Grupa «Morning After» pārstāv «jazz/funk» mūzikas stilu un mērķtiecīgi tuvojas atpazīstamības slieksnim, ienesot svaigumu latviešu mūzikā.
Grupa “Morning After” pārstāv “jazz/funk” mūzikas stilu un mērķtiecīgi tuvojas atpazīstamības slieksnim, ienesot svaigumu latviešu mūzikā. Pirms trim gadiem tikko izveidoto sastāvu pamanīju nu jau izbijušā festivālā “Sinepes un medus” jauno talantu koncertā. Jau tolaik mūziķi atzina: lai ko sasniegtu, vajadzīgs talants un smags darbs. Tieši tas arī lika sekot grupai pa pēdām šos trīs gadus, un ar prieku jāatzīst, ka parādīšanās uz dažādu ārpusrīgas klubu skatuvēm “morningiem” ir svaigas vēsmas karjerā, kaut arī festivālu un konkursu skatuves grupai tas nav nekas jauns. Nākamtrešdien viņi koncertēs “Jelgavas baltajos kreklos”.
Tieši pašlaik grupa saņēmusies aktīvai koncertdzīvei Latvijas labākajos mūzikas klubos un strādā pie videoklipa filmēšanas, kā arī gatavojas Ziemassvētku “karstajai” sezonai. Mūziķu individuālie un grupas sasniegumi šajos trīs gados liecina par neatlaidību. Kas dzen šos jauniešus uz priekšu un kas viņiem svarīgs, uz to centos gūt atbildes, sarunājoties ar mūziķiem pēc kārtējā mēģinājuma. Sarunā piedalījās Agate Dombrovska – vokāls, Toms Rudzinskis – saksofons, Jānis Olekšs – bass, Dairis Petrauskis – bungas, Miķelis Studers – soloģitāra, Māris Vitkus – taustiņi, Māra Dombrovska – bekvokāls.
Kas ir tas īpašais, kas “morningus” atšķir no citām muzikālajām apvienībām?
Agate: Mēs, šķiet, varam “iegriezt” ballīti, un to darām ar vislielāko prieku, lai būtu jautrība, enerģija un visi pēc koncerta justos pozitīvi uzlādēti.
Toms: Mums visiem ir muzikālā izglītība!
Olekšs: Vēl daudz jāstrādā, lai sasniegtu to, ko vēlamies. Tas attiecas uz katru individuāli. Arī kopdarbs ir svarīgs, lai mēs saprastos no pusvārda. Esam pusceļā uz šādu sapratni. “Morning After” – tā ir īpaša aura, to nevar salīdzināt ar citām grupām, kaut arī daži, ieskaitot mani, spēlē citās grupās.
Cik liela nozīme ir izglītībai profesionālajā jomā?
Māris: Tā kā tagad esmu pasniedzējs 100. vidusskolā, varu teikt, ka teorētiskās zināšanas ir pamats, kas rada kopējo “mūzikas bildi”.
Agate: Kādreiz esmu mācījusies spēlēt čellu Rīgas 6. vidusskolā, bet mana māsa – vijoli, tas ir pamats, un tas attīsta muzikālo domāšanu arī tad, ja tikai dzied un nespēlē nevienu instrumentu. Piemēram, dziedāšanai jāzina pamatlietas, citādi var “sabeigt” balsi, un tad ļoti grūti ko mainīt. Vislielākais atbalsts man bijusi mamma, kas ir džeza dziedātāju vokālā pedagoģe.
Miķelis: “Morning After” ir tradīcija katru gadu braukt uz Saulkrastu džeza festivālu, tā ir kā maza latviešu Vudstoka. Tur arī smeļamies lielākos jaunumus praktiskajās meistarklasēs. Tomēr vislielākais darbs ir katram individuāli – jāklausās mūzika, jātrenējas utt.
Strīdaties?
Agate: Kā jau lielā ģimenē, kas kopā pavada ļoti daudz laika mēģinājumos, koncertos, intervijās, arī filmējot klipu. Ir strīdi, kašķi un arī lieli prieki par panākumiem – dalām visu, jo tikai kopā varam panākt to, ko vēlamies!
Jānis: Uzklausīšana – tā sākumā bija problēma, bet tagad atklāti runājam par lietām, mēģinām visu uztvert profesionāli un saprotam, ka viss notiek kopēja mērķa vārdā.
Vai jums ir līderis?
Agate: Nav mums viena līdera. Sadalām pienākumus! Es, piemēram, vairāk nodarbojos ar vārdu rakstīšanu, pārējie ar melodijām un kopējo skanējumu.
Miķelis: Par grupas virzību lēmumus pieņemam kopīgi – balsojot. Improvizēta demokrātija ar nelielām autoritatīvām iezīmēm no menedžmenta puses!
Kādi ir jūsu tuvākie lielie mērķi?
Agate: Mums vēl šis gads ir pilns ar notikumiem. 21. novembrī iepazīstināsim ar jauno videoklipu, kas tapis sadarbībā ar Žannu Kuzmovu (režisore no Sanktpēterburgas – aut.). Tajā pašā nedēļā mums ir seši koncerti, un viens no tiem arī Jelgavas “kreklos”.
Jānis: Jelgavas studenti bija vieni no mūsu pirmajiem faniem. Grupas karstākā fane tajā laikā bija Olīvija, tagad gan īsti nezinām, kur viņa pazudusi, laikam aizņemta ar mācībām. Olīvija noorganizēja vienu no mūsu pirmajiem koncertiem Jelgavā.
Miķelis: Nākamajā gadā, cerams, būs “ripulītis” ar jaunām dziesmām. Ja visi vēji pūtīs pareizā virzienā!
Mūzika ļoti cieši saistīta ar naudu, tās pelnīšanu un tērēšanu. Vai jums mūzika vēl joprojām ir pirmajā vietā?
Jānis: Jā, gribam būt slaveni, nopelnīt miljonu, turklāt katrs savu, un gribam, lai mūsu mūziku klausās visi.
Toms: Jā, un lai visi mūs mīl!
Miķelis: Mēs melotu, ja teiktu, ka nauda nav svarīga, tomēr mūzika mums ir pirmajā vietā. Domājam, ko darām, skatāmies, vai klausītājiem patīk vai ne. Esam ļoti paškritiski.
Agate: Mums svarīgi ir klausītāji. Radīt emocijas uz skatuves. Mūzika – tās ir emocijas un asociācijas. Nesen kāda meitene atsūtīja vēstuli, ka “Morning After” koncertā viņu bildināja draugs. Pagājuši divi gadi, un viņa vēlas atjaunot tā brīža sajūtas. Iespējams, mēs kaut ko izdomāsim, lai tā notiktu.
