkstu sīkās muskulatūras trenēšanai. Tā savukārt saistīta ar savam vecumam ievērojamu progresu valodas, runas apguvē. Izdomas un pašorganizācijas stimulācija izpaužas mākā spēlēties. Nevis tikai izmētāt mammas sakārtotās rotaļlietas, bet atklāt daudzus un dažādus rotaļāšanās veidus, kādus pati nemaz nebiju iedomājusies.
